• Tweet

Latvijas lielākie tirdzniecības centri ir sagatavojuši pieteikumu Satversmes tiesai, un kā pirmais šo pieteikumu ir iesniedzis Latvijā lielākais reģionālais tirdzniecības centrs “Valleta” (Valmiera). Pieteikumā tirdzniecības centri apstrīd Ministru kabineta noteikumu regulējumu, kas jau no 7. aprīļa rada nevienlīdzīgu situāciju starp tirdzniecības nozares spēlētājiem un negatīvi ietekmē tirgotājus, telpu iznomātājus, valsts tautsaimniecību un noteiktas sabiedrības grupas. Pieteikumā iesniedzēji norāda uz šī tirdzniecības aizlieguma neatbilstību Satversmē garantētajām personas tiesībām uz īpašumu un vienlīdzību likuma priekšā un lūdz Satversmes tiesu atzīt to par spēkā neesošu.

Šobrīd spēkā esošo Ministru kabineta noteikumu „Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” 24.18 apakšpunkts kopš 7.aprīļa paredz būtiskus darbības ierobežojumus tiem tirdzniecības centriem Latvijā, kuru kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 m2. Šādos tirdzniecības centros atļauts darboties tikai atsevišķu preču grupu tirgotājiem un veikaliem ar atsevišķu ārējo ieeju, bet visiem pārējiem veikaliem strādāt ir liegts. Savukārt visi veikali ārpus lielajiem tirdzniecības centriem var darboties brīvi, ievērojot drošas tirdzniecības prasības. Tirdzniecības centri jau vairākkārt norādījuši, ka šādi nozarē tiek radīta nevienlīdzīga, konkurenci kropļojoša un diskriminējoša situācija, un tagad šo jautājumu nodots risināt Satversmes tiesai.

Pieteikumā, kas iesniegts Satversmes tiesā, norādīts uz iesniedzēju pamattiesību aizskārumu, kas izpaužas divējādi. Pirmkārt, tiek būtiski aizskartas lielo tirdzniecības centru Satversmē garantētās tiesības uz īpašumu, neļaujot tiem saņemt ieņēmumus no jau noslēgtajiem nomas līgumiem un praktiski izslēdzot iespēju iznomāt pieejamās telpas jauniem klientiem, jo ir relatīvi šaurs to veikalu skaits, kam atļauts darboties lielajos tirdzniecības centros. Tādējādi Ministru kabineta pieņemto noteikumu rezultātā ir būtiski apgrūtinātas tirdzniecības centru īpašnieku tiesības veikt ierasto komercdarbību un rodas ievērojami zaudējumi. Līdz šim Latvijā nav ieviesti tādi valsts atbalsta pasākumi, kas spētu efektīvi risināt šo situāciju un novērst tās rezultātā radīto kaitējumu, tostarp materiālos zaudējumus, minēts pieteikumā.

Otrkārt, tiek aizskartas lielo tirdzniecības centru Satversmē garantētās tiesības uz vienlīdzību likuma priekšā jeb uz vienlīdzīgu komercdarbības regulējumu – pieņemtie noteikumi padara lielo tirdzniecības centru īpašniekus nekonkurētspējīgus ar citiem tirdzniecības telpu iznomātājiem, uz kuriem neattiecas noteikumos ietvertais veikalu darbības aizliegums. Nevienlīdzīgo situāciju rada tas, ka noteikumos kā vienīgais atšķirīgās attieksmes kritērijs izvirzīts apstāklis, vai mazumtirgotājs savu komercdarbību veic kādā no lielajiem tirdzniecības centriem vai ārpus tiem. Šādai nevienlīdzīgai attieksmei nav objektīva un saprātīga pamata, norādīts pieteikumā – abās komercdarbības veikšanas vietās (gan lielajos tirdzniecības centros, gan ārpus tiem) ir iespējams vienlīdz sekmīgi nodrošināt epidemioloģisko prasību ievērošanu drošai mazumtirdzniecības veikšanai, attiecīgi organizējot apmeklētāju plūsmu. Turklāt mazumtirgotāji, kuri turpina veikt komercdarbību ārpus lielajiem tirdzniecības centriem, iegūst divkāršu labumu – tie turpina darbību, izvairoties no konkurences ar lielajiem tirdzniecības centriem, un, pieaugot pieprasījumam pēc konkrētām precēm, tiem paveras iespējas paaugstināt preču cenas. Tādējādi gan īstermiņā, gan ilgtermiņā cieš patērētāji, kam samazinās izvēles iespējas un pieaug cenas.

“Aprīļa sākumā pieņemtais lēmums – ļaut darboties individuāliem tirgotājiem un tirdzniecības centriem ar platību līdz 7000 m2 – ir radījis absurdu un negodīgu situāciju nozarē. Konkurences kropļošana un tirgotāju darbības aizliegums šobrīd rezultējies ar to, ka tirdzniecības centru nomas zaudējumi aprīlī sasnieguši vidēji 55% no plānotajiem ieņēmumiem. Taču tieši lielie tirdzniecības centri ir epidemioloģiski drošākā iepirkšanās vieta, salīdzinājumā ar mazajiem, slikti ventilētajiem veikaliem, un to apliecinājuši arī Rīgas Stradiņu universitātes pētnieku veiktie gaisa kvalitātes (CO2 līmeņa) mērījumi. Tomēr tirdzniecības centru argumenti un zinātniski pamatotie fakti diemžēl nav sadzirdēti, tāpēc šobrīd esam spēruši soli tālāk, vēršoties Satversmes tiesā, lai šādā ceļā panāktu godīgas konkurences atjaunošanu nozarē,” norāda Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

“Veicot juridisko izpēti, konstatējām, ka atšķirīgā attieksme pret veikaliem lielajos tirdzniecības centros ir nepamatota un neattaisnojama. Valdības noteiktajam tirdzniecības aizliegumam nav objektīva un saprātīga pamata, un tas aizskar Satversmē garantētās pamattiesības. Apstrīdētās normas izstrādes materiāli liecina, ka aizliegums nav balstīts uz faktiem, piemēram, zinātniskiem pētījumiem vai mērījumiem, kas pamatotu inficēšanās riska pieaugumu situācijā, ja tiek atļauta komercdarbība lielajos tirdzniecības centros, bet ir tikai subjektīvs amatpersonu viedoklis un pieņēmumi. Nav veikts visaptverošs un pilnīgs situācijas izvērtējums, kā tas būtu sagaidāms pirms tik radikāla līdzekļa kā vispārēja komercdarbības aizlieguma ieviešanas. Nav izvērtēti statistikas vai citi kvanitatīvie dati, kas pamatotu izteiktos pieņēmumus. Demokrātiskā valstī tik pavirša pieeja normatīvo aktu izstrādei nav pieļaujama. Turklāt, veicot salīdzinošo izpēti par spēkā esošo normatīvo regulējumu citās Eiropas valstīs sadarbībā ar Ellex birojiem Lietuvā un Igaunijā un starptautisko advokātu biroju tīklu “Lex Mundi”, netika identificēta neviena valsts, kurā pastāv analogi ierobežojumi lielajiem tirdzniecības centriem. Jāsecina, ka Latvijā noteiktie diskriminējošie ierobežojumi ir unikāli,” paskaidro zvērinātu advokātu biroja “Ellex Kļaviņš” zvērināts advokāts Raivis Leimanis.

Lai labotu negodīgo situāciju tirdzniecības nozarē Latvijā, tirdzniecības centri iesniegtajos pieteikumos aicina Satversmes tiesu atzīt konkrēto Ministru kabineta noteikumu regulējumu par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmei.

Foto: Valsts kanceleja