• Tweet

Sabiedrībā plašu rezonansi izsaucis Rīgas mēra Nila Ušakova paziņojums, ka Rīgas Svētā Pētera baznīcas ēka, kura visus šos gadus pēc neatkarības atjaunošanas ir bez saimnieka, jāatdod Latvijas evaņģēliski luteriskajai baznīcai, kura, Rīgas mēra ieskatā, ir tiesīga pārņemt Sv. Pētera baznīcu.

Vēstures fakti gan liecina par pretējo. Proti, Svētā Pētera baznīcas ēka, kura celta 1209. gadā, pēc vēsturiskās taisnības pieder katoļu baznīcai. Līdz 1524. gadam tas bija Romas katoļu baznīcas dievnams, bet no 1526. līdz 1940. gadam Rīgas luterāņu Sv. Pētera vācu draudzes dievnams, kopš 1991. gada baznīca pieder Rīgas pašvaldībai. Atdodot baznīcu Latvijas evaņģēliski luteriskajai baznīcai, tā netiktu atgriezta tās vēsturiskajam īpašniekam un kopumā šī jautājuma aktualizēšana varētu būt lieliska iespēja izvirzīt priekšplānā ekumēnisma un kristiešu vienotības ideju, kas tieši sasauktos ar Reformācijas 500 gadu atceres pasākumiem. Katoļu baznīca aicina dievnamu izmantot ar luterāņiem uz paritātes principiem un uzskata, ka baznīcā var pastāvēt abas konfesijas.

Kā uzskata katoļi, Kristus savai baznīcai vienmēr dod vienības dāvanu, taču baznīcai ir jālūdzas un jāstrādā, lai saglabātu, stiprinātu un pilnveidotu vienību, kādu vēlas Dievs. Kristiešu vienotība ir Kunga dāvana un svētība. Ikviens cilvēks ir aicināts atjaunoties savā garā, prast atteikties no sevis un nesavtīgi mīlēt. Lai piemērotā veidā atsauktos uz šo Kunga aicinājumu, ļoti nozīmīga loma ir kopīgai lūgšanai. Kopīga lūgšana dievnamā veicinātu savstarpēju brālīgu iepazīšanos – spilgts piemērs ir tikko aizvadītās Tezē dienas Rīgā, veicinātu ticīgo ekumeniska izglītošanu, kristiešu sadarbību dažādās jomās un kalpošanu cilvēkiem.

Skaists un uzskatāms vienotības piemērs ir ekumēniskā baznīca Igatē, kurā var kopīgi lūgties, neatkarīgi no konfesionālās piederības. Šis dievnams ir uzskatāms par unikālu pilotprojektu, pirmo ekumēnisko baznīcu Latvijā, kas ir tikusi celta, balstoties uz vietējo iedzīvotāju, iniciatīvas nevis uz baznīcas hierarhijas pārstāvju priekšlikumiem. Pat padomju laikā kristīgās konfesijas bieži vien ir vienu dievnamu izmantojušas kopīgi. Tāpat kā tika kopīgi strādāts pie viena Bībeles tulkojuma, tā īpašais Sv. Pētera baznīcas status būtu izteiksmīga zīme un ieraugs vienotības aicinājumam Latvijā.

Rīgas mēram Nilam Ušakovam ir visas iespējas pirmajam spert soli uz vienotību un demonstrēt dievnama patieso aicinājumu. Ja Sv. Pētera baznīca ir tikusi celta kā katoliskās baznīcas dievnams, tad ar šo ekumēnisko atvērtību tā spētu labāk pildīt savu sūtību un būtu rīdziniekiem par lielāku svētību un garīgo stiprinājumu. Katoliskā baznīca, ņemot vērā savu universālo raksturu, pieredzi baznīcu atjaunošanā un renovācijā, spētu nest ievērojamu ieguldījumu ne tikai tās uzturēšanā, bet arī renovācijā, kā arī dotu svētīgu, garīgu impulsu evaņģelizācijas un kristīgās vēsts pasludināšanai kopā ar evaņģēliski luterisko baznīcu.

Daudzās valstīs jau sekmīgi darbojas ekumenisma kustība un baznīcas, kuras ir satikšanās vieta dažādam konfesijām un iespēja rast jaunu kopējās saprašanas ceļu. Sv. Pētera baznīcas ekumeniskā iniciatīva ne tikai veicinātu Latvijas starptautisku atpazīšanu, bet arī saliedētu luterāņus un katoļus, palīdzot tiem atvērties Dieva žēlastības un žēlsirdības darbam.