• Tweet

Sagatavots un publicēts Latvijas Republikas tiesībsarga 2021. gada ziņojums par aizvadītajā gadā paveikto tiesībsarga pārziņā esošajās darbības sfērās. Ziņojums pieejams tiesībsarga mājaslapā šeit. Šodien, 21. aprīlī, tiesībsarga ziņojumu uzklausīs Saeimas deputāti.

Ziņojumā ietverti svarīgākie notikumi un informācija par paveikto tādās jomās kā pilsoniskās un politiskās tiesības, sociālās, ekonomiskās un kultūras tiesības, bērnu tiesības, kā arī uzskaitītas galvenās norises sabiedrības informēšanā un starptautiskajā sadarbībā. Lasītāju ērtībām pieejams arī tiesībsarga ziņojuma kopsavilkums.

“Vispirms vēlos teikt sirsnīgus pateicības vārdus visiem, kas uzticas manam un manis vadītās komandas darbam. Novērtēju, ka aizvadītā gada sākumā man tika uzticēts vadīt Tiesībsarga biroja komandu jau trešo termiņu pēc kārtas. Aizvadītajos desmit gados daudz ir paveikts, lai ievērojami uzlabotu cilvēktiesību nozīmi un lomu Latvijā, bet tikpat daudz darāmā vēl priekšā,” uzsver tiesībsargs Juris Jansons.

Tiesībsargs norāda, ka 2021. gads ir bijis ražīgs – paralēli daudzām biroja pārraudzībā esošajām lietām biroja speciālistu ikdienas darba kārtību un uzdevumus joprojām noteica ar Covid-19 pandēmiju saistīto jautājumu risināšana teju visos līmeņos. Šajā kontekstā tieši kvalitatīvas un viegli saprotamas informācijas trūkums ir tas, kas aizvadītajā gadā daļā sabiedrības radīja maldīgu iespaidu par to, kas vispār ir cilvēktiesības, cik tālu tās sniedzas, un vai tās var ierobežot.

“Covid-19 krīze radījusi sabiedrības šķelšanos un daļā iedzīvotāju – arī šaubas par tiesiskumu un demokrātiju Latvijā,” norāda J. Jansons. Epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanās valstī kopumā un veselības aprūpes sistēmas pārslodze 2021. gada rudenī atspoguļoja sekas, ko radīja valdības ilgstoši nogaidošā nostāja, izvairoties pielāgot epidemioloģiskos drošības pasākumus pieaugošajam apdraudējuma līmenim un epidemiologu prognozēm, kā arī neveltot pietiekamu uzmanību vakcinācijas aptveres kāpināšanai.

Būtiska loma bija arī sabiedrības informēšanas pasākumiem, un attālinātā formātā ikviens varēja sekot līdzi tiesībsarga rosinātajām diskusijām par jauno asistenta pakalpojuma modeli cilvēkiem ar invaliditāti, dzimumu stereotipiem reklāmās, tiesībsarga lomu politiķu un ierēdņu attiecībās, digitālo prasmju nozīmi cilvēku ar invaliditāti ikdienā, tiesu pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti, mākslas lomu tiesību kontekstā un citām. Šādā veidā lēmumu pieņēmējiem, sociālajiem partneriem un plašākai sabiedrībai vēlreiz tika izgaismotas aktuālas cilvēktiesību tēmas.

2021. gadā turpinājās arī jaunās paaudzes izglītošana – Tiesībsarga biroja pārstāvji lasīja lekcijas par datu aizsardzības aktualitātēm, vēlēšanu pratību un juridisko dokumentu lasītprasmi. Savukārt amatpersonām bija iespēja noklausīties biroja speciālistu vadītās lekcijas par cilvēku tirdzniecību un tās novēršanas jautājumiem.

Tāpat tiesībsargs aktīvi sekoja līdzi saspīlējumam uz Latvijas–Baltkrievijas robežas, kura saistībā jāuzsver labā sadarbība ar Valsts robežsardzi. Tiesībsargs norādīja, ka arī šajā valsts drošībai sarežģītajā situācijā ir jāizvērtē individuālā situācija, vai ieceļojošajiem cilvēkiem ir nepieciešams atbalsts, piemēram, neatliekamā medicīniskā palīdzība, pārtika un laikapstākļiem atbilstošs apģērbs. Tomēr tiesībsargs neguva apstiprinājumu publiskajā telpā izskanējušajai informācijai par vardarbīgu metožu pielietošanu pret potenciālajiem robežas šķērsotājiem.

Gada izskaņā tapa vērienīgs atzinums ar konkrētiem priekšlikumiem par dzimumnoziegumu pret bērniem izmeklēšanas kvalitāti. Tāpat 2021. gadā tika likti pamati tiesībsarga uzvarai Satversmes tiesā – lietā, lai novērstu netaisnību, kad saimnieciskās darbības veicējiem jāmaksā nodoklis no neesošas peļņas.

“Cilvēktiesību loma mūsu ikdienā gūst arvien lielāku nozīmi. Turpināsim strādāt, lai izglītotu, izgaismotu problēmas un piedāvātu risinājumus to novēršanai,” piebilst J. Jansons.

Foto: Valsts kanceleja