Tagad visiem pieejama iespēja ātri un ērti uzzināt sava nekustamā īpašuma patieso tirgus vērtību
Nekustamā īpašuma pārdošana mūsdienās ir pietiekami izaicinoša, kaut vai ņemot vērā faktu, ka ir vairāki priekšnoteikumi, kas jāievēro, lai īpašumu pārdotu ātri, bez sarežģījumiem un par maksimāli augstu cenu. Viens no šādiem priekšnoteikumiem ir godīga un atbilstoša īpašuma cena. Vienlaikus nākas novērot, ka precīzas cenas noteikšana nereti mēdz sagādāt grūtības. Tieši šī iemesla dēļ ikvienam šobrīd ir iespēja noskaidrot sava īpašuma patieso vērtību, aizpildot tikai vienu pieteikuma anketu. Tā ir iespēja noteikt pēc iespējas precīzāku pārdošanas cenu savam īpašumam un to vēlāk arī veiksmīgi realizēt.
“Tirgus vērtību nosaka vairāki faktori – gan īpašuma izmantošanas veids, gan tā atrašanās vieta, līdz ar to pirmajā mirklī pašu spēkiem noteikt īpašuma vērtību nemaz nav tik viegls uzdevums. Līdz ar to rodas situācijas, kad tiek izvietoti sludinājumi, kur īpašuma cena neatbilst tā vērtībai, un pats īpašnieks ir pārsteigts par to, kāpēc par īpašumu nav interese. Protams, ir arī situācijas, kad īpašums tiek pārdots par zemāku cenu un paši kļūstam par zaudētājiem,” stāsta Pērkam.lv konsultants Andris Bērziņš.
“Šādos gadījumos lieliski noder īpašais tirgus vērtības serviss, kas sniedz iespēju ātri un ērti uzzināt sava nekustamā īpašuma patieso tirgus vērtību. Atliek vien aizpildīt anketu, norādīt sava īpašuma kadastra numuru, un jau drīzumā jūs saņemsiet nepieciešamo informāciju ar īpašuma cenas vērtējumu. Turklāt, kas svarīgi, šāds pakalpojums ir absolūti par brīvu, ” turpina A. Bērziņš.
Neaizmirstiet anketā norādīt sava īpašuma kadastra numuru, kas palīdzēs precīzāk noskaidrot īpašuma patieso tirgus vērtību, tādējādi ļaujot uzzināt, cik ir vērts īpašums un par kādu cenu to ir iespējams pārdot jau tuvākajā laikā.
Plašāka informācija un pieteikuma forma šeit: https://pieteikums.lv/tirgus-vertiba
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk