Tiesībsargs: Pilnvērtīgs miegs nav iegriba, bet nepieciešamība – mācību stundām nav jāsākas agrāk par astoņiem rītā

Tiesībsargs līdz nākamā gada 31. martam aicina Ministru kabinetu pieņemt tādu regulējumu, kas skolās neļautu mācību stundām, konsultācijām, fakultatīvajām nodarbībām u.c. sākties agrāk par plkst. 8.00. Savukārt vēlamais scenārijs būtu, lai pamatskolā mācību stundas sāktos no plkst. 8.30, bet vidusskolās – no plkst. 9.00. Šobrīd valsts nenosaka mācību sākuma laiku izglītības iestādēm, tādējādi skolām ir rīcības brīvība šajā jautājumā.
“Pārāk agrs mācību sākuma laiks, sevišķi pusaudžiem, var ietekmēt viņu tiesības uz pilnvērtīgu miegu, veselību un attīstību. Tādēļ viena no mūsu rekomendācijām Ministru kabinetam ir izstrādāt tādas vadlīnijas pašvaldībām, vecākiem un skolēniem, kas veicinātu izpratni par miega nozīmi bērna attīstībā un tāda mācību sākšanas laika noteikšanu, kas atbilstu bērnu labākajām interesēm,” uzsver Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīca – pilnvērtīgs miegs ir tikpat būtisks kā uzturs un elpošana
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Epilepsijas un miega medicīnas centrs skaidro, ka miegs ir izdzīvošanai vitāli svarīgs process. Tāpat kā pilnvērtīgs uzturs vai elpošana. Tam ir liela nozīme atmiņas veidošanā, emociju apstrādē un smadzeņu attīstībā. Nepietiekams vai nekvalitatīvs miegs var ietekmēt bērna psihoemocionālo un fizisko veselību, kā arī pasliktināt sekmes un panākumus mācību procesā. BKUS īpašu vērību aicina pievērst tieši pusaudžu tiesībām uz pilnvērtīgu miegu. Pusaudžu vecumā smadzeņu darbībā notiek dažādas izmaiņas, piemēram, aizkavējas melatonīna izdale, tādēļ jaunietim miegainības sajūta iestājas vēlāk nekā pieaugušajam. Šīs izmaiņas smadzenēs (kopā ar vides un psihosociālajiem faktoriem) var izraisīt bezmiegu vai aizkavēto miega – nomoda fāzes sindromu. Nepietiekams miega daudzums var nelabvēlīgi ietekmēt smadzeņu funkcionēšanu, kurā skolēns var nebūt spējīgs kontrolēt emocijas. Tas savukārt var veicināt psiholoģiska vai psihiatriska rakstura problēmas, kas vēl vairāk pasliktina miegu. Balstoties uz pieredzi un zinātniskajiem pierādījumiem, BKUS Epilepsijas un miega medicīnas centra miega speciālisti stingri atbalsta vēlāku skolas sākumu pusaudžiem. Lēmums pamatskolā noteikt mācību laika sākumu no plkst. 8.30 un vidusskolas vecuma bērniem plkst. 9.00 būtu liels solis jauniešu veselības nodrošināšanā.
Ministrijas ar rīcību kavējas
Tiesībsargs pārbaudes lietā izvērtēja, ko ir darījušas atbildīgās ministrijas veikušas, lai uzlabotu bērnu tiesības uz pilnvērtīgu miegu, kā mācību sākšanās laiks ietekmē bērnu veselību un vai ir nepieciešamas izmaiņas likumos. Veselības ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas sniegtās atbildes liecina, ka valstī noteikt vienotu mācību stundu sākuma agrāko pieļaujamo laiku kavē izpratnes trūkums par pilnvērtīga miega ietekmi uz bērna veselību, attīstību un uzvedību. Veselības ministrija norādījusi, ka tā “joprojām uzskata, ka katrs cilvēks ir individuāls un katram ir savi individuālie bioloģiskie ritmi, [..] un atkārtoti vēlas uzsvērt, ka neviens vienotais mācību laika sākuma laiks nevar pilnībā apmierināt visu skolēnu vajadzības un bioloģiskos ritmus.” Abas ministrijas jautājumā par izglītības iestāžu mācību sākšanās laiku prioritāti piešķir izglītības iestāžu un vecāku vajadzībām, kas ir pretrunā bērna labākajām interesēm. Šī nav pirmā reize, kad tiesībsargs aktualizē jautājumu par mācību stundu sākuma laiku – tiesībsargs jau 2017. gadā vērsās abās minētajās iestādēs un aicināja noteikt izglītības iestādēm vienotu mācību stundu sākuma agrāko pieļaujamo laiku.
Vecāku aptauja – agrāka celšanās ietekmē pašsajūtu un sekmes
Tiesībsarga rekomendācijas cieši sasaucas ar skolēnu vecāku aptaujas rezultātiem par mācību sākuma laiku skolās un skolēnu nokļūšanu uz skolu. Izvērtējot aptaujā sniegtās atbildes, secināms – jo agrāk bērnam ir jāceļas uz skolu, jo biežāk vecāki aptaujā atzinuši ietekmi uz bērna mācību procesu. Piemēram, vecāki visbiežāk norāda uz neapmierinātību ar bērna miega daudzumu tajos gadījumos, kad bērnam jāceļas laikā no plkst. 5.00 līdz plkst. 5.59 (65%-70%). Turpretī visretāk neapmierinātība pausta anketās, kurās atzīts, ka bērns ceļas laikā no plkst. 7.00 līdz plkst. 7.59 (22%-24%). Tiesībsarga ieskatā mācību stundu sākumam vajadzētu būt tādam, kas ļautu visa vecuma bērnus modināt ne agrāk par plkst.7.00. BKUS ir arī norādījusi vidējo stundu skaitu, kas bērniem un jauniešiem nepieciešams pilnvērtīgam miegam: no 7 līdz 13 gadiem tās ir 9-11 stundas, bet no 14 līdz18 gadiem tās ir 8-10 stundas. Tātad, var secināt, ka bērnam nepieciešamas ap desmit miega stundām. Vēl viena nianse – pieredze rāda, ka mazus bērnus (sākumskolas vecuma bērnus) vecākiem var būt vieglāk motivēt doties gulēt savlaicīgi, nekā tas ir pusaudžu vecumā. Tās ir katra vecuma attīstības iezīmes. Tādēļ tieši pusaudžiem vēlams nodrošināt tādu mācību stundu sākumu, kurā ņemti vērā šie objektīvie faktori. Savukārt vecākiem vēlams izvērtēt, vai bērnam mācīties izglītības iestādē, kas atrodas tālu no viņa dzīvesvietas. Proti, vai ceļā katru dienu pavadītais laiks ļauj bērnam nodrošināt pietiekamu atpūtu un nepieciešamās miega stundas. Tas attiecas tikai uz tiem gadījumiem, kuros skolēnam ir iespēja mācīties dzīvesvietai tuvākā izglītības iestādē.
Vēl par tēmu:
IZM: vienotas skolas reforma – pāreja uz mācībām latviešu valodā visās skolās – kopumā noritējusi sekmīgi
“Pāreja uz vienotu skolu ir stratēģiski pamatota un neatgriezeniska reforma, kas kopumā norit sekmīgi.” Tā secināts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ziņojumā “Par vienotās...
Lasīt tālākSaeima paplašina mobilo tālruņu liegumu skolās – tos skolēni varēs izmantot tikai no 10.klases
Saeima ceturtdien, 12.martā, lēma paplašināt mobilo tālruņu lietošanas liegumu skolās, nosakot, ka turpmāk skolēni tos nedrīkstēs izmantot visā pamatskolā – no 1. līdz 9.klasei. Kā...
Lasīt tālākIZM rosina veidot vienotu latviešu valodas apguves sistēmu pieaugušajiem
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavojusi konceptuālo ziņojumu par iespējamajiem risinājumiem institucionālās atbildības un kompetenču sadrumstalotības novēršanai latviešu...
Lasīt tālākValsts aizsardzības mācība – turpmāk vidusskolēniem obligāta arī tālmācībā un neklātienē
Lai visiem jauniešiem nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas apgūt valsts aizsardzības mācību, no nākamā mācību gada to plānots ieviest arī tālmācības un neklātienes vidējās izglītības...
Lasīt tālākArvien vairāk mazākumtautību skolēnu latviešu valodu lieto ārpus skolas
2025. gadā veiktā aptauja par pāreju uz vienoto skolu apliecina skaidru un noturīgi pozitīvu dinamiku latviešu valodas apguvē un lietojumā. Arvien vairāk skolēnu ne tikai labāk pārvalda...
Lasīt tālākValdībā apstiprināts jaunais pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks
Pirmdien, 22. decembrī valdībā apstiprināts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks līdz 2030. gadam, kas paredz pedagogu zemākās mēnešalgas...
Lasīt tālākNoskaidroti labākie darbā ar jaunatni 2025. gadā
12. decembrī konkursa “Labākais darbā ar jaunatni 2025” svinīgajā apbalvošanas ceremonijā Latvijas jauniešu galvaspilsētā 2025 – Liepājā – tika sumināti trīspadsmit laureāti...
Lasīt tālākSaeimas Izglītības komisija: mācībām ir jānotiek pamatā klātienē
Mācībām skolās ir jānotiek pamatā klātienē, bet atsevišķos gadījumos arī turpmāk bērni varēs izglītoties tālmācībā, paredz otrdien, 9. decembrī, Saeimas Izglītības, kultūras...
Lasīt tālākAptauja: trešdaļa iedzīvotāju apsvēruši iespēju kļūt par skolotāju, bet pietrūkst atbalsta
Sabiedrības aptauja, ko veikusi programma “Enefit Iespējamā misija: Izglābt STEM” sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat Latvija”, atklāj zīmīgu tendenci: 35% Latvijas iedzīvotāju...
Lasīt tālākAsociācija: IZM Izglītības likuma grozījumi rada draudus Latvijas privātskolu nākotnei
Jaunā skolu finansēšanas un pedagogu atalgojuma aprēķināšanas modeļa “Programma skolā” ieviešanas aizsegā, ar topošiem Ministru kabineta (MK) noteikumiem Izglītības un zinātnes ministrija...
Lasīt tālāk