Turpmāk finansējumu augstskolām ietekmēs arī absolventu skaits un nodarbinātība
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) turpina pilnveidot augstākās izglītības iestāžu snieguma finansējumu, ieviešot jaunus kritērijus, kas atbalstīs absolventus Latvijā un viņu nodarbinātības kvalitāti. Šo kritēriju ieviešanai ir piešķirti papildu 6,7 miljoni eiro gadā, tādā veidā arī nodrošinot, ka aizvien lielāku daļu no valsts finansējuma augstākās izglītības iestādēm piešķirs par to rezultātiem.
Grozījumu mērķis ir radīt skaidru signālu augstākās izglītības iestādēm par to lomu valstij nepieciešamo speciālistu sagatavošanā un šīs lomas pienācīgu atalgošanu.
Esošā snieguma finansējuma struktūra sastāv tikai no zinātnes un pētniecības kritērijiem, taču turpmāk finansējums augstskolām tiks piešķirts, ņemot vērā absolventu skaitu jomās, kurās ir darbaspēka iztrūkums, kā arī atbilstoši tam, vai to absolventi ir nodarbināti augsti kvalificētajos amatos, kas atbilst speciālistiem ar augstāko izglītību. Šāda pieeja nodrošinās to, ka aizvien lielāka daļa no finansējuma augstākās izglītības iestādēm tiks piešķirta par rezultātu.
Absolventu skaita noteikšanai prioritārajās jomās tiks ņemti vērā tikai Latvijā ekonomiski aktīvie absolventi. Savukārt absolventu nodarbinātības kvalitāte tiks mērīta kā augstskolu absolventu skaits, kas strādā kvalificētajos amatos. Dati par nodarbinātību tiks iegūti no IZM Absolventu monitoringa, kas apvieno Centrālās statistikas pārvaldes un Valsts ieņēmumu dienesta datus par nodarbinātību un IZM datus par diplomu ieguvušajiem.
Jaunie kritēriji paredzēti, lai virzītu augstākās izglītības iestāžu fokusu uz tautsaimniecībai nepieciešamo speciālistu sagatavošanu un absolventu nodrošināšanu ar nepieciešamajām zināšanām un prasmēm, lai tie varētu veiksmīgi iekļauties dinamiskajā darba tirgū.
Ministru kabineta 2006. gada 12.decembra Nr.994 noteikumu grozījumi “Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem” pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē.
Vēl par tēmu:
Melbārde: ielikti pamati sistēmiskai pieejai kvalitatīvas izglītības nodrošināšanā
Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde, vērtējot 100 dienu laikā paveikto kopš apstiprināšanas amatā, uzsver, ka šajā laikā ielikti pamati sistēmiskai pieejai kvalitatīvas izglītības...
Lasīt tālāk“Grāmatvežu Forums – Vasara 2025”: tiešsaistes kompass aktuālajām nodokļu izmaiņām
Pēdējie gadi ir pierādījuši, ka normatīvā vide spēj mainīties ātrāk nekā finanšu pārskata periods. Tāpēc 12. jūnijā notiekošais “Grāmatvežu Forums – Vasara 2025” kļuvis...
Lasīt tālākIzglītības komisija: skolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves vidējā izglītībā
Skolēni, kuri apgūst vispārējās vidējās izglītības, profesionālās vidējās izglītības vai arodizglītības programmu, varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves,...
Lasīt tālākSkolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves vidējā izglītībā, konceptuāli lemj Saeima
Skolēni, kuri apgūst vispārējo vidējo izglītību, profesionālo vidējo izglītību vai arodizglītības programmu, varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, paredz Saeimā...
Lasīt tālāk9.klašu centralizēto eksāmenu slieksni šogad saglabā 10% līmenī
2025. gadā 9. klašu skolēniem netiks paaugstināts minimālais nepieciešamais snieguma slieksnis centralizētajos eksāmenos no līdzšinējiem 10% uz 15%, kā sākotnēji bija plānots. No 2026....
Lasīt tālākIZM: vispirms atbalsts bērniem, tad prasības – pāreja uz augstāku centralizēto eksāmenu slieksni 9. klasēm ir atlikta līdz nākamajam gadam
2025. gadā 9. klašu skolēniem netiks paaugstināts minimālais nepieciešamais snieguma slieksnis centralizētajos eksāmenos no līdzšinējiem 10% līdz 15%, kā sākotnēji bija plānots. Izglītības...
Lasīt tālākRosina dot iespēju atteikties no krievu valodas mācīšanās arī vidējās izglītības posmā
[caption id="attachment_35833" align="alignnone" width="300"] Teacher pointing to raised hands in classroom[/caption] Pēc Nacionālās apvienības (NA) iniciatīvas iesniegti grozījumi Izglītības...
Lasīt tālākCilvēktiesību komisija aicina turpināt pilnveidot rīcības algoritmu vardarbības novēršanai skolās
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti trešdien, 12. martā, iepazīstoties ar rīcības algoritmu vardarbības novēršanai izglītības iestādēs un plānotajām izmaiņām...
Lasīt tālākSaeima konceptuāli atbalsta tālmācības iespēju ierobežošanu pamatskolā
[caption id="attachment_33908" align="alignnone" width="300"] Hands raised in classroom[/caption] Pamatizglītībā – no 1. līdz 9.klasei – mācībām ir jānotiek klātienē, ceturtdien, 6. martā,...
Lasīt tālākSaeimas Izglītības komisija rosina ierobežot tālmācības iespējas pamatskolā
Pamatizglītībā – no 1. līdz 9.klasei – mācībām ir jānotiek klātienē, trešdien, 26.februārī, lēma Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Deputāti vienojās iesniegt...
Lasīt tālāk