07/06/2012, Kategorija: Bizness, Ekonomika

Līdzīgi kā pērn, arī šogad katri trīs no četriem jauniešiem vecumā no 15 līdz 18 gadiem vasarā cer strādāt algotu darbu, tomēr vidēji tikai katrs trešais jaunietis, kam darbu izdodas atrast, noslēdz arī darba līgumu, liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktā aptauja.

Saskaņā ar aptaujas rezultātiem strādāt algotu darbu šovasar plāno 77% jauniešu. Vecuma grupā no 15 līdz 18 gadiem darba pieredze jau ir lielākajai daļai jauniešu. Trīs ceturtdaļas aptaujāto norāda, ka ir strādājuši jau iepriekš, turklāt puse aptaujāto strādājuši vairākas reizes. Biežākais darba attiecību ilgums ir pāris nedēļas, ilgāk par trim mēnešiem ir strādājis tikai viens no desmit jauniešiem.

Vienlaikus institūta veiktā aptauja atklāj satraucošu tendenci, ka darba līgumu par algota darba veikšanu jaunieši ir slēguši tikai katrā trešajā gadījumā. Strādājot pie ģimenes locekļiem vai radiniekiem, darba līgums ir ticis slēgts tikai katrā ceturtajā gadījumā, bet, strādājot pie citiem darba devējiem – tikai pusē gadījumu.

Turklāt, neskatoties uz to, ka vairākums jeb 82% jauniešu apgalvo, ka pilnībā vai daļēji zina savas darba tiesības, tikai neliela daļa spēj pareizi atbildēt uz jautājumiem par pusaudžu darbā maksimāli pieļaujamo darba slodzi, minimālajiem ienākumiem un konkrētiem darba veidiem, kuros jaunieši drīkst būt nodarbināti.

Piemēram, tikai puse jauniešu zina, ka darba devējam nav tiesību viņus nodarbināt ilgāk par 7 stundām dienā 5 dienas nedēļā. Un tikai 8% jauniešu zina, ka minimālo darba algu nenosaka vis darba devējs brīvi, bet tā ir atrunāta likumā un pielīdzināta valstī noteiktajai minimālajai darba mēnešalgai (šobrīd – 200 lati mēnesī).

Jauniešiem trūkst arī izpratnes par to, kādās profesijās un amatos jaunieši var tikt nodarbināti, ņemot vērā drošības un veselības apsvērumus. Katrs trešais jaunietis uzskata, ka drīkst strādāt gaterī pie frēzes vai par elektriķi arī tad, ja šo darbu veikšanai nav iegūta īpaša kvalifikācija, bet divi no katriem trim jauniešiem domā, ka jaunieši darbā var skaldīt malku.

Tikai puse jauniešu zina, ka likums viņiem aizliedz strādāt par oficiantu bārā alkohola pieejamības dēļ. Gandrīz tikpat daudz jauniešu nezina, ka viņi nedrīkst tikt nodarbināti pēc plkst. 22.

Tāpat aptauja atklāj, ka šogad jaunieši gandrīz divreiz biežāk plāno strādāt pie ģimenes locekļiem vai radiniekiem – 28%, salīdzinot ar 16% pērn. Līdzīgi kā pirms gada katrā trešajā ģimenē tieši vecāki ir tie, kas uzstāj, lai viņu bērns meklētu sev darbu vasarā, bet katrā piektajā ģimenē vecāki darbu bērnam sameklē paši.

Gada laikā ir augušas jauniešu prasības attiecībā uz vēlamo atalgojumu. Par 5% pieaudzis to jauniešu skaits, kas uzskata, ka godīgs atalgojums par darbu vasarā ir robežās no 200 līdz 300 latiem – šogad tā atbildējis katrs ceturtais aptaujas dalībnieks. Lielākā daļa jeb 43% jauniešu par godīgu atalgojumu uzskata 100 līdz 200 latus mēnesī. Strādāt bez atalgojuma tikai pieredzes dēļ vēl joprojām ir gatavs tikai retais pusaudzis.

Institūta aptauja par jauniešu plāniem strādāt vasarā veikta šā gada maijā, ar sociālā portāla draugiem.lv starpniecību aptaujājot vairāk nekā 500 pusaudžus vecumā no 15 līdz 18 gadiem.

Avots: nra.lv

395 skatījumi




Video

Mazie uzņēmumi saglabā stabilus izdevumus ikdienas darbībai, bet strauji palielina tēriņus mākslīgā intelekta un digitālajiem rīkiem

19/11/2026

Swedbank dati rāda, ka mazie uzņēmumi joprojām lielāko daļu maksājumu veic par ikdienas darbībai nepieciešamiem pakalpojumiem un precēm, vienlaikus strauji pieaugot mākslīgā intelekta (MI)...

Lasīt tālāk
Video

2026. gada rudens ekonomikas prognoze: augstākas inflācijas apstākļos izaugsme turpināsies

17/11/2026

ES ekonomika 2026. gada pirmajos trijos ceturkšņos noturējās labāk, nekā gaidīts, un paredzams, ka prognozes periodā tā turpinās augt, neraugoties uz spēcīgāku un noturīgāku inflācijas...

Lasīt tālāk
Video

SM: ar sociālajiem partneriem esam vienisprātis, ka vēlamākais būtu saglabāt līdzšinējo braukšanas maksas atvieglojumu sistēmu

13/11/2026

Šodien, 12. novembrī, Satiksmes ministrija (SM) ar sociālajiem partneriem pārrunāja iespējamos risinājumus sabiedriskā transporta finansēšanai turpmākajos četros gados. Kā uzsvēra SM valsts...

Lasīt tālāk
Video

2026. gada 3. ceturksnī vērojams pēdējos gados augstākais nodarbinātības un ekonomiskās aktivitātes līmenis

13/11/2026

Jaunākie darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka 2026. gada 3. ceturksnī Latvijas darba tirgū bija vērojama pozitīva nodarbinātības dinamika. Iedzīvotāju nodarbinātības līmenis sasniedza 66,1%,...

Lasīt tālāk
Video

Pirmo 28 tranzīta graudu paraugu analīžu rezultāti neliecina par to izcelsmi no Ukrainas

12/11/2026

Zemkopības ministrija informē, ka ir saņemti pirmie tranzīta graudu izcelsmes pārbaudes rezultāti, izmantojot Apvienotajā Karalistē izstrādāto Graudu verifikācijas shēmu (Grain Verification...

Lasīt tālāk
Video

FM: degvielas cenu kāpums palielina inflācijas spiedienu, bet pārtikas cenas to mazina

11/11/2026

Patēriņa cenu līmenis šā gada oktobrī bija par 0,4% augstāks nekā iepriekšējā mēnesī un par 3,1% augstāks nekā pērnā gada oktobrī. Mēneša griezumā cenu kāpumu noteica elektroenerģijas,...

Lasīt tālāk
Video

Oktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums

10/11/2026

Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī,...

Lasīt tālāk
Video

Septembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme

10/11/2026

Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...

Lasīt tālāk
Video

Aptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki

04/11/2026

Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu...

Lasīt tālāk
Video

LBAS iesniedz priekšlikumus par valsts budžetu 2027. gadam un publiskā sektora izdevumu mazināšanu

04/11/2026

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) vēstulē “Par valsts budžetu 2027. gadam un publiskā sektora izdevumu mazināšanu”* apkopojusi arodbiedrību priekšlikumus un nosūtījusi tos Ministru...

Lasīt tālāk