20/06/2022, Kategorija: Bizness, Svarīgākais, Uzņēmējdarbība

Valdība neprot, negrib un nav gatava definēt skaidrus spēles noteikumus, intervijā “Neatkarīgajā”, runājot par to, kā sankcijas ietekmē pret Krieviju ietekmē Latvijas tirdzniecības nozari, sacīja Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs.

“Pašlaik, ja mazāk nekā 50% īpašnieku uzņēmumā, no kura Latvijas komersants vēlas preci iepirkt, ir no valstīm, kas pakļautas sankcijām, tad preci vēl var iepirkt. Bet valsts var arī neļaut iepirkt. Tā ir nenoteiktība – uzņēmējs skaidri nezina, kā viņam rīkoties. Viņam dārgi izmaksā pārbaudīt darījuma partneri, vai viņš ir vai nav sankcionēts. Tā ir problēma, kas nosaka arī mazāku izvēli preču piedāvājumā. Man bieži vaicā, kā tas var būt, ka veikalos vēl ir preces no Krievijas un Baltkrievijas. Tās ir preces, kas vai nu ir iepirktas pirms 24. februāra, kad sākās karš, vai arī tas ir tā saucamais paralēlais imports. Tāpat kā Krievija ir atļāvusi savā valstī pārdot paralēlā importa preces, arī Latvijā un Eiropas Savienībā ieplūst šādas preces. Paralēlais imports nozīmē, ka uzņēmējs nav iepircis preci tieši no Krievijas, bet no Krievijas prece ir iegādāta kādā citā valstī un tad nogādāta Latvijā,” sacīja Danusēvičs.

Pēc viņa teiktā, pat neraugoties uz visām sankcijām, Krievijas ieņēmumi no naftas pārdošanas gada laikā ir ievērojami auguši: “Kā lai uzvar šādā sankciju karā? Bet man vaicā, kā tas var būt, ka veikalā ir Krievijas izcelsmes kāju krēms? Grūti uzvarēt sankciju karā, ja nodarbojamies ar sīkumiem.”

“Latvijas uzņēmējs nezina, vai maksājums aizies pa to ķēdīti, kas ir ieplānota. Piemēram, es esmu nesankcionēts pircējs, otrā galā ir nesankcionēts pārdevējs, taču maksājums var aiziet un neaiziet atkarībā no komercbankas redzējuma. Ja bankai nepatīk šī maksājumu ķēdīte, tad tā var neizlaist cauri naudu saņemšanai. Vajadzētu būt skaidri definētam, caur kurām bankām drīkst veikt pārskaitījumus un caur kurām nedrīkst. Bet ne tā, ka banka pati izlemj atkarībā no riskiem. Un riskus tā paceļ tik augstus, ka darījumi var nenotikt. Problēma ir tajā, ka nav sakārtota un skaidri saprotama finanšu uzraudzība. Jaunā Eiropas direktīva, kas regulē piegāžu tīklus, paredz vēl vairāk sarežģīt iepirkumus, jo turpmāk uzņēmējiem būs jāpārbauda tie, no kā viņi iepērk preci – būs jāievāc informācija. Tātad, piemēram, ja man ir vairāk nekā 1500 piegādātāju, tad man par katru no viņiem būs jānoskaidro, kas ir firmas īpašnieki, ar ko tie nodarbojas,” pauda Danusēvičs.

“IKEA pārstāvis man sacīja, ka viņa veikalā tikai vienai precei, lai to realizētu Eiropas Savienībā, ja visu dokumentāciju izdrukā, tā sver deviņus kilogramus papīra. Tas ir milzīgs resursu patēriņš. Bet Eiropas Komisija to argumentē tā, ka nu būs iespējas ieviest sankcijas pret tiem, kas ieved riskantus produktus Eiropas tirgū. Jo pašlaik ir aizliegts pārdot ko tādu, kas neatbilst Eiropas tirgum, bet ievest drīkst. Lai ierobežotu arī ievešanu, šī direktīva stāsies spēkā 2024. gadā. Tā, protams, ir milzīga birokrātija. Lielās kompānijas arī ir satraukušās. Katrai kompānijai un katrai valstij ir savi piegādātāji,” sacīja Danusēvičs.

