Turcijas un Krievijas attiecībās jauns pavērsiens: abas valstis vienojas stiprināt ekonomiskās saites

Turcija un Krievija ir panākušas skaidru vienošanos par sadarbības stiprināšanu, pēc tikšanās ar turku prezidentu Redžepu Tajjipu Erdoganu paziņoja viņa Krievijas kolēģis Vladimirs Putins.
Abi prezidenti tikšanās laikā apsprieda ekonomisko saišu paplašināšanu starp abām valstīm. “Mūsu tūristu atgriešanās Turcijā ir mūsu darba kārtībā,” sacīja Putins, piebilstot, ka abas valstis strādā, lai atjaunotu čartera lidojumus no Krievijas uz Turciju.
Sarunu laikā abi prezidenti vienojās par kopīgu ieguldījumu jautājumiem un citiem veidiem, kā stiprināt ekonomiskās saites, piebilstot, ka dabasgāzes projekts drīz būs realitāte.
Kā zināms, runas par kopīgu abu valstu projektu parādījās 2014.gada augustā, pēc tam, kad Bulgārijas pagaidu valdība iesaldēja “South Stream” būvniecību. Tajā laikā Bulgārija saņēma skaidras norādes, ka Brisele varētu tai piemērot sankcijas, ja valsts atkārtoti turpinās apspriest savu divpusējo līgumu ar Krieviju par cauruļvada būvniecību, kas saturēja daudz ES tiesību aktu pārkāpumus.
Kamēr “Turkish Stream” palika tikai virtuāls projekts, “South Stream” joprojām ir dzīvs. Bulgārija ir vairākkārt paziņojusi, ka tā nav saņēmusi oficiālu paziņojumu par projektu izbeigšanu. Tomēr, tagad uzlabojoties Krievijas un Turcijas attiecībām pēc novembrī notikušā incidenta, kad Turcijas gaisa spēki netālu no Sīrijas robežas notrieca Krievijas militāro lidmašīnu, iedzīvinātas arī runas par “Turkish Stream” projektu.
“Mūsu vizīte šodien, neskatoties uz ļoti sarežģīto situāciju iekšpolitikā, norāda, ka mēs visi vēlamies atsākt dialogu un atjaunot attiecības starp Krieviju un Turciju,” sacīja Putins.
Erdogans uzsvēra, ka solidaritāte starp abām valstīm palīdzēt reģionālo problēmu risināšanā. Tāpat Turcijas prezidents pateicās Krievijas kolēģim par zvanu pēc neveiksmīgā apvērsuma mēģinājuma 15. jūlijā.
Tā bija pirmā tikšanās starp Putinu Erdoganu kopš Turcija notrieca Krievijas militāro lidmašīnu netālu no Sīrijas robežas pērnā gada novembrī. Pēc incidenta Krievija ieviesa vairākas sankcijas pret Turciju, tostarp pārtikas embargo, tūrisma lidojuma aizliegumus uz Turciju, darba aizliegumu Turcijas pilsoņiem u.c.
Vizīte Putina dzimtajā pilsēta Sanktpēterburgā otrdien bija Erdogana pirmais ārzemju ceļojums kopš apvērsuma mēģinājuma pagājušajā mēnesī.
Foto:FUNDACION AMIGOS DE RUSIA/https://www.flickr.com/photos/141560124@N04//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
FID: sankciju ietekmes stiprināšanā pret Krieviju izšķiroša loma ir koordinētai rīcībai ES dalībvalstu līmenī
Krievijas karš pret Ukrainu turpinās jau vairāk nekā četrus gadus, tādēļ sankciju ietekme pret agresorvalsti ir un arī nākotnē būs svarīga Latvijas un Eiropas drošības prioritāte. 2026....
Lasīt tālākEiropas Parlamenta deputāti pieprasa Krievijai atdot deportētos Ukrainas bērnus
Ceturtdien, 12. novembrī, pieņemtajā rezolūcijā deputāti norāda, ka Ukrainas bērnu deportācijās vainīgie jāsauc pie atbildības. ezolūcijā, kas tika pieņemta ar 536 balsīm “par”,...
Lasīt tālākES Ārlietu padomē pieņemtas līdz šim plašākās individuālās sankcijas pret Krieviju
2026. gada 12. oktobrī ārlietu ministre Baiba Braže piedalījās Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomes sanāksmē, kurā tika pieņemtas līdz šim plašākās individuālās sankcijas pret Krieviju....
Lasīt tālākLatvija pilnībā solidarizējas ar Vāciju saistībā ar Krievijas īstenoto uzbrukumu Leipcigā
Šodien, 2026. gada 2. septembrī, uz Ārlietu ministriju tika izsaukts Krievijas vēstniecības pagaidu pilnvarotais lietvedis. Latvijai pilnībā solidarizējoties ar Vācijas valdību, viņam tika iesniegta...
Lasīt tālākMinistru prezidents Andris Kulbergs: vajadzīgs lielāks atbalsts Ukrainai un NATO austrumu flangam
Ministru prezidents Andris Kulbergs 13.–14. jūlijā atradās darba vizīte Parīzē, Francijā, kur piedalījās Labas gribas koalīcijas (Coalition of the Willing) valstu līderu sanāksmē, kas veltīta...
Lasīt tālākĀrlietu ministrija izsaka protestu Krievijas pagaidu pilnvarotajam lietvedim, noraidot Krievijas melus
Šodien, 2026. gada 7. jūlijā, Ārlietu ministrija izsauca Krievijas pagaidu pilnvaroto lietvedi un iesniedza protesta notu, kategoriski nosodot Krievijas ārlietu ministra vietnieka Mihaila Galuzina...
Lasīt tālākMonako lāsts – neticamā vēsture par to, kā viena maza kņaziste ar azartspēļu palīdzību izglābās no bankrota un kļuva par pasaules dārgāko vietu
Šodien, izdzirdot par Monako, prātā zib luksusa jahtas, Formula 1, dizaineru tērpi un neizmērojama bagātība. Šī Vidusjūras piekrastei piegulošā valstiņa, kas ir mazāka par Ņujorkas Centrālparku,...
Lasīt tālākĀrlietu ministrija atspēko Krievijas dezinformāciju
Šodien, 2026. gada 19. maijā, Ārlietu ministrija izsauca Krievijas vēstniecības pagaidu pilnvaroto lietvedi un izteica kategorisku protestu par Krievijas Federācijas Ārējās izlūkošanas dienesta...
Lasīt tālākMieriņa: Ukrainas nesalaužamība ir paraugs pasaulei, un mūsu pienākums ir stāvēt tai līdzās
“Nelolosim ilūzijas – agresors nespēj un negrib mainīties. Tas izmanto visus līdzekļus, lai atgrieztos starptautiskajā apritē,” brīdinot par Krievijas centieniem normalizēt agresiju,...
Lasīt tālākBaltijas parlamentārieši: Krievijas agresija pret Ukrainu joprojām nopietni apdraud Eiropas drošību
Baltijas asamblejas prezidijs piektdien, 6. februārī, Viļņā pieņēma paziņojumu par stingru atbalstu Ukrainai, tās suverenitātei un teritoriālajai integritātei, uzsverot, ka Krievijas turpinātais...
Lasīt tālāk