• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
15/01/2025, Kategorija: Bizness

Latvijas darba tirgū svešvalodu zināšanas tiek prasītas aptuveni pusē gadījumu, un izvietotajos sludinājumos izteikti dominē prasība pēc angļu un krievu valodas prasmes. Ja angļu valodas zināšanas pārsvarā prasa, lai darbinieks spētu sazināties ar ārvalstu klientiem, tad krievu valodas nepieciešamību galvenokārt pamato, lai sazinātos ar klientiem Latvijā, kuri runā citās valodās. Pētījuma rezultāti apgāž mītu, ka krievu valodas nezināšana ir iemesls, kāpēc darba meklētājs nevar atrast darbu un tāpēc apsvērtu gatavību pamest valsti – 91% aptaujāto darba ņēmēju šādu rīcību neapsver.

Šādas tendences iezīmējas tiesībsarga pētījumos “Latvijas darba devēju aptauja par svešvalodu prasmju nepieciešamību darba vidē” un “Attieksme pret svešvalodu prasībām darbā”. To laikā iedzīvotājiem uzdeva jautājumus par valodas lietošanu darba vietās, tai skaitā arī par vācu, franču, Ziemeļvalstu u.c. valodām, bet pētījumā padziļināti analizētas sludinājumos dominējošās prasības pēc angļu un krievu valodas zināšanām. Abus pētījumus realizēja pētījumu centrs SKDS.

Darba sludinājumi un valodu pieprasījums
Darba devēju atbildes liecina, ka 37% uzņēmumu pēdējo trīs gadu laikā ir publicējuši darba sludinājumus, un puse no viņiem tajos norādījuši arī kādu no svešvalodu prasmēm. Angļu valoda ir visbiežāk prasītā gan darba sludinājumos (88%), gan reālajā darba vidē (93% gadījumu, ja nepieciešama svešvaloda). Krievu valodas zināšanu nepieciešamību savos darba sludinājumos norādījuši 35% darba devēju. Arī darba meklētāji sludinājumos visbiežāk pamana angļu (88%) un krievu (68%) valodas prasības. 66% darba devēju, kas publicē sludinājumus, atzīst, ka viņi kopumā izvērtē svešvalodas nepieciešamību konkrētajam amatam, taču 33% tā nedara. Savukārt darba ņēmēji prasību pēc svešvalodas zināšanām par nepamatotu uzskata 24% gadījumos.

Tomēr atšķirīgs ir darba devēju sniegtais abu populārāko svešvalodu (angļu un krievu) nepieciešamības pamatojums. Angļu valodas kontekstā galvenais ir saziņa ar ārvalstu klientiem vai partneriem (75%), kamēr krievu valodas prasības darba devēji visvairāk (62%) pamato ar nepieciešamību saziņai ar klientiem Latvijā, kuri runā citās valodās. Tikai pēc tam seko saziņa ar sadarbības partneriem un ārvalstu klientu apkalpošana.

Darba devēju un darbinieku attieksme pret kandidātiem bez attiecīgās svešvalodas zināšanām
Aptaujas dati rāda, ka trešdaļa darba devēju ir gatavi izvērtēt amata kandidātu, ja viņam ir citas noderīgas prasmes, pat tad, ja trūkst nepieciešamo svešvalodas zināšanu. Vēl aptuveni 28% darba devēju uzskata, ka valodu var iemācīties, tāpēc kandidātu pieņems arī bez sākotnējām attiecīgās valodas zināšanām.

Savukārt darba meklētāji, atsaucoties uz darba sludinājumiem, 73% gadījumos ir gatavi pieteikties amatam, arī tad, ja neatbilst sludinājumā norādītajām saskarsmes un komunikācijas prasmju prasībām, bet teju uz pusi mazāk potenciālo amata kandidātu (37%) ir gatavi ignorēt svešvalodu prasības. 35% respondentu norāda, ka konkrētās svešvalodas prasība pat bijis galvenais iemesls, kāpēc viņi nepieteicās kādam darbam.

Prasība un nepieciešamība pārvaldīt valsts valodu
90% aptaujāto darba devēju uzskata, ka visi darbinieki pārvalda valsts valodu. Iemesli nodarbināt cilvēku bez valsts valodas zināšanām parasti ir saistīti ar ārvalstu speciālistu piesaisti vai amatu, kur valsts valodas zināšanas nav būtiskas. Viņi arī norāda, ka ļoti reti piemēro sankcijas par dažādu valodu nelietošanu darbavietā – tikai 1% aptaujāto darba devēju piemēro sodu darbiniekam par svešvalodas nelietošanu saziņā ar klientiem, līdz 3% darba devēju soda darbinieku, ja viņš nerunā valsts valodā ar klientiem.

Tomēr daļa darbinieku norāda, ka ir bijuši spiesti lietot krievu valodu, tāpēc ir saskārušies ar sliktu attieksmi, nepatīkamu, pat naidīgu darba atmosfēru, saņēmuši mazākus bonusus (prēmiju apjomu) vai ikgadējo novērtējumu.

Svešvalodas darba vidē: problēmas un sekas
Kopumā 79% aptaujāto darbinieku pēdējo trīs gadu laikā nav saskārušies ar problēmām svešvalodu prasību dēļ, kamēr daļa (16%) ir mazliet neapmierināti, bet lielas grūtības šajā saistībā ir tikai bijušas tikai 2%.

Pētījuma dati liecina, ka absolūtais vairākums (91%) nav apsvēris iespēju atstāt Latviju, tāpēc ka krievu valodas nepārzināšanas dēļ nespēj atrast darbu Latvijā. Šādu rīcību apsvēruši vien 6% aptaujāto (biežāk respondenti vecumā no 18 līdz 34 gadiem, kā arī pašlaik nestrādājošie).

“Noteikti pozitīvi vērtējams ir tas, ka pārliecinoši lielākā daļa darbinieku darba vietās nav saskārušies ar problēmām svešvalodu prasību dēļ, vienlaikus nevaram izlikties neredzam tos gadījumus, kas apliecina pretējo. Būtiski atzīmēt, ka darba devējiem nav tiesību pieprasīt darbiniekam specifiskas svešvalodas prasmes, izņemot atsevišķus pamatotus gadījumus. Tas nozīmē, ka darba attiecībās Latvijā galvenajai noteicošajai valodai jābūt valsts valodai. Ja darba attiecībās Latvijā darbiniekam nav iespējams lietot valsts valodu un nepamatoti tiek pieprasīta cita valoda, tad tā ir diskriminācija pret valsts valodā runājošajiem darbiniekiem,” uzsver Tiesībsarga biroja Diskriminācijas novēršanas nodaļas vadītāja Anete Ilves.

1,001 skatījumi




Video

“Rail Baltica” – par katriem ieguldītajiem 150 tūkstošiem eiro nodokļos atgriežas 203 tūkstoši

12/02/2025

"Rail Baltica" nav tikai lielākais infastruktūras projekts Latvijā ar ievērojamu Eiropas Savienības (līdz 85% finansējuma) un Latvijas valsts budžeta ieguldījumu. Apkopotā informācija liecina:...

Lasīt tālāk
Video

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā palielinājies par 3%

11/02/2025

Šī gada janvārī, salīdzinot ar 2024. gada janvāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājies par 3%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Lielākā ietekme uz...

Lasīt tālāk
Video

Norse Atlantic Airways Latvijā izveido operāciju vadības centru; ilgtermiņa plāns uzsākt lidojumus maršrutā Rīga–Ņujorka

11/02/2025

Šodien, 10. februārī, tikšanās laikā ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktori Ievu Jāgeri, Norse Atlantic Airways dibinātājs...

Lasīt tālāk
Video

2024. gadā saražotā piena produkcija palielinājās par 6,1%

10/02/2025

2024. gadā, salīdzinot ar 2023. gadu, piena pārstrādes uzņēmumos saražotā piena produkcija pārdošanai* palielinājās par 9,3 tūkstošiem tonnu jeb 6,1%, liecina Centrālās statistikas...

Lasīt tālāk
Video

Ostu pārvaldības reforma – depolitizēta pārvaldība, samazināts birokrātiskais slogs, veicināta industriālā attīstība

05/02/2025

Satiksmes ministrija (SM) starpinstitucionālai saskaņošanai nodevusi Informatīvo ziņojumu par Ostu pārvaldības reformas gaitu un tās pilnveidošanas iespējām. Reforma paredz saglabāt Rīgas,...

Lasīt tālāk
Video

airBaltic Kanādā atklāj 50. Airbus A220-300 lidmašīnu ar īpašu krāsojumu

05/02/2025

Latvijas lidsabiedrība airBaltic Mirabelā, Kanādā kopā ar lidmašīnu ražotāju Airbus atklāja 50. Airbus A220-300 lidmašīnu. Pirmo reizi klātienē tika prezentēta airBaltic 50. A220-300...

Lasīt tālāk
Video

Pārtikas un veterinārais dienests veikalos konstatē viltotu medu

04/02/2025

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) 2024. gada nogalē veikalos noņēma vairākus medus paraugus, pamatojoties uz aizdomām, ka tiek tirgots viltots medus. Laboratorijā Igaunijā veiktās DNS...

Lasīt tālāk
Video

FM: apstrādes rūpniecībā pagājušajā decembrī pēc pārtraukuma atgriezusies izaugsme

04/02/2025

Apstrādes rūpniecībā 2024. gada decembrī (pēc 11 mēnešu pārtraukuma) atsākusies izaugsme 3,2% apmērā pret 2023. gada decembri, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati....

Lasīt tālāk
Video

Latvija kā pirmā valsts pasaulē uzsāk brīvprātīgu elektronisko cigarešu depozīta sistēmas ieviešanu

31/01/2025

30. janvārī Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis ir parakstījis memorandu ar Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociāciju un Bezdūmu nozares asociāciju par brīvprātīgas...

Lasīt tālāk
Video

Aizvadītajā gadā mazumtirdzniecību pozitīvi ietekmēja iedzīvotāju reālo ienākumu kāpums

30/01/2025

2024. gadā situāciju mazumtirdzniecības nozarē lielā mērā ietekmēja iedzīvotāju reālo ienākumu kāpums. Uzlabojoties iedzīvotāju noskaņojumam un pircēju aktivitātei, mazumtirdzniecības...

Lasīt tālāk