Tiek atzīmēta Dronu koalīcijas pirmā gadadiena

Piektdien, 14. februārī, aprit Latvijas un Apvienotās Karalistes dibinātās Dronu koalīcijas pirmā gadadiena.
“Ar lepnumu varam atskatīties uz pirmajā Dronu koalīcijas gadā paveikto – Latvijas dronu industrija ir ne tikai sniegusi praktisku atbalstu Ukrainai kaujas laukā cīņā pret okupantu armiju, bet arī ir piedzīvojusi strauju izaugsmi. Mūsu ražotāji ir sevi apliecinājuši kā uzticamus un inovatīvus partnerus. Jāatceras, ka šis ir tikai sākums – mēs turpināsim attīstīt savas spējas un atbalstīt Ukrainu līdz tās uzvarai,” uzsver aizsardzības ministrs Andris Sprūds.
Pateicoties dalībai starptautiskajā Dronu koalīcijā, Latvija ir ievērojami progresējusi bezpilota lidaparātu ražošanā. Šī iniciatīva ir ne tikai stiprinājusi mūsu nacionālās aizsardzības spējas, bet arī sniegusi jaunas iespējas vietējiem uzņēmējiem, pētniecībai un militārajai industrijai kopumā.
Dalība Dronu koalīcijā ir nodrošinājusi Latvijai piekļuvi unikālām zināšanām un pieredzei no kara Ukrainā, kā arī sniegusi iespēju testēt un attīstīt modernākos dronu risinājumus starptautiska iepirkuma ietvaros. Nacionālie bruņotie spēki iegūtās zināšanas ir izmantojuši, lai izstrādātu jaunu bezpilota lidaparātu koncepciju un attīstītu kaujas spējas. Vienlaikus Latvijā pieaudzis dronu ražotāju skaits – lai gan dažādos attīstības līmeņos, tomēr vietējiem uzņēmumiem ir pavērtas iespējas piedalīties starptautiskos iepirkumos un kļūt atpazīstamiem pasaules tirgū.
Visu Dronu koalīcijas dalībvalstu kopējais atbalsts Ukrainas dronu spējām 2024. gadā sasniedza 1,8 miljardus eiro. Latvija Dronu koalīcijas vajadzībām pērn atvēlēja 20 miljonus eiro un tādu summu plānots atvēlēt arī šogad. Latvija 2024. gadā Ukrainai piegādājusi teju 5000 dronus.
Latvijas dronu ražotāji ir sevi pierādījuši kā spēcīgus spēlētājus starptautiskajā arēnā – divi Latvijas uzņēmumi ir uzvarējuši starptautiskā dronu fonda iepirkumā, pārspējot 265 konkurentus. Ar šo panākumu pamatu turpināsim attīstīt dronu industriju un stiprināt aizsardzības spējas, vienlaikus nodrošinot piegādes Ukrainai arī šogad.
Tāpat Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti 28. maijā Rīgā, ATTA centrā, organizēs starptautisku Dronu samitu, kas vienuviet pulcēs ievērojamus lektorus un viesus, politiskos līderus no Dronu koalīcijas dalībvalstīm, militāros ekspertus, zinātniekus, uzņēmējus un bezpilota lidaparātu industrijas līderus.
Dronu samits būs vienas dienas pasākums un tajā apspriedīs koalīcijas sasniegumu, gūtās mācības, kā arī diskutēs par nākotnes mērķiem, pievēršot uzmanību globālās drošības un modernās karadarbības izaicinājumiem.
Jau ziņots, ka Latvijas un Apvienotās Karalistes vadītajā starptautiskajā Dronu koalīcijā šobrīd ietilpst 17 dalībvalstis – Latvija, Apvienotā Karaliste, Ukraina, Austrālija, Čehija, Dānija, Francija, Igaunija, Itālija, Jaunzēlande, Kanāda, Lietuva, Luksemburga, Nīderlande, Polija, Vācija un Zviedrija.
Savukārt, trešdien, 12. februārī, Briselē notiekošajā Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupas sanāksmē Norvēģija parakstīja apliecinājumu par vēlmi pievienoties Dronu koalīcijai, līdz ar to drīzumā Dronu koalīcijā tiks pārstāvētas 18 dalībvalstis.
Dronu koalīcijas dalībvalstu mērķis ir nodrošināt Ukrainas vajadzībām nepieciešamo dronu piegādi, tehnoloģisko atbalstu un palīdzību personāla apmācībā. Apņemšanās paredz Ukrainai piegādāt dažādas kapacitātes kaujas dronus, kuri izstrādāti atbilstoši Ukrainas bruņoto spēku izvirzītajām prasībām.
Vēl par tēmu:
Jaunnedēļ gaiss pakāpeniski sāks iesilt, nedēļas vidū daudzviet atkal pārsniedzot +20°
Nedēļas izskaņā vējš pakāpeniski pierims, vien piektdien tas vēl saglabāsies brāzmains. Gaidāmi nelieli nokrišņi, kas galvenokārt skars valsts austrumu daļu. Nākamās nedēļas pirmajā...
Lasīt tālākFM: četros mēnešos kopbudžeta ieņēmumi turpina augt
Kopbudžeta ieņēmumi šā gada četros mēnešos bija 6,2 miljardi eiro un pieauga par 764,5 miljoniem eiro jeb 14% salīdzinājumā ar atbilstošo periodu pērn. Par 398,2 miljoniem eiro lielāki bijuši...
Lasīt tālākDarbu sāk Andra Kulberga valdība
Ceturtdien, 2026. gada 28. maijā, Saeima ārkārtas sēdē izteica uzticību jaunajam Ministru kabinetam, ko vadīs Ministru prezidents Andris Kulbergs. Jaunās valdības jeb Latvijas 43. Ministru...
Lasīt tālākSaeima apstiprina Raivi Melni aizsardzības ministra amatā
Ceturtdien, 28. maijā, Saeima izteica uzticību Andra Kulberga izveidotajai valdībai, aizsardzības ministra amatā apstiprinot atvaļināto pulkvedi Raivi Melni. Pārņemot nozares vadību, jaunais...
Lasīt tālākEvika Siliņa nodod amata pilnvaras jaunajam Ministru prezidentam Andrim Kulbergam
Ceturtdien, 28. maijā, līdzšinējā Ministru prezidente Evika Siliņa simboliskā ceremonijā Ministru kabinetā piestiprināja Ministru prezidenta karoga kātā īpašu sudraba naglu, uz kuras...
Lasīt tālākEvikas Siliņas valdības paveiktais – stiprināta valsts drošība, veicināta ekonomikas izaugsme, sniegts atbalsts ģimenēm, mazināta birokrātija
Ministru prezidentes Evikas Siliņas valdība jeb 42. Ministru kabinets darbu sāka 2023. gada 15. septembrī. Ņemot vērā arī starptautisko dienas kārtību un izaicinājumus, šī valdība vienojās...
Lasīt tālākNedēļas sākums būs nokrišņiem bagāts, vietām gaidāmas stipras pērkona lietusgāzes
Darba nedēļas sākumā Latvijā laika apstākļus noteiks aktīvs ciklons, kas valsts teritorijai pietuvosies no dienvidaustrumiem. Līdz ar to pirmdienas rītā valsti sasniegs nokrišņu zona,...
Lasīt tālākVK: Neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē
Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē – politikas koordinācija ir sadrumstalota, atbalsta instrumenti izkaisīti un publiskos resursus pietiekami mērķtiecīgi...
Lasīt tālākBūvsezona Rīgā sākusies: vērienīgi darbi visā pilsētā
Līdz ar pavasara iestāšanos Rīgā sākas aktīvā būvniecības sezona, šogad aptverot plašu darbu apjomu visā pilsētā – no lieliem infrastruktūras projektiem līdz ielu seguma atjaunošanai...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālāk