Ukrainas civiliedzīvotājiem pieejams jauns primārā atbalsta veids izmitināšanai līdz 60 dienām
Ministru kabinets š.g. 20. jūlijā ārkārtas sēdē aptaujas kārtībā apstiprināja grozījumus noteikumos par primāri sniedzamā atbalsta nodrošināšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem, ar kuriem noteikta lielāka kompensācija par primāri sniedzamo atbalstu – Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu ar termiņu līdz 60 dienām.
Apstiprinātie grozījumi MK noteikumos paredz augstāku atlīdzību par izmitināšanu– par dzīvokļa īri ne vairāk kā 600 eiro mēnesī, par citām izmitināšanas vietām – ne vairāk kā 15 eiro par personu diennaktī, ja pašvaldība atbilstoši Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma prasībām pieņēma lēmumu par attiecīgo Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu līdz 60 dienām.
Kā ziņots iepriekš, pašvaldības ir norādījušas uz sarežģījumiem izmitināt Ukrainas civiliedzīvotājus par līdz šim noteikto atlīdzības apjomu un daļā pašvaldību ir izveidojies kritisks izmitināšanas vietu trūkums. Tādēļ tika pieņemti grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, paredzot, ka pašvaldības var pieņemt lēmumu par attiecīgā Ukrainas civiliedzīvotāja izmitināšanas termiņu līdz 120 dienām vai līdz 60 dienām, ja attiecīgajā pašvaldībā nav iespējams nodrošināt izmitināšanu ar termiņu līdz 120 dienām. Lēmumu par izmitināšanu līdz 60 dienām pašvaldība varēs pieņemt tikai tad, ja pašvaldībā ir sasniegti 80% no faktiski iespējamā izmitināto Ukrainas civiliedzīvotāju skaita un nav iespējams nodrošināt izmitināšanu citā pašvaldībā.
Atgādinām, ka pašvaldībai, lemjot par Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu līdz 60 dienām, jāņem vērā attiecīgajā pašvaldībā faktiski izmitināto Ukrainas civiliedzīvotāju skaits, atrašanās vieta, iespējamās izmitināšanas izmaksas atbilstoši faktiskajai īres tirgus situācijai attiecīgajā pašvaldībā, kā arī nodarbinātības, izglītības un sociālā atbalsta iespējas attiecīgajā pašvaldībā. Tāpat jāņem vērā arī Ukrainas civiliedzīvotāja atbilstība kādai no personu grupām, kurām tiek turpināts atbalsts arī pēc likumā noteiktā termiņa, bet ne ilgāk kā līdz šī gada beigām, t.i. personām ar invaliditāti, personām pensijas vecumā, sievietēm visā grūtniecības periodā, bērnu pirmsskolas vecumā, kuram nav iespējas apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādi, bērnu, kas pāriet uz mācībām nākamajā izglītības pakāpē vai turpina izglītības ieguvi Ukrainā tālmācībā vai attālināti, ārkārtas aizbildni (ja tas ir Ukrainas civiliedzīvotājs), kurš kopj bērnu līdz 2 gadu vecumam un jebkuru personu (ne tikai vienu no vecākiem), kas nodrošina pirmsskolas vecuma bērna kopšanu, aprūpi un bērnam nav iespējas apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādi.
Paredzēts, ka turpinot personu, kas atbilst kādai no iepriekšminētajām personu grupām, izmitināšanu pēc 60 dienām, bet ne ilgāk kā līdz šī gada beigām tiks segti izdevumi šādā apmērā – privātpersonai (izīrētājam) 300 eiro mēnesī par mājokli vai, ja izmitināšana turpinās citā izmitināšanas vietā (pašvaldības īpašumā, valdījumā vai turējumā esošā izmitināšanas vietā vai citā izmitināšanas vietā), valsts sedz pašvaldībai izdevumus ne vairāk kā 100 eiro mēnesī par katru izmitināto personu, ja dzīvošanai pielāgotajā telpā vai telpu grupā tiek izmitinātas ne vairāk kā trīs personas, bet ja vairāk nekā trīs personas, par katru nākamo personu – ne vairāk kā 50 eiro mēnesī.
Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā un MK noteikumos stājas spēkā un tajos paredzētie Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta pasākumi būs piemērojami no 2022. gada 20. jūlija.
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk