• Tweet

Swedbank Mājokļu pieejamības (MPI) indekss Rīgā pērn 4.ceturksnī turpināja uzlaboties un bija augstākais Baltijas valstu galvaspilsētu vidū jau otro ceturksni pēc kārtas. Rīga pārņēmusi līderpozīciju no Tallinas, kur MPI pērn pasliktinājās. Tallinas mājokļu tirgus kļūst arvien «karstāks» – mājokļu cenas 4.ceturksnī pieauga par 18% gada laikā, divkārt pārspējot straujo algu kāpumu. Turpretī Rīgā pērn vidējā neto alga auga straujāk par mājokļu cenām, tādējādi uzlabojot mājokļu pieejamību, portālu «Apollo» informēja Ivars Svilāns, «Swedbank» ārējās komunikācijas vadītājs.

Pērn 4.ceturksnī mājokļa cenu kāpums Rīgā bija lēnākais Baltijas valstu galvaspilsētu vidū

Pērn 4.ceturksnī MPI Rīgā uzlabojās līdz 160 no 158 3.ceturksnī. Indeksa vērtība 160 nozīmē, ka «standarta» mājsaimniecības ienākumi bija par 60% augstāki, nekā tas ir nepieciešams, lai atļautos mājokļa kredītu un nenovirzītu tā apkalpošanai vairāk par 30% no ģimenes kopējiem ienākumiem. Ceturkšņa laikā MPI uzlabojās, jo Rīgā vidējā neto alga pieauga par 2.2% (par 6.4% gada laikā), savukārt mājokļa cenas sadārdzinājās par 1.4% (3.7% gada laikā). Savukārt, procentu likmes saglabājās daudz maz stabilas ap 3.4% atzīmi, neskatoties uz EURIBOR kāpumu.  

«Turpmāko attīstību Latvijas mājokļu tirgū ietekmēs vairāki faktori. Pirmkārt, noteicošs faktors būs iespējamās izmaiņas likumdošanā, tas attiecas gan uz «nolikto atslēgu principu», gan termiņuzturēšanās atļaujām. Otrs faktors ir Ukrainas-Krievijas konflikts un tā ietekme uz Latvijas eksportu, darba tirgu un mājsaimniecību noskaņojumu. Tas varētu atsaukties lēnākā algu kāpumā, kas savukārt mazinātu mājsaimniecību spēju un vēlmi iegādāties mājokli, līdz ar to vājinot mājokļu cenu kāpumu un kopējo tirgus aktivitāti,» saka Kristilla Skrūzkalne, Swedbank ekonomiste.

Tallinā MPI 4.ceturksnī nedaudz samazinājās līdz 154, pret 3.ceturksni dzīvokļa cenas sadārdzinājās par 4.9%, vidējā alga kāpa par 4.8%, līdz ar to MPI pasliktinājās vien nedaudz. Salīdzinot ar gadu iepriekš, 4.ceturksnī dzīvokļu cenu kāpums sasniedza 18.5%, bet vidējā neto alga pieauga par 8.2%. Igaunijas darba tirgus uzkaršana ir viens no iemesliem tik spējam algu un mājokļu cenu kāpumam. Tomēr tā kā  ražīgums nav turējis līdzi tik straujam algu kāpumam, nākotnē, visticamāk, algu un līdz ar to mājokļa cenu izaugsme sabremzēsies.  

Viļņā MPI joprojām bija zemākais Baltijas valstu galvaspilsētu vidū. 4.ceturksnī MPI nedaudz pasliktinājās līdz 130, galvenokārt dēļ strauja dzīvokļu cenu kāpuma – salīdzinot ar 3.ceturksni dzīvokļu cenas sadārdzinājās par 4.5% un to nespēja atsvērt 1.6% algu kāpums un neliela procentu likmju samazināšanās. 4.ceturksnī dzīvokļa cenas pieauga par 4.7% salīdzinot ar gadu iepriekš, bet algu kāpums bija 3.6%, lēnākais Baltijas valstu galvaspilsētu vidū.  

Pirmās iemaksas sakrāšana Rīgā prasa aptuveni divus gadus, ja tam novirza trešdaļu no ienākumiem

4.ceturksnī laika posms, kas mājsaimniecībai nepieciešams, lai sakrātu līdzekļus pirmajai iemaksai, Rīgā samazinājās par gandrīz nedēļu un sasniedza 24.9 mēnešus. Tallinā tas palika nemainīgs un bija 25.4 mēneši, bet Viļņā palielinājās par mēnesi – līdz 34.4 mēnešiem.

Rīgā «standarta» mājsaimniecībai kredīta apkalpošanai šī gada 4.ceturksnī bija jāspēj novirzīt 169 eiro mēnesī, kas nepārsniegtu 30% no mājsaimniecības ikmēneša pēcnodokļu ienākumiem. Savukārt Tallinā un Viļņā šī summa būtu 262 un 207 eiro.