Turpmāko piecu gadu laikā plānots palielināt pedagogu zemāko darba algas likmi
Šodien, 9.janvārī, valdība apstiprināja pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laika periodam no 2018.gada 1.septembra līdz 2022.gada 31.decembrim. Grafiks paredz pakāpeniski palielināt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes vispārējā izglītībā, pirmsskolā, profesionālajā izglītībā, interešu izglītībā, kā arī augstskolās un koledžās.
“Izglītības un zinātnes ministrija mērķtiecīgi turpina darbu, lai celtu pedagogu darba samaksu. Skaidrs signāls par turpmāku atalgojuma pieaugumu skolotājiem ir svarīgs, lai nostiprinātu pedagoģijas profesijas prestižu un skolām piesaistītu arvienu jaunus un talantīgus skolotājus,” uzsver izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.
Tā kā likumā “Par vidējā termiņa budžetu 2018., 2019. un 2020.gadam” papildu finansējums pedagogu darba samaksas paaugstināšanai nav iekļauts, grafika īstenošanai nepieciešamais valsts finansējums būs jārod, efektīvi un racionāli izlietojot esošo valsts finansējumu. Savukārt papildu finansējuma pieprasījums turpmāk skatāms kopā ar visu ministriju jaunajām politikas iniciatīvām. Plānots, ka līdz 2022.gada 1.septembrim pedagogu zemākā mēneša darba algas likme indikatīvi varētu pieaugt līdz 900 eiro.
Izglītības un zinātnes ministrijai atbilstoši pieņemtajiem lēmumiem par izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu un vidēja termiņa budžeta ietvarā un likumā par valsts budžetu kārtējam gadam plānotajam finansējumam, līdz attiecīgā kalendārā gada 1.maijam jāizstrādā un jāiesniedz valdībā apstiprināšanai noteikumu projekts par pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanu, sagatavojot grozījumus Pedagogu darba samaksas noteikumos.
Pedagogu darba samaksas pieauguma grafika un pedagogu sociālā atbalsta sistēmas īstenošanas mehānisma izstrādei IZM izveidoja darba grupu, kurā strādāja pārstāvji no IZM, Kultūras ministrijas, Labklājības ministrijas, Finanšu ministrijas, Pārresoru koordinācijas centra, Latvijas Nacionālā kultūras centra, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) un Latvijas izglītības vadītāju asociācijas (LIVA). Darba grupā tika izskatīti un akceptēti iespējamie risinājumi daļu no grafika īstenošanai nepieciešamā valsts budžeta papildu finansējuma iegūt, izvērtējot sistēmā esošā valsts finansējuma izlietojumu. Tā, samazinoties skolēnu skaitam un pašvaldībām veicot izglītības iestāžu tīkla pilnveides pasākumus, ietaupītajai mērķdotācijai jāpaliek izglītības sistēmā. Arī samazinoties pedagoģisko likmju skaitam saistībā ar izglītības satura reformu, atbilstošā mērķdotācija paliek izglītības sistēmā, primāri to novirzot pedagogu darba samaksas palielinājumam.
Jaunā pedagogu darba samaksas modeļa ieviešana tika uzsākta 2016.gada 1.septembrī. 2017. gadā skolotāju atalgojumam papildus tiks novirzīti 47 miljoni eiro, kas vēsturiski bija viens no nozīmīgākajiem finansējuma palielinājumiem kādai no publiskā sektora nozarēm. Lai izvērtētu jauno darba samaksas modeli, 2016./2017.mācību gada laikā IZM analizēja Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS) apstiprinātās pedagogu tarifikācijas un pašvaldību iesniegtos pārskatus par finansējuma izlietojumu, un veica finanšu analīzi. Rezultātā ministrija izstrādāja grozījumus vairākos normatīvajos aktos modeļa pilnveidei – tika precizētas prasības saistībā ar pedagogu algu likmēm un darba slodzi, mazināta darba samaksas nevienlīdzība starp vienādu darbu strādājošiem skolotājiem, kā arī noteikta stingrāka finanšu disciplīna pašvaldībām saistībā ar valsts mērķdotācijas izlietojumu.
