• Tweet

Tiesībsargs Juris Jansons ir saņēmis politiķa Aivara Lemberga pārstāves zvērinātas advokātes Ineses Nikuļcevas 2021. gada 8. aprīļa iesniegumu par apcietinājuma piemērošanas tiesiskumu uz pirmās instances tiesas saīsinātā sprieduma pamata un pārsūdzības iespēju nenodrošināšanu. Tiesībsargs konstatējis, ka Rīgas apgabaltiesa savā saīsinātajā spriedumā neietvēra nekādu motivāciju apcietinājuma piemērošanai, tādējādi pārkāpjot Lemberga tiesību uz brīvību pārkāpumu.

Ņemot vērā Aivara Lemberga aizstāvja pieteikto lūgumu sagatavot pilnu spriedumu, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija sākotnēji informēja, ka pilns spriedums tiks sastādīts 2021. gada 18. martā. Tomēr ar Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2021. gada 18. marta paziņojumu pilna tiesas sprieduma pieejamība tika pārcelta no 2021. gada 18. marta uz 2021. gada 22. jūniju.

Lemberga advokātes iesniegumā norādīts, ka ne apcietinājuma piemērošanas faktiskā motivācija, ne juridiskā motivācija saīsinātajā spriedumā nav norādīta. Spriedumā nav norādīta lēmuma piemērot drošības līdzekli apcietinājumu pārsūdzēšanas kārtība. Faktiski Aivars Lembergs 22. februārī tika apcietināts un nogādāts Rīgas Centrālcietumā, kur atrodas arī pašlaik.

Iesniegumā norādīts, ka konkrētajā gadījumā Lemberga apcietinājums ir patvaļīgs un nesamērīgs. Pirmkārt, nav zināmi apcietinājuma iemesli un objektīvi nepastāv iespējas noskaidrot apcietinājuma iemeslus līdz 2021. gada 22. jūnijam, kad tiks sastādīts Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas pilnais spriedums. Turklāt Lembergs un viņa aizstāvji arī nav uzklausīti pirms lēmuma par apcietinājuma pieņemšanas. Tas, ka pirmās instances tiesa ir notiesājusi Aivaru Lembergu, neveido automātisku pamatu drošības līdzekļa apcietinājuma piemērošanai.

Otrkārt, objektīvi nav rodams pamatojums, kāpēc nepieciešams piemērot apcietinājumu. Iepriekš Aivaram Lembergam kriminālprocesā bija piemērots drošības līdzeklis apcietinājums un mājas arests. Tomēr šie drošības līdzekļi tika atcelti, sniedzot pamatojumu, ka to piemērošanas turpināšanai nav nepieciešamības. Kopš šo drošības līdzekļu atcelšanas Aivars Lembergs nav mēģinājis izvairīties no kriminālprocesa, ir godprātīgi piedalījies tiesas sēdēs, nav mēģinājis bēgt vai veikt jebkādas citas darbības, kas varētu traucēt kriminālprocesu vai varētu apdraudēt galīga sprieduma kriminālprocesā izpildi, pat ja tas būs notiesājošs. Tāpēc apcietinājuma piemērošana konkrētā gadījumā ir arī acīmredzami nesamērīga.

Treškārt, konkrētā gadījumā apcietinājuma piemērošana nav pārsūdzama atsevišķi no pirmās instances tiesas sprieduma. Tātad līdz 2021.gada 22. jūnijam, kad būs pieejams pilns pirmās instances tiesas spriedums, nav iespējams ne vien noskaidrot apcietinājuma piemērošanas motivāciju, bet arī to pārsūdzēt.

Ceturtkārt, pat ja tiesai būtu pamats uzskatīt, ka persona varētu apdraudēt galīga sprieduma kriminālprocesā izpildi, būtu jāizvērtē iespēja piemērot mazāk ierobežojošus, samērīgus drošības līdzekļus, piemēram, mājas arestu, drošības naudu, aizliegumu izbraukt no valsts. Turklāt mūsdienās ir iespējams veikt totālu kontroli, izmantojot elektroniskos līdzekļus (aproci) par to, vai drošības līdzeklis netiek pārkāpts.

Jansons uzsver, ka, lai arī Kriminālprocesa likums tiesai neuzliek par pienākumu saīsinātajā spriedumā lēmumu par piemēroto drošības līdzekli motivēt, tomēr piemērojot bargāko drošības līdzekli no cilvēktiesību ievērošanas konteksta, lēmumam jābūt likumīgam – tātad arī motivētam: “Pārbaudes lietā nav strīda par to, ka par apcietinājuma piemērošanu ir lēmusi kompetenta tiesa, pamatojoties uz likumu. Tomēr tiesībsarga ieskatā secīgi pārbaudāms, vai tiesa savā spriedumā ir pienācīgi pamatojusi apcietinājuma piemērošanu.”

