Tiks mazināts administratīvais slogs uzņēmējiem
Otrdien, 27. septembrī, Ministru kabineta sēdē paredzēts izskatīt grozījumus valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas paredz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības atbrīvot no informācijas sniegšanas par to darbinieku atalgojumu, jo šī informācija jau ir pieejama Valsts ieņēmumu dienestā (VID).
Finanšu ministrija (FM) kategoriski noraida partijas “Vienotība” valdes pārmetumus attiecībā uz šo likumprojektu, jo tas nerada ietekmi uz vienotās atlīdzības sistēmas principiem – visa informācija par kapitālsabiedrībās nodarbināto atlīdzību joprojām būs pieejama datubāzēs, bet publiski pieejamās informācijas apjoms nemainīsies.
FM, gatavojot likumprojektu, izvērtēja datu turpmākās uzkrāšanas lietderību atlīdzības uzskaites sistēmā un, ņemot vērā, ka šos datus ir iespējams iegūt no VID datubāzēm, secināja, ka tas nav lietderīgi. Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības tiks atslogotas no datu iesniegšanas, tā samazinot administratīvo slogu uzņēmējiem, jo nepieciešamos datus ir iespējams iegūt sadarbojoties divām valsts pārvaldes iestādēm.
Līdz šim informācija FM uzturētajā atlīdzības sistēmā (datubāzē) par kapitālsabiedrībās nodarbināto darbinieku atlīdzību tika saņemta no kapitālsabiedrībām par tajā nodarbinātajiem konkrētā laika periodā, sniedzot informāciju par vidējo nodarbināto skaitu un vidējo darba samaksu. FM atlīdzības sistēmā (datubāzē) arī turpmāk saglabās datus par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās strādājošo ārstniecības personu darba samaksu, kas sniedz valsts apmaksātus ārstniecības pakalpojumus, jo valsts šajā gadījumā regulē zemākās mēnešalgas likmi par slodzi.
Foto:renewagner/https://pixabay.com/en/users/renewagner1985-3023133//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk