• Tweet

Latvijas Nacionālajā teātrī, iedvesmojoties no Rutku Tēva vēsturiskā romāna, top jauniestudējums “Dumpīgā Rīga”. Režisors Klāvs Mellis šo stāstu interpretēs dziesmu spēles žanrā, iesaistot plašu aktieru ansambli, Rīgas Doma zēnu kori un citus mūziķus. Pirmizrāde gaidāma 30. aprīlī teātra Lielajā zālē.

“Šajā darbā ir viss, kas nepieciešams latviešu teātra skatītājam, ne velti Rutku Tēva ikdiena pagāja Dailes teātrī – te ir gan krimināldrāmas elementi un mīlas intriga, gan izzinoši vēstures fakti un neticamas pārvērtības, pat samainīti līķi un alķīmijas eksperimenti. Darbības laiks – 1582. gada pavasaris, kad Rīgā notiek Kalendāru nemieri, jo rīdziniekiem ir savs viedoklis par Eiropā noteikto kārtību. It kā vieglajā dziesmu spēles stilā režisors piedāvās aplūkot nacionālā rakstura īpatnības toreiz un tagad,” vēstīts izrādes anotācijā.

Rutku Tēvs jeb īstajā vārdā Arveds Mihelsons, mūsdienās pazīstams kā daudzpusīgs autors, bijis aktieris un dažas izrādes aizvadījis arī uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves. Rakstnieka pseidonīms radies no viņa pirmās lomas – Rutku Tēva – izrādē “Uz priekšu būšu gudrāks”. Romāns “Dumpīgā Rīga” sarakstīts 1930. gadā, bet vēsta par notikumiem Rīgā 16. gs. beigās. Viņa pazīstamākais stāsts par Rīgu – 1935. gadā izdotais romāns “Trīs vella kalpi”, kas septiņdesmitajos gados ekranizēts spēlfilmās “Vella kalpi” un “Vella kalpi Vella dzirnavās”.

Iestudējuma režisors Klāvs Mellis ieskicē izrādē apskatītās tēmas un apliecina to aktualitāti: “Romāns “Dumpīgā Rīga” ir ārkārtīgi teatrāls – tajā ir ne vien dažnedažādi ziepju operu cienīgi sižeta pavērsieni – senas atriebības, negantas nodevības, raganu dedzināšanas, garu izsaukšanas un pat dvīņu sazvērestība –, bet arī kolorīts vēsturiskais fons. Man ir aizdomas, ka Kalendāra nemieri ir drusku simptomātiski mūsu mentalitātei. [..] Skaidrs, ka rīdzinieku ņipro ņemšanos ap kalendāru maiņu izraisīja gan ilgi rūgusi neapmierinātība ar rātes visatļautību, gan fakts, ka jaunajā kalendārā viņi saskatīja uzbrukumu savai luteriskajai ticībai, tomēr mūsu izrādē Kalendāru nemieri kalpo par naivi burtisku simbolu nespējai vienoties par to, vai mums būtu jādzīvo pagātnē vai nākotnē.”

Klāvs Mellis ir ne tikai izrādes režisors, bet arī lugas dramatizējuma un dziesmu tekstu autors, un izrādi veido kopā ar plašu māksliniecisko komandu: scenogrāfi Austru Sniķeri, kostīmu mākslinieci Bertu Vilipsoni, komponistu Ernestu Mediņu, horeogrāfi Ramonu Galkinu, gaismu mākslinieku Jāni Sniķeru un vokālo konsultanti Anniju Putniņu.

Lomās: Raimonds Celms (Mārtiņš Gīze, advokāts), Madara Botmane (Plānprātīgā Marija, viņa līgava), Edgars Kaupers (Griģis, Marijas dēls), Emīls Kaupers (Lipsts, Griģa dvīņubrālis), Egils Melbārdis (Eniņš, Marijas tēvs), Līga Zeļģe (Ģertrūde, mūķene, plānprātīgās Marijas aprūpētāja), Elizabete Lielmane vai Elza Rūta Jordāne (Čappa, Ģertrūdes algota palīdze), Ainārs Ančevskis (Špuks, balbieris, burvestību entuziasts), Mārtiņš Brūveris (Mellers, Rīgas Doma skolas rektors un diriģents), Matīss Kučinskis (Šmuljāns, Mellera palīgs, zēnu vecākais), Mārcis Maņjakovs (Vellings, Rīgas rātes sindiks), Voldemārs Šoriņš (Eke, Rīgas rātes birģermeistars), Ivars Puga (Tastijs, Rīgas rātes soģis), Kārlis Reijers (Stefans Batorijs, karalis), Daiga Gaismiņa (Laura, zemniece).

Izrādē piedalās Rīgas Doma zēnu koris Mārtiņa Klišāna vadībā un mūziķi – Jēkabs Nīmanis (klarnete, basklarnete), Artūrs Bērziņš (bastrombons, tuba), Artūrs Noviks (akordeons), Gidons Grīnbergs vai Indulis Cintiņš (vijole), Ernests Mediņš (sitamie instrumenti).

Biļetes “Biļešu paradīzes” kasēs un tīmekļvietnē. Pirmizrāde 30. aprīlī. Tuvākās izrādes 2., 7., 8. 13., 14. un 21. maijā.