Tāpat 2017.gadā IZM izstrādāja grozījumus Izglītības likumā, kas paredz sociālo atbalstu tiem pirmspensijas vecuma pedagogiem, kuri skolu tīklu sakārtošanas rezultātā neturpinās darbu izglītības iestādē.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
IZM: vispirms atbalsts bērniem, tad prasības – pāreja uz augstāku centralizēto eksāmenu slieksni 9. klasēm ir atlikta līdz nākamajam gadam
2025. gadā 9. klašu skolēniem netiks paaugstināts minimālais nepieciešamais snieguma slieksnis centralizētajos eksāmenos no līdzšinējiem 10% līdz 15%, kā sākotnēji bija plānots. Izglītības...
Lasīt tālākRosina dot iespēju atteikties no krievu valodas mācīšanās arī vidējās izglītības posmā
[caption id="attachment_35833" align="alignnone" width="300"] Teacher pointing to raised hands in classroom[/caption] Pēc Nacionālās apvienības (NA) iniciatīvas iesniegti grozījumi Izglītības...
Lasīt tālākCilvēktiesību komisija aicina turpināt pilnveidot rīcības algoritmu vardarbības novēršanai skolās
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti trešdien, 12. martā, iepazīstoties ar rīcības algoritmu vardarbības novēršanai izglītības iestādēs un plānotajām izmaiņām...
Lasīt tālākSaeima konceptuāli atbalsta tālmācības iespēju ierobežošanu pamatskolā
[caption id="attachment_33908" align="alignnone" width="300"] Hands raised in classroom[/caption] Pamatizglītībā – no 1. līdz 9.klasei – mācībām ir jānotiek klātienē, ceturtdien, 6. martā,...
Lasīt tālākSaeimas Izglītības komisija rosina ierobežot tālmācības iespējas pamatskolā
Pamatizglītībā – no 1. līdz 9.klasei – mācībām ir jānotiek klātienē, trešdien, 26.februārī, lēma Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Deputāti vienojās iesniegt...
Lasīt tālākDeputāti aicina nekavējoties atjaunot veselības mācību kā atsevišķu priekšmetu skolu mācību programmās
Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas un Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas deputāti vēstulē Valsts prezidentam un Ministru prezidentei, kā arī...
Lasīt tālākTiesībsargs: Audzēkņiem ir tiesības laicīgi zināt par izmaiņām stipendiju piešķiršanas kārtībā
Stipendijas saņemšanas kritērijus un piešķiršanas kārtību var mainīt, taču šim procesam jābūt savlaicīgi zināmam un skaidri saprotamam visiem, uz kuriem tas attiecas. 2024. gada...
Lasīt tālākMācību kvalitāte, skola vai pedagogs – kurš atbildīgs par skolēnu sasniegumiem?
Nav noslēpums, ka reizēm skolēni intensīvi mācās tieši pirms pārbaudes darbiem, bet ātri aizmirst apgūto pēc to nokārtošanas. Tas var radīt grūtības, jo nākamās tēmas bieži balstās...
Lasīt tālākTiesībsarga birojs: Pedagogu ētikas normām jābūt vienotām, un arī pārkāpumi jāvērtē pēc vienotas kārtības
Izvērtēt, vai pedagogs ievērojis profesionālās ētikas principus, šobrīd ir katras izglītības iestādes vadības kompetencē. Arī ētikas kodeksu izstrādā katra izglītības iestāde pati....
Lasīt tālākSaeima apstiprina jaunu Augstākās izglītības padomi
Saeima ceturtdien, 16.janvārī, apstiprināja jaunu Augstākās izglītības padomi. Augstākās izglītības padomē apstiprināta Baiba Rivža, Artūrs Zeps, Andris Teikmanis, Jeļena Vediščeva,...
Lasīt tālāk