Studētgribētāju skaits pēc vidusskolas absolvēšanas samazinās
Lai arī vairāk nekā puse (54%) jauniešu vecumā no 15 līdz 19 gadiem plāno turpināt mācības pēc vidusskolas absolvēšanas, tomēr trešdaļa (33%) vēl šaubās. To vidū arī 23% šā gada 12.klases absolventi, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā iedzīvotāju aptauja. Visbiežāk (47%) jaunieši plāno turpināt studijas kādā no Latvijas augstākās izglītības iestādēm, kamēr studijas ārvalstīs apsver 7%. Interesanti, ka divreiz vairāk skolēnu jeb 13% domā par darba gaitu uzsākšanu uzreiz pēc vidusskolas absolvēšanas.
Kopumā, salīdzinot ar situāciju pirms diviem gadiem, šogad ir vērojams mazāks studēt gribētāju skaits (no 63% 2015.gadā līdz 54% šogad), turklāt tas lielākoties samazinājies tieši uz to vidusskolēnu rēķina, kuri pēc skolas absolvēšanas drīzāk raugās strādāšanas virzienā, vismaz uz laiku ar mācībām “iepauzējot” (8% 2015.gadā pretstatā 13% šogad).
“Lēmums pēc skolas absolvēšanas uzsākt darba gaitas, lai arī sākotnēji varētu šķist neapdomīgs vai pat riskants, tomēr nebūt nav nevēlams, ja tiek rūpīgi pārdomāts, un laiks pavadīts lietderīgi. Iespēja gūt jaunu pieredzi, paplašināt savu redzesloku un vairāk izprast studiju virziena vēlmes būs galvenie šādas izvēles ieguvumi. Tāpēc no šāda notikumu pavērsiena nebūtu jābaidās nedz jauniešiem, nedz viņu vecākiem. Vecākiem drīzāk būtu vēlams savas atvases atbalstīt – pieteikties praksē, izmēģināt spēkus konkrētā darbā vai arī iesaistīties brīvprātīgajā darbā. Tās šobrīd ir tikai dažas no iespējām, kas varētu būt piemērotas nelielas pauzes aizpildīšanai īstā aicinājuma meklējumos,” norāda Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.
Studiju virziena izvēlē dominē patiesa interese, tad peļņas iespējas
Patiesa interese par apgūstamo profesiju ir galvenais kritērijs, kas nosaka turpmākā̄ studiju virziena izvēli (68%). Īpaši svