Tavars pauž bažas par Lemberga saslimšanu ar Covid-19 iemesliem

Tas, ka cilvēki atrodas ieslodzījuma vietā, nenozīmē, ka pret viņiem ir jāizturas vēl sliktāk nekā pret dzīvniekiem, runājot par Aivaru Lembergu, intervijā “Delfi” sacīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes līdzpriekšsēdētājs Edgars Tavars.
Viņš norādīja, ka ar politiķi nav sazvanījies un nodevis tikai sveicienus. “Sveicienus var izteikt, viedokli varbūt kaut kādu, bet pie manis kaut kādas politiskas lietas nav atnākušas. Ko mums arī nodot uz doto brīdi, opozīcijā atrodoties?” piebilda politiķis.
Vaicāts par to, vai viņš piekrīt tam, ka Lembergs ir nevainīgs, Tavars pauda, ka “man tādas iespējas iepazīties ar visiem šiem dokumentiem nav, un arī, ja būtu, es domāju – diez vai es to darītu. Viena apsvēruma dēļ – es esmu dzirdējis, ka prokurora pēdējais vārds ir uz vairākiem tūkstošiem lapaspušu, Lemberga pēdējais vārds ir uz vairākiem tūkstošiem lapaspušu, un, lai savā brīvajā laikā izlasītu kopējos sējumus, man pusmūžs būtu jāpavada. Un tā sāls tur ir pavisam mazās niansēs. Tāpēc es pilnībā uzticos Latvijas Republikas tiesu sistēmai. Vismaz gala nolēmumam – pilnīgi noteikti. Pa vidu var būt visādi. Stāsts ir par 1993. gadu. Ja man ar šodienas acīm jāvērtē 1993. gada notikumi jebkādā kontekstā, man liekas, ka tur puse Latvijas būtu jāsoda. Bet mēs tā nedrīkstam darīt – nedrīkstam vērtēt viņus visus ar šodienas acīm.”
Savukārt runājot par Lemberga saslimšanu ar Covid-19, Tavars norādīja: “Man atnāca tāda informācija, ka Lemberga kungs ir trīs mēnešus interesējies par iespēju vakcinēties un līdz pēdējai dienai [pirms saslimšanas] tāda iespēja bija liegta. Pirms trīs mēnešiem nebija iespējas Latvijā saņemt balstvakcīnu, bet pirms stipri vairāk kā trīs mēnešiem par tādu lietu jau runāja gan medijos, gan starptautiski. Ja cilvēkam ir pieejams radio un televizors, viņam var rasties tāds jautājums. Cita starpā, septembrī, oktobrī parādījās ziņas, ka vienai konkrētai vakcīnai ir lielas problēmas, tad, protams, cilvēks pastiprināti interesējas par to.”
“Jā, pēc šīs informācijas es esmu saņēmis arī vēstules ar informāciju, cita starpā, no cilvēkiem, kuriem radinieki vai tuvi paziņas atrodas valsts sociālās aprūpes centros. Es esmu saņēmis ļoti kliedzošu informāciju par vietām, kur vajadzēja būt drošajām zonām, ka ļoti daudz kur ir bijušas ļoti smagas saslimšanas, ļoti masīvas saslimšanas. Tāda situācija ir bijusi ne tikai vienā sociālās aprūpes centrā, tāpēc es šajā nedēļā vērsīšos ar jautājumu pie labklājības ministra. Ar ieslodzījuma vietām ir ļoti līdzīga situācija, cik es dzirdu. Katrā ziņā tā informācija ir ļoti jāpārbauda. Un tas, ka cilvēki atrodas ieslodzījuma vietā, nenozīmē, ka pret viņiem ir jāizturas vēl sliktāk nekā pret dzīvniekiem. [..] Par Lemberga kungu ir skaidrs – tur ir politiskais konkurents, bet, vai tas ir apzināti, man tam tiešu pierādījumu nav,” turpināja politiķis.
“Attiecībā uz Lemberga tiesas procesu – jau tad, kad viņu apcietināja, mēs skaidri pateicām, ka mūsu pozīcija ir tāda, ka gaidām tiešām oficiālu galīgo spriedumu. Jo, kā mēs redzam, ne tikai Lemberga lietā par vienu lietu var spriest 180 grādus pretēji. Piemēram, Jūrmalas domes priekšsēdētāju Gati Truksni par šo komandējumu, kur viņš neaizbrauca un komandējuma naudu nesaņēma, pirmajā instancē pilnībā attaisnoja, otrajā instancē viņu notiesāja. Cita starpā, tā pati tiesnese, kas tiesāja arī Aivaru Lembergu, bet es domāju, ka tā ir tikai sakritība. Tad, kā man vērtēt, – kļūdījusies ir pirmā instance, otrā instance? Loģiski, ka jāgaida kasācija. Šādi jau mēs varam iet ilgi un dikti,” norādīja Tavars.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Darbu sāk Andra Kulberga valdība
Ceturtdien, 2026. gada 28. maijā, Saeima ārkārtas sēdē izteica uzticību jaunajam Ministru kabinetam, ko vadīs Ministru prezidents Andris Kulbergs. Jaunās valdības jeb Latvijas 43. Ministru...
Lasīt tālākSaeima apstiprina Raivi Melni aizsardzības ministra amatā
Ceturtdien, 28. maijā, Saeima izteica uzticību Andra Kulberga izveidotajai valdībai, aizsardzības ministra amatā apstiprinot atvaļināto pulkvedi Raivi Melni. Pārņemot nozares vadību, jaunais...
Lasīt tālākEvika Siliņa nodod amata pilnvaras jaunajam Ministru prezidentam Andrim Kulbergam
Ceturtdien, 28. maijā, līdzšinējā Ministru prezidente Evika Siliņa simboliskā ceremonijā Ministru kabinetā piestiprināja Ministru prezidenta karoga kātā īpašu sudraba naglu, uz kuras...
Lasīt tālākEvikas Siliņas valdības paveiktais – stiprināta valsts drošība, veicināta ekonomikas izaugsme, sniegts atbalsts ģimenēm, mazināta birokrātija
Ministru prezidentes Evikas Siliņas valdība jeb 42. Ministru kabinets darbu sāka 2023. gada 15. septembrī. Ņemot vērā arī starptautisko dienas kārtību un izaicinājumus, šī valdība vienojās...
Lasīt tālākValsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālākValsts prezidents: barikādes atgādina, ka valsts nav tikai robežstabi, ēkas un lozungi. Valsts ir cilvēki
“Kopš 1991. gada barikādēm pagājuši 35 gadi, bet dažs vēl aizvien atceras ugunskurus, šāvienu trokšņus pie Bastejkalna, satraukumu. Tajās dienās Latvijas patrioti iemainīja savu personīgo...
Lasīt tālāk2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālāk