• Tweet

Nesakārtota maksātnespējas sistēma, sabiedrības zemā uzticība tiesu procesiem un gandrīz godīga atzīšanās, ka maksātnespējas administratori var apiet likumā iestrādāto nejaušības principu, lai tiktu pie sev vēlamām lietām – tas kalpo par pamatu uzskatīt, ka tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (Nacionālā apvienība) savā amata krēslā ir krietni aizsēdējies.

Lai arī vairums no problēmām publiskajā telpā apspriestas jau vairākkārt, it īpaši, ja runājam par nesamērīgi dārgo tiesu sistēmu, kas nesniedz pretī pietiekamu kvalitāti, maksātnespējas jomā valdošā visatļautība, kas rezultējusies ar skaļiem notikumiem Aizsaules ielā, šķiet, pielikusi punktu sabiedrības, tai skaitā politiķu, pacietībai.

Opozīcijas partijas pieprasījušas tieslietu ministra Dzintara Rasnača demisiju, norādot, ka Rasnačam var pārmest ne vien maksātnespējas procesa nesakārtotību − tāda valda teju visās ministrijas sfērās, piemēram, Vispārīgā datu aizsardzības regula stājās spēkā sākot jau ar 25. maiju, taču Tieslietu ministrija nav sagatavojusi nevienu izsmeļošu dokumentu, kas skaidrotu, kā šo regulu precīzi piemērot.

Opozīcijas deputāti uzsvēruši, ka jau pirms trim gadiem Rasnačs solījies sakārtot maksātnespējas administrēšanas jomu, taču līdz šim ir izdarīts tieši nekas… “Rasnača kungs ļauj virzīties iniciatīvām, lai ierobežotu patvaļu maksātnespējas nozarē, taču pēc pēdējiem notikumiem nākas secināt, ka ministrs vispār nekontrolē viņa atbildībā esošajā nozarē notiekošo,” ir pārliecināti politiķi.

Rasnača faktors, iespējams, negatīvi atsaucies arī uz Nacionālās apvienības (NA) reitingiem. Kā liecina pētījumu aģentūras SKDS aptauja, Nacionālo apvienību šobrīd atbalsta 7% respondentu. Politiskā spēka reitings salīdzinājumā ar aprīli samazinājies par 1,3 procentpunktiem.

Nacionālās mediju grupas (NMG) vadītājs Alberts Jodis norāda – Nacionālā apvienība šobrīd atrodas būtiskas izvēles priekšā, jo no politiskā spēka, kurš cīnās par sabiedrības interesēm, tā kļuvusi par partiju, kura nespēj kontrolēt pati savus ministrus.

“Acīmredzams, ka partija šajās Saeimas vēlēšanās var palikt zaudētājos, jo sabiedrības pacietības mērs ir pilns. Rasnačs vai nu nespēj vai nevēlas sakārtot procesus Tieslietu ministrijā, it īpaši, ja runājam par maksātnespējas administrēšanas jomu, kurai šobrīd pievērsta dubulta uzmanība,” norāda A. Jodis.

Viņš atzīst, ka pats līdz brīdim, kad Nacionālā apvienība Rīgas pašvaldības vēlēšanām izvirzīja Baibu Broku par mēra kandidātu, bijis partijas atbalstītājs, taču tagad ticībai tai zudusi gandrīz pavisam. “Ko vēlētājs sagaida no Nacionālās apvienības? Patriotiski noskaņotus politiķus, kas aizstāv savu valsti un tās iedzīvotājus, taču, vai šāds iespaids rodas, ja Tieslietu ministriju, kas atbild par tiesiskumu valstī, vada cilvēks, kurš vispār nenes nekādu atbildību par notiekošo nozarē?” retoriski vaicā A. Jodis.

NMG vadītājs uzsver, ka turpinot atbalstīt tieslietu ministru un pieverot acis uz notiekošo tieslietu sistēmā un maksātnespējas procesu administrēšanas jomā, partija pati sev “iešauj kājā”. “Ja arī Nacionālā apvienība tiks ievēlēta Saeima, vai tā tiešām pēc visa notiekošā turpinās virzīt Rasnaču tieslietu ministra amatam? Ja tā, iespējams nepieciešams arī pārdomāt, vai partijas vadībā atrodas cilvēks, kurš spēj pieņemt pareizus lēmumus? Pašlaik nekas par to neliecina,” uzskata A. Jodis.

Lai arī līdz Saeimas vēlēšanām vēl atlikuši pāris mēneši, nesakārtotā likumdošana vairākās jomās likusi uzdot jautājumu – Vai Latvijā vispār ir tieslietu ministrs? Un ja ir, ko viņš līdz šim ir paveicis?