• Tweet

Šodien, 18. augustā, valdība apstiprinājusi Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plānu 2026.-2028. gadam.

Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plāns ir politikas plānošanas dokuments, kas izstrādāts, lai nodrošinātu Dziesmu un deju svētku ciklisku norisi un savlaicīgu to sagatavošanas procesu. Tajā noteikti svētku norisei nepieciešamie rīcības soļi, atbildīgās institūcijas, kā arī jau noteikts finansējums. Plānā aptverta virkne pasākumu un uzdevumu vairākos rīcības virzienos, tostarp domājot gan par tradīcijas uzturēšanā iesaistīto mūzikas skolotāju, māksliniecisko kolektīvu vadītāju profesionālās izaugsmes nodrošināšanu, formālās un neformālās izglītības nozīmi un interešu kultūrizglītības sistēmas stiprināšanu. Dokumentā noteikts stiprināt arī valsts, pašvaldību un nevalstisko organizāciju sadarbību, nodrošināt ilgtspējīgu materiālo bāzi un veicināt pētniecību. Plāns aptver visu gatavošanās procesu Vispārējiem latviešu Dziesmu un deju svētkiem un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis: “Dziesmu un deju svētki ir kopīgās gribas apliecinājums nacionālajiem ideāliem. Svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plāns sniedz visaptverošu ietvaru tam, cik nozīmīgi ir saglabāt, attīstīt un nodot tālāk nākamajām paaudzēm dziesmu un deju svētku tradīciju – latviskās identitātes kodolu. Līdz ar visaptverošu rīcību noteikšanu mēs gādājam, lai šī nozīmīgā tradīcija, kas ir arī UNESCO starptautiski atzīta Cilvēces un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbs, turpinās spēcīgā nākotnē. Kopējs rīcības plāns par svētku nākotnes redzējumu un organizēšanu vienotā dokumentā valdībā nebija virzīts divus gadus. Šāda vienota plāna izstrādi biju izvirzījis kā vienu no prioritārajiem darbiem un esmu gandarīts, ka tas ir apstiprināts valdībā.”

Laika gaitā Dziesmu un deju svētki ir attīstījušies un sazarojušies gan mākslinieciskās izpausmes formās, gan repertuāra bagātībā. Šobrīd svētki izauguši par vērienīgu notikumu, kas balstās trīs savstarpējā mijiedarbē un attīstībā esošās kultūras formās – tautas mākslā, profesionālajā mākslā un folklorā. Svētkos ikvienā no mākslinieciskajiem vai folkloras kultūras žanriem tiek demonstrētas izcilas prasmes un tehniskās kvalitātes, kā arī tiek uzturēts Dziesmu un deju svētku tradīcijas kopienas vienots un sabiedrību saliedējošs gars.

Lai šie svētki turpinātos visās mākslas formās un turpinātos paaudzēs, ārkārtīgi būtiski ir valstiski uzņemties atbildību par pienācīgu to pārmantojamību. Šodien valdībā apstiprinātajā plānā ir uzsvērti riski, ka ņemot vērā situāciju ar māksliniecisko kolektīvu vadītāju nestabilo atalgojumu, kolektīvu dalībnieku paaudžu maiņu, kā arī izglītības iestāžu reorganizāciju, ir iespējams māksliniecisko kolektīvu skaita samazinājums. Līdz ar to plānā ir noteikts, ka laikā līdz kārtējiem XXVIII Vispārējiem latviešu dziesmu un XVIII deju svētkiem ir jānodrošina normatīvajiem aktiem atbilstoša māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksa. Šo mērķi kā vienu no sava darba prioritātēm izvirzījis kultūras ministrs Nauris Puntulis. Un šobrīd Kultūras ministrijā (KM) līdz 2026. gada 1. oktobrim tiek gatavots informatīvais ziņojums, kurā sniegs priekšlikumus par atalgojuma reformas īstenošanu, lai sasniegtu mērķi, ka 50% no valstī noteiktās māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksas sedz valsts un 50% – pašvaldība vai mākslinieciskā kolektīva dibinātājs.

Tāpat līdzās citiem mērķiem Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plāns runā par vienota organizatoriskā modeļa izveidi Vispārējiem latviešu Dziesmu un deju svētkiem un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem.

Šāds vienots modelis būtu nepieciešams, lai veidotos pastāvīga organizatoriskā kompetence, kur katrs nākamais svētku cikls sākas nevis no jauna, bet turpinās no jau iepriekš uzkrātās pieredzes. Pastāvīga organizatoriskā modeļa priekšrocības būtu: pastāvīga, profesionāla svētku organziatoriskā komanda, vienota abu svētku organizatoriskā un tehniskā kompetence, efektīva resursu izmantošana un skaidrs atbildības dalījums starp iesaistītajām pusēm, zināšanu un pieredzes saglabāšana starp svētku cikliem, laikus uzsākta gatavošanās kārtējiem svētkiem, kā arī daudz ciešāka sadarbība starp valsts institūcijām, pašvaldībām un citām iesaistītajām pusēm.

Šobrīd Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku sagatavošana un norise ir KM kompetence, savukārt Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošana un norise ir Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) kompetence. Svētku organziatoriskās un tehniskās funkcijas no KM puses nodrošina Latvijas Nacionālais kultūras centrs, bet IZM šo uzdevumu veic Valsts izglītības attīstības aģentūra.

Šobrīd ministrs Puntulis un KM strādā pie plāna izstrādes, apzinot svētku organizēšanā iesaistītos partnerus. Būtiski minēt, ka jaunais modelis tiek veidots par pamatu ņemot jau esošos, IZM un KM pusē esošos finanšu līdzekļus, tos apvienojot efektīvākā darbības modelī.

Dziesmu un deju svētku plāns 2026.-2028. gadam izstrādāts, sadarbojoties KM un Latvijas Nacionālajam kultūras centram (LNKC) ar IZM un tās padotības iestādi – Valsts Izglītības attīstības aģentūru (VIAA), kā arī citām Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā iesaistītajām pusēm: pašvaldībām un to institūcijām, kultūrizglītības iestādēm, dziesmu un deju svētku māksliniecisko žanru speciālistiem un nevalstiskajām organizācijām – Dziesmu svētku biedrību, Kultūras darbinieku biedrību, Latvijas Pašvaldību savienību.