1,020 skatījumi




Video

Valsts svētku laikā Rīgā gaidāmi plaši satiksmes ierobežojumi; no 17. novembra slēgs 11. novembra krastmalu

13/11/2026

Saistībā ar Latvijas Republikas proklamēšanas 108. gadadienas svinībām Rīgā gaidāmi plaši satiksmes ierobežojumi. No otrdienas, 17. novembra, plkst. 15.00 līdz trešdienas, 18. novembra, plkst....

Lasīt tālāk
Video

SM: ar sociālajiem partneriem esam vienisprātis, ka vēlamākais būtu saglabāt līdzšinējo braukšanas maksas atvieglojumu sistēmu

13/11/2026

Šodien, 12. novembrī, Satiksmes ministrija (SM) ar sociālajiem partneriem pārrunāja iespējamos risinājumus sabiedriskā transporta finansēšanai turpmākajos četros gados. Kā uzsvēra SM valsts...

Lasīt tālāk
Video

Arī brīvdienās saglabāsies brāzmains vējš, turpmākajās dienās bieži sagaidīsim nokrišņus

13/11/2026

Piektdien piekrastē vējš ir pieņēmies spēkā – līdz pēcpusdienai Liepājas un Ventspils novērojumu stacijās reģistrētas brāzmas līdz 22 m/s, dažviet arī iekšzemē novērotas brāzmas...

Lasīt tālāk
Video

2026. gada 3. ceturksnī vērojams pēdējos gados augstākais nodarbinātības un ekonomiskās aktivitātes līmenis

13/11/2026

Jaunākie darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka 2026. gada 3. ceturksnī Latvijas darba tirgū bija vērojama pozitīva nodarbinātības dinamika. Iedzīvotāju nodarbinātības līmenis sasniedza 66,1%,...

Lasīt tālāk
Video

Pirmo 28 tranzīta graudu paraugu analīžu rezultāti neliecina par to izcelsmi no Ukrainas

12/11/2026

Zemkopības ministrija informē, ka ir saņemti pirmie tranzīta graudu izcelsmes pārbaudes rezultāti, izmantojot Apvienotajā Karalistē izstrādāto Graudu verifikācijas shēmu (Grain Verification...

Lasīt tālāk
Video

Naktī uz 11. novembri Latvijas gaisa telpā ielidojuši trīs bezpilota lidaparāti

11/11/2026

Naktī uz 11. novembri Latvijas gaisa telpā ielidoja trīs bezpilota lidaparāti, no kuriem divi īslaicīgi (1–2 minūtes) šķērsoja valsts Austrumu robežu un viens – šķērsoja Latvijas teritoriju...

Lasīt tālāk
Video

LBAS: valdības lēmumiem taupības un nodarbinātības jomā jābūt pamatotiem ar precīziem aprēķiniem un saskaņotiem reālā sociālajā dialogā

11/11/2026

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) uzsver, ka jebkuriem finanšu ietaupījumiem ir jābūt pamatotiem ar izsvērtu ietekmes analīzi un saskaņotiem Nacionālajā trīspusējās sadarbības...

Lasīt tālāk
Video

Latvijā gripas aktivitāte saglabājas iepriekšējās nedēļas līmenī

11/11/2026

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) gripas un citu akūtu elpceļu infekciju monitoringa dati liecina, ka Latvijā gripas aktivitāte joprojām saglabājas zemā līmenī. Aizvadītajā nedēļā...

Lasīt tālāk
Video

Oktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums

10/11/2026

Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī,...

Lasīt tālāk
Video

Septembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme

10/11/2026

Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...

Lasīt tālāk