Tiesībsargs konstatējis, ka “konkrētajā lietā Lemberga apcietinājums tiesas saīsinātajā spriedumā vispār nekādā veidā netika pamatots”: “Ņemot vērā to, ka Rīgas apgabaltiesa savā saīsinātajā spriedumā nav sniegusi pilnīgu nekādu pamatojumu un analīzi, kāpēc konkrētajā gadījumā ir piemērojams apcietinājums, nevis saglabājams vai nosakāms kāds cits personas tiesību mazāk ierobežojošs drošības līdzeklis, tiesībsargs konstatē Aivara Lemberga Satversmes 94. pantā un Konvencijas 5. panta 1. punktā noteikto tiesību uz brīvību pārkāpumu.”

Papildus šim konstatētajam cilvēktiesību pārkāpumam tiesībsargs uzskata par nepieciešamu sniegt savu vērtējumu Rīgas apgabaltiesas norādītājam par to, ka tiesas motīvi par piemēroto drošības līdzekli tiek izklāstīti pilna sprieduma motīvu daļā, savukārt atsevišķa lēmuma pieņemšanu KPL neparedz.

“Atbilstoši KPL 514.panta pirmās daļas 9.punktam apspriedes laikā tiesa apspriežu istabā izlemj jautājumu, vai jāsaglabā, jāgroza vai jāpiemēro drošības līdzeklis apsūdzētajam. Saskaņā ar KPL 528.panta pirmās daļas 7.punktu notiesājoša sprieduma rezolutīvajā daļā norāda tiesas lēmumu par drošības līdzekli. Vērtējot minētās normas, redzams, ka tiesa, taisot notiesājošu spriedumu, tostarp arī saīsināto spriedumu, atsevišķi lemj arī par drošības līdzekļa piemērošanu apsūdzētajam. Līdz ar to nav saskatāms objektīvs pamats tam, ka drošības līdzekļa piemērošanai būtu jāpieņem atsevišķs procesuāls lēmums,” pausts atzinumā.

Tiesībsargs uzsver, ka tas vien, ka KPL tiešā veidā neparedz saīsinātā spriedumā iekļaut motivāciju par piemēroto drošības līdzekli, neizslēdz tiesas pienākumu pienācīgi motivēt savu lēmumu par apcietinājuma piemērošanu. Savukārt arguments, ka notiesājošs spriedums, ar kuru piemērota brīvības atņemšana, jau pats par sevi ir motīvs apcietinājuma piemērošanai, nav pamatots. Personas apcietināšanai nepietiek tikai ar notiesājoša sprieduma konstatēšanas faktu, bet gan ir jākonstatē drošības līdzekļa piemērošanas pamats atbilstoši KPL 272.pantam, kā arī jāpamato, ka cita drošības līdzekļa piemērošana nevarēs nodrošināt, ka persona netraucēs vai neizvairīsies no tiesas vai sprieduma izpildīšanas: “Līdz ar to, lai arī varētu pieņemt, ka apcietinājums ir piemērots, piemēram, dēļ tā, ka persona ir notiesāta par smaga nozieguma izdarīšanu, par kuru piespriests brīvības atņemšanas sods, tas nemaina faktu, ka nolēmuma pamatojumam par apcietinājuma piemērošanu ir jābūt pārliecinošam un pienācīgi motivētam.”

“Informēju, ka šobrīd pēc pilna tiesas sprieduma sastādīšanas Lembergam pastāv tiesības iesniegt apelācijas sūdzību, citstarp izsakot iebildumus par piemēroto apcietinājumu. Gadījumā, ja izpildīsies, kāds no KPL 281.panta piektajā daļā minētajiem nosacījumiem, apelācijas instances tiesas tiesnesis izvērtēs Lemberga pieteikumu par piemērotā apcietinājuma atcelšanu vai grozīšanu. Vienlaikus, ja minētie kritēriji neizpildīsies, Lembergs varēs apsvērt iespēju vērsties ar sūdzību ECT. Vēršu uzmanību, ka ECT attiecībā uz Konvencijas 5.panta pārkāpumiem pieļauj sūdzības iesniegšanu tiesā pirms pabeigta krimināllietas izskatīšana pēc būtības, ja persona ir izmantojusi tai likumā noteiktās pārsūdzības tiesības attiecībā uz apcietinājuma piemērošanu un lietā nepastāv tādi pieejami tiesību aizsardzības līdzekļi, kas personas apcietināšanas likumību varētu izlemt pietiekami ātri. Vienlaikus, ja ar tiesas nolēmumu. Lembergam piemērotais apcietinājums tiks atzīts par prettiesisku, Lembergam saskaņā ar Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likuma nosacījumiem pastāvēs tiesības prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu par nodarīto kaitējumu,” pausts tiesībsarga atzinumā.

Foto: F64