Tiesībsargs: Vecuma pensijas minimālais apmērs nav tālu no absolūtās nabadzības līmeņa
Tiesībsargs Juris Jansons valdībai devis laiku līdz šī gada 1. oktobrim novērst konstatētos trūkumus un noteikt vecuma pensijas minimālo apmēru atbilstoši Satversmei. Šī jau ir ceturtā pirmstiesas brīdinājuma vēstule, ko tiesībsargs nosūtījis valdībai, saistībā ar nabadzības riskam visvairāk pakļauto Latvijas iedzīvotāju tiesību aizsardzību. Ja valdība noteiktajā termiņā trūkumus nenovērsīs, tiesībsargs vērsīsies Satversmes tiesā.
Lēmumi sociālo tiesību jomā parasti vairāk atkarīgi nevis no juridiskiem, bet politiskiem apsvērumiem, kas savukārt atkarīgi no likumdevēja priekšstata par valsts sociālo pakalpojumu sniegšanas principiem, valsts ekonomiskās situācijas un sabiedrības vai kādas tās daļas īpašas nepieciešamības pēc valsts palīdzības vai atbalsta.
Tiesību akti paredz, ka vecuma pensijas minimālais apmērs nevar būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (SNP), kuram atkarībā no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža tiek piemērots koeficients. Tiesībsarga ieskatā šāds regulējums neatbilst Satversmei.
Vecuma pensijas minimālais apmērs ir no 70,43 eiro1 līdz 108,85 eiro mēnesī2, t.i., 2,35 eiro līdz 3,63 eiro dienā. Personām ar invaliditāti kopš bērnības vecuma pensijas minimālais apmērs ir nedaudz lielāks – no 117,39 eiro līdz 181,42 eiro mēnesī, t.i., 3,91 eiro līdz 6,05 eiro dienā.
Tiesībsarga ieskatā, vecuma pensijas minimālie apmēri nav pietiekami, lai nodrošinātu cilvēka pamatvajadzības, kas Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma izpratnē ir ēdiens, apģērbs, mājoklis, veselības aprūpe, obligātā izglītība. Vienlaikus jānorāda, ka par personu ar invaliditāti pamatvajadzībām uzskatāmas arī tās vajadzības, kas saistītas ar šo personu īpašo veselības stāvokli.
Valsts garantēto vecuma pensiju minimālā apmērā saņem 64 004 personas jeb 14,3 % no visiem vecuma pensijas saņēmējiem, no kurām personas ar invaliditāti ir 7 368, bet personas ar invaliditāti kopš bērnības tikai 397.
Atbilstoši Pasaules Bankas atzītajam absolūtās nabadzības līmenis 2015.gadā bija 1,90 ASV dolāri dienā jeb 1,67 eiro dienā. Pamatvajadzību nodrošināšanu piesaistīt absolūtās nabadzības līmenim, nevis Eiropas Savienībā atzītiem principiem, parasti izvēlas jaunattīstības valstis.
“Acīmredzot, valsts uzskata – ja vecuma pensijas minimālais apmērs par nepilnu eiro dienā apsteidz absolūto nabadzības līmeni, tad Latvija uzskatāma par sociāli atbildīgu valsti. Savdabīga Satversmē garantētās sociāli atbildīgas valsts izpratne,” ironiski pauž tiesībsargs Juris Jansons.
[2] Tiesību aktos noteiktie koeficienti rada atšķirīgu attieksmi pret personām ar lielāku darba stāžu. Proti, personām, kurām darba stāžs ir 10 gadi, katrs darba stāža gads tiek novērtēts visaugstāk. Savukārt tām personām, kurām darba stāžs ir liels, piemēram, 45 gadi, katrs darba gads tiek novērtēts viszemāk.
Tātad, var secināt, ka persona, kura ir nostrādājusi ilgāku laiku, atrodas nelabvēlīgākā situācijā nekā persona ar īsāku darba mūžu.
Likumdevēja griba, nosakot diferencētu vecuma pensijas minimālā apmēra aprēķināšanas kārtību, bija nodrošināt lielāku vecuma pensijas minimālo apmēru personām ar lielāku darba stāžu. Taču tiesību normas leģitīmais mērķis, tiesībsarga ieskatā, nesakrīt ar atšķirīgās attieksmes mērķi. Proti, lai arī absolūtos skaitļos vecuma pensijas minimālais apmērs pie lielāka darba stāža ir lielāks, tomēr katra nostrādātā gada vērtība samazinās. Un šādai atšķirīgai pieejai, tiesībsarga ieskatā, nav saskatāms nekāds leģitīms mērķis. Turklāt valdība norāda, ka kopš 2011.gada ekonomiskā situācija Latvijā ir uzlabojusies, līdz ar to valstij ir pienākums pārskatīt vecuma pensijas minimālā apmēra noteikšanas kārtību, to paredz progresīvās attīstības princips.
“Ja valsts ir radījusi, tādu pensiju sistēmu, kas pieļauj, ka pietiekami ilga darba mūža laikā persona nevar uzkrāt pietiekamu pensiju kapitālu, lai nodrošinātu adekvātu vecuma pensiju, valsts pienākums ir radīt taisnīgu vecuma pensijas minimālā apmēra aprēķināšanas kārtību. Pensijas saņēmēju tiesiskās intereses nevar nesamērīgi ierobežot vienīgi pensijas sistēmas ilgtspējas vārdā,” uzskata tiesībsargs.
Tiesībsargs šobrīd strādā pie pieteikums sagatavošanas Satversmes tiesai par garantētā minimālā ienākuma līmeņa (GMI) neatbilstību Satversmei, jo valdība noteiktajā termiņā nav novērsusi konstatētos trūkumus. Paredzams, ka šis pieteikums Satversmes tiesā tiks iesniegts septembrī. Savukārt pēc tam jau tiks gatavots nākamais pieteikums Satversmes tiesā – par trūcīgas personas ienākumu līmeņa apmēra neatbilstību Satversmei.
Lai tiesībsargs varētu vērsies Satversmes tiesā ar pieteikumu, saskaņā ar likumu tiesībsargam vispirms ir jāvēršas pie attiecīgā tiesību akta izdevēja ar aicinājumu novērst konstatētos trūkumus. Bet, ja tiesību aktu izdevējs to neveic, tad tiesībsargs var vērsties Satversmes tiesā.
Vēl par tēmu:
No 15. oktobra maksimālais atļautais braukšanas ātrums – 90 km/h
No trešdienas, 15. oktobra, valsts autoceļu tīklā maksimālais braukšanas ātrums tiks pielāgots mainīgajiem un ziemas laikapstākļiem un būs līdz 90 kilometriem stundā. Izņēmums būs...
Lasīt tālākRudenīgi laika apstākļi turpināsies
Aizvadītā nedēļa iesākās ar lietavām, nedēļas vidū izbaudījām nedaudz siltāku un sausāku laiku. Taču nedēļas otrajā pusē laika apstākļus atkal noteica ciklons, kas daudzviet nesa...
Lasīt tālākSpānijas Nacionālās dienas svinību laikā Rīgā tiks ierobežota satiksme
Sestdien, 11. oktobrī, saistībā ar Spānijas Nacionālās dienas svinībām Rīgā būs spēkā satiksmes ierobežojumi. Iedzīvotāji un pilsētas viesi tiek aicināti plānot pārvietošanos,...
Lasīt tālākPieņem Latvijas Dievturu sadraudzes un valsts attiecību regulējumu
Lai sakārtotu Latvijas Dievturu sadraudzes un valsts attiecības, Saeima ceturtdien, 9. oktobrī, pieņēma Latvijas Dievturu sadraudzes likumu. Tas nodrošinās sadraudzes garīdzniekiem tiesības...
Lasīt tālākTieslietu ministre: jāstiprina ne tikai militārās spējas, bet arī sabiedrības noturība pret nemilitāriem apdraudējumiem
Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere šodien, 9. oktobrī, tikās ar Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktoru Egilu Zviedri, lai pārrunātu nacionālās drošības stiprināšanai būtiskus...
Lasīt tālākAr Norvēģijas grantu atbalstu būvēs sieviešu cietumu
Saskaņā ar otrdien, 7. oktobrī, valdības atbalstīto Saprašanās memorandu ar Islandi, Lihtenšteinu un Norvēģiju par jaunā grantu perioda ieviešanu, 15 miljoni eiro tiks novirzīti arī Tieslietu...
Lasīt tālākJuridiskā komisija: piemērojot atbildību par vajāšanu, nav jāpierāda nolūks iebiedēt
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 7.oktobrī, vienojās Saeimā virzīt lēmuma projektu, kas precizē – lai piemērotu Krimināllikumā noteikto atbildību par vajāšanu, nav nepieciešams pierādīt...
Lasīt tālākNedēļas sākumā laiks būs sausāks, tomēr no nedēļas vidus kļūs lietaināks un vējaināks
Nedēļas izskaņā Latvijas teritorijai no rietumiem pietuvojās plašs ciklons, kā ietekmē laiks kļuva lietaināks un vējaināks. Pirmdiena un otrdiena būs sausākās šīs nedēļas dienas,...
Lasīt tālākTuvākajās dienās Latvijā gaidāmi mainīgi laikapstākļi
Brīvdienās un nākamās darba nedēļas sākumā Latvijā gaidāmi izteikti rudenīgi laikapstākļi, ko noteiks aktīvs ciklons, kas no rietumiem pakāpeniski pietuvosies valsts teritorijai. Tā...
Lasīt tālākIekšlietu ministrija iesniegusi izskatīšanai valdībā informatīvo ziņojumu par trešo valstu pilsoņu uzturēšanās regulējuma pilnveidi
Jau ziņots, ka šā gada martā iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis iepazīstināja sabiedrību ar iekšlietu resora sagatavotajiem priekšlikumiem trešo valstu pilsoņu uzturēšanās tiesiskā...
Lasīt tālāk