• Tweet

Kopš Valsts drošības dienests (VDD) uzsācis lietu par Krievijas kara noziegumiem Ukrainā, uzklausīti 26 kara bēgļi, 16 kara bēgļi ir aptaujāti, noskaidrojot, ka tie nav bijuši tieši aculiecinieki Krievijas bruņoto spēku noziegumiem, bet 10 – padziļināti nopratināti. Ģenerālprokurors Juris Stukāns intervijā TV3 raidījumam “Nekā personīga”, pauda, ka tas neesot vājš sniegums. Taču, viņaprāt, izmeklētāji Latvijā nav pietiekami sagatavoti šāda veida darbam, jo puse ir bez juridiskās izglītības, kas ir būtiski sensitīvo kara noziegumu izmeklēšanā.

“Nekā personīga”: Valsts drošības dienesta (VDD) izmeklēšanas komisijā vai darba grupā 20 cilvēki. Padziļināti nopratināti tikai 10 Ukraiņu bēgļi. Kāpēc Latvijas sniegums ir tik vājš?

Ģenerālprokurors: Nu es neteiktu, ka vājš. Prokurore regulāri piedalās starptautiskajā prokuroru izveidotajā darba grupā, kur apspriež šos jautājumus. Nesen, runājot ar starptautisko darba grupu, radās jautājums, kāpēc trīs valstu – Polijas, Lietuvas un Ukrainas – kopīgajā grupā nav pievienotas citas valstis, jo patlaban jau uzdod jautājumu, kā viņi visu spēs sistematizēt un saprast, kur konkrētie pierādījumi der? Tāpēc viņi ir apturējuši citu valstu aktīvu pievienošanos šai izmeklēšanas grupai. Ir vienošanās – ikviena valsts, kurai ir iespēja kaut ko fiksēt, fiksēs, vietā tiks izveidots vienotais elektroniskais portāls, kur valsts saliks iegūtos pierādījumus un tad viņi lems. Saskaņā ar starptautisko likumdošanu primāri pirmā, kurai ir jāizmeklē noziegumi, ir Ukraina.

“Nekā personīga”: Patlaban mūsu valsts amatpersonas starptautiski deklarē, ka arī Latvija vāc šos pierādījumus. Vai nav kaut kas jāmaina sistēmiski tajā, kā vācam pierādījumus? Mums ir liela izmeklētāju pieredze, kāpēc to neizmantot?

Ģenerālprokurors: Mēs to izmantojam. Arī Hāgas Starptautiskās Krimināltiesas galvenais prokurors Karims Hāns, kurš virza lietu pret Krieviju, aicināja nesteigties, bet gādāt par to, lai iegūtais būtu kvalitatīvs un izmantojams. Daudz ko var sastāstīt propagandā, būs jāatspēko Krievijas veidotos “pierādījumus”. Visam ir savs laiks.

“Nekā personīga”: Pagājušas vairāk nekā 40 dienas, vai padziļināti nopratināt desmit cilvēkus, jūsuprāt, ir pietiekami?

Ģenerālprokurors: Man ir grūti pateikt, kāda ir statistika…

“Nekā personīga”: Latvijā ir iebraukuši 25 000 ukraiņu.

Ģenerālprokurors: Diemžēl lielākā daļa no viņiem neko nespēs sniegt pierādīšanai. Tad, kad viņi ierodas, viņi aizpilda attiecīgus dokumentus. Jābūt arī pašiem pietiekami sagatavotiem, lai cietušajiem nenodarītu atkārtotu kaitējumu, lai, uzdodot jautājumus, fiksētu un saprastu, ko viņš dara un kāpēc.

“Nekā personīga”: Mēs visi ceram, ka izmeklētāji ir pietiekami sagatavoti.

Ģenerālprokurors: Diemžēl tas tā nav. Puse mūsu izmeklētāju ir bez juridiskās izglītības. Cerība ir laba lieta, bet realitāte ir cita. Tāpēc tiek piesaistīti tie, kuri izprot un kuriem ir pieredze. Karš ir sensitīva lieta. Uzklausīt šāda veida liecības emocionāli nav viegli, ir jāizprot uzklausīšanas juridisko nozīmi, lai pēc tam nav jāaicina cilvēks atkārtoti. Tiek izmantoti arī video ieraksti, lai novērstu jebkāda veida šaubas, falsifikāciju.

Foto: Valsts kanceleja