• Tweet

Pretēji valsts amatpersonu solītajam, ka latu nomaiņa uz eiro cenu kāpumu neizraisīs, atsevišķi uzņēmumi savu pakalpojumu un preču cenas sākuši palielināt jau tagad. Vieni to dara ar mērķi šādā veidā dzēst eiro ieviešanas izmaksas, citi – lai cena eiro būtu apaļa.

Autostāvvietā Rīgā, pie Zemkopības ministrijas un bankas Citadele, izkārts plakāts, kas vēsta, ka automašīnas novietošana uz stundu maksā Ls 1,06, uz pusstundu – Ls 0,53. Uz jautājumu, kāpēc tādas nepierastas nenoapaļotas cenas, sargs laipni teic, ka tās esot tikai informatīvas cenas, īstenībā maksa par stundu esot viens lats, bet par spēkrata novietošanu autostāvvietā uz pusstundu – 50 santīmu. Ar šo informējošo plakātu patērētāji tiekot pieradināti pie cenas eiro. Tas nozīmē, ka pēc pieciem mēnešiem šīs autostāvvietas pakalpojumi, visticamāk, maksās attiecīgi 1,50 eiro un 0,75 eiro. Šis ir tikai viens no piemēriem, kā daļa uzņēmēju gatavojas pārejai uz eiro.

Arī Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce atzina, ka ir saņemti signāli no patērētājiem par to, ka atsevišķi komersanti jau ir centušies izmantot gaidāmo pāreju uz eiro cenu palielināšanai, lai tās pēc pārejas uz eiro būtu apaļas vai ne tik apaļas. «Tā ir komersanta brīva izvēle,» atzina J. Pūce, vienlaikus mudinot iedzīvotājus piedalīties ekonomiskās vēlēšanās, proti, ar savu maciņu izbalsot tos komersantus, kas līdz ar eiro ieviešanu paaugstina cenas.

Pašlaik nepierastas cenas redzamas arī kultūras pasākumu biļetēs. Piemēram, biļetes uz Marijas Naumovas jubilejas koncerts Romani Rat, kas norisināsies nākamā gada februārī, biļetes jāpērk, piemēram, par Ls 15,11; Ls 10,19; Ls 5,27, kas attiecīgi ir 21,50 eiro, 14,50 eiro un 7,50 eiro. Un arī šādu piemēru nav mazums.

Lai gan mazumtirdzniecībā paralēlā cenu atspoguļošana obligāti ir jāsāk ne vēlāk kā 1. oktobrī, daļa lielveikalu jau tagad to dara. Informāciju par to, cik prece varētu maksāt eiro, iedzīvotāji smeļas arī tajos veikalos, kur pie precēm piestiprināta cenas zīme, uz kuras līdzās latiem redzams arī tas, cik šī prece maksā, piemēram, Igaunijā un Somijā, kur jau ir eiro. Tā kā šādos gadījumos preces cena Somijā un Igaunijā ir vienāda, tas liek domāt, ka tāda tā arī būs konkrētai precei Latvijā, valstij pievienojoties eirozonai. Pārlūkojot šādas cenu listes Latvijas veikalos un Igaunijas veikalos, Neatkarīgā secināja, ka līdz ar to daļa cenu neizbēgami palielināsies, ja tās vienādos ar cenu Igaunijā un Somijā. Vienīgi tajos gadījumos, kad Latvijas iedzīvotāji par identisku preci pašlaik maksā dārgāk nekā, piemēram, Igaunijā, ir vājas cerības, ka cena Latvijā samazināsies.

Arī Rimi veikalā Tartu daļai preču ir universālas cenu zīmes, kas der gan veikaliem Latvijā, gan Lietuvā, gan Igaunijā. Taču nez cik šīs preces maksās Latvijā pēc 1. janvāra – tikpat cik Igaunijā vai precīzi pēc lata/eiro kursa?

Rimi Latvia vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Podskočija Neatkarīgajai uzsvēra, ka uzņēmums centīsies panākt, lai jaunajos iepirkumos cenas eirovalstīs, tas ir, Latvijā un Igaunijā, būtu vienādas.

«Tā kā Rimi preču iepirkumus veic gan centralizēti visām trijām Baltijas valstīm, gan strādājot ar konkrētiem piegādātājiem atsevišķi, tad šobrīd mēs rūpīgi strādājam, lai izstrādātu vienotu konceptu visiem sadarbības partneriem, katrai preču kategorijai atsevišķi, jo cenu norādes dažādās valūtās ir ne tikai apģērbiem, bet arī, piemēram, ziediem un citām precēm. Tas ir darbietilpīgs un padziļināts process, un, cītīgi sadarbojoties ar mūsu piegādātājiem, centīsimies pircējiem piedāvāt labāko risinājumu, lai pēc iespējas maksimāli atvieglotu iepirkšanos mūsu veikalos, sākot no 2014. gada 1. janvāra,» teica L. Podskočija.

Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde