• Tweet

Šajās pašvaldību vēlēšanās veselības stāvokļa dēļ savās dzīves vietās vai atrašanās vietās nobalsoja 16 717 vēlētāji jeb 1,2% no potenciālajiem vēlētājiem.

Taču, iespējams, daļai vecu un slimu cilvēku likuma birokrātisko prasību dēļ šāda iespēja bija liegta. Tiesībsarga birojs (TB) likuma prasību par rakstveida iesniegumu šādos gadījumos vērtē kā obligāti nepieciešamu.

Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 32. pants nosaka, ka balsošana vēlētāju atrašanās vietā tiek organizēta pēc šo vēlētāju vai to pilnvarotas personas rakstveida iesnieguma. TB uzskata, ka rakstveida iesniegums šajā gadījumā pilda divējādu funkciju. Pirmkārt, tas ir vēlētāja gribas piedalīties vēlēšanās apliecinājums, kas iecirkņa vēlēšanu komisijai dod tiesības piemērot īpašu kārtību vēlētāja balss nodošanai. Otrkārt, tas ļaujot identificēt vēlētāju, aizsargājot gan pašu vēlētāju, gan vēlēšanu iecirkņa komisiju pret iespējamu ļaunprātīgu procedūras izmantošanu. CVK informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa atzīst, ka ir gadījumi, kad vēlēšanu iecirkņa darbinieki norādītajā adresē vēlētāju nav sastapuši.

TB tomēr nesaskata problēmas arī tajā, ka bezpalīdzīga vēlētāja iesniegums atšķirīgu politisko uzskatu dēļ varētu netikt nogādāts vēlēšanu iecirknī.

«Likumā nav iespējams paredzēt kontroles mehānismus visos gadījumos, kad kādai personai, pamatojoties uz uzticību, tiek uzdots veikt kādu pienākumu. Likums paredz kontroles un atbildības mehānismus atsevišķām uzticības personu grupām. Tomēr gadījumos, kā šajā, kad viena persona lūdz otrai nogādāt vēlēšanu iecirknī iesniegumu, šī uzdevuma izpilde balstās uz uzticību, kuras pareizu izmantošanu valsts nevarētu un nedrīkstētu reglamentēt visos gadījumos,» Neatkarīgajai uzsver TB pilsonisko un politisko tiesību nodaļas vadītāja Ineta Piļāne.

Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde