• Tweet

Līdzīgi kā pērn, arī šogad katri trīs no četriem jauniešiem vecumā no 15 līdz 18 gadiem vasarā cer strādāt algotu darbu, tomēr vidēji tikai katrs trešais jaunietis, kam darbu izdodas atrast, noslēdz arī darba līgumu, liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktā aptauja.

Saskaņā ar aptaujas rezultātiem strādāt algotu darbu šovasar plāno 77% jauniešu. Vecuma grupā no 15 līdz 18 gadiem darba pieredze jau ir lielākajai daļai jauniešu. Trīs ceturtdaļas aptaujāto norāda, ka ir strādājuši jau iepriekš, turklāt puse aptaujāto strādājuši vairākas reizes. Biežākais darba attiecību ilgums ir pāris nedēļas, ilgāk par trim mēnešiem ir strādājis tikai viens no desmit jauniešiem.

Vienlaikus institūta veiktā aptauja atklāj satraucošu tendenci, ka darba līgumu par algota darba veikšanu jaunieši ir slēguši tikai katrā trešajā gadījumā. Strādājot pie ģimenes locekļiem vai radiniekiem, darba līgums ir ticis slēgts tikai katrā ceturtajā gadījumā, bet, strādājot pie citiem darba devējiem – tikai pusē gadījumu.

Turklāt, neskatoties uz to, ka vairākums jeb 82% jauniešu apgalvo, ka pilnībā vai daļēji zina savas darba tiesības, tikai neliela daļa spēj pareizi atbildēt uz jautājumiem par pusaudžu darbā maksimāli pieļaujamo darba slodzi, minimālajiem ienākumiem un konkrētiem darba veidiem, kuros jaunieši drīkst būt nodarbināti.

Piemēram, tikai puse jauniešu zina, ka darba devējam nav tiesību viņus nodarbināt ilgāk par 7 stundām dienā 5 dienas nedēļā. Un tikai 8% jauniešu zina, ka minimālo darba algu nenosaka vis darba devējs brīvi, bet tā ir atrunāta likumā un pielīdzināta valstī noteiktajai minimālajai darba mēnešalgai (šobrīd – 200 lati mēnesī).

Jauniešiem trūkst arī izpratnes par to, kādās profesijās un amatos jaunieši var tikt nodarbināti, ņemot vērā drošības un veselības apsvērumus. Katrs trešais jaunietis uzskata, ka drīkst strādāt gaterī pie frēzes vai par elektriķi arī tad, ja šo darbu veikšanai nav iegūta īpaša kvalifikācija, bet divi no katriem trim jauniešiem domā, ka jaunieši darbā var skaldīt malku.

Tikai puse jauniešu zina, ka likums viņiem aizliedz strādāt par oficiantu bārā alkohola pieejamības dēļ. Gandrīz tikpat daudz jauniešu nezina, ka viņi nedrīkst tikt nodarbināti pēc plkst. 22.

Tāpat aptauja atklāj, ka šogad jaunieši gandrīz divreiz biežāk plāno strādāt pie ģimenes locekļiem vai radiniekiem – 28%, salīdzinot ar 16% pērn. Līdzīgi kā pirms gada katrā trešajā ģimenē tieši vecāki ir tie, kas uzstāj, lai viņu bērns meklētu sev darbu vasarā, bet katrā piektajā ģimenē vecāki darbu bērnam sameklē paši.

Gada laikā ir augušas jauniešu prasības attiecībā uz vēlamo atalgojumu. Par 5% pieaudzis to jauniešu skaits, kas uzskata, ka godīgs atalgojums par darbu vasarā ir robežās no 200 līdz 300 latiem – šogad tā atbildējis katrs ceturtais aptaujas dalībnieks. Lielākā daļa jeb 43% jauniešu par godīgu atalgojumu uzskata 100 līdz 200 latus mēnesī. Strādāt bez atalgojuma tikai pieredzes dēļ vēl joprojām ir gatavs tikai retais pusaudzis.

Institūta aptauja par jauniešu plāniem strādāt vasarā veikta šā gada maijā, ar sociālā portāla draugiem.lv starpniecību aptaujājot vairāk nekā 500 pusaudžus vecumā no 15 līdz 18 gadiem.

Avots: nra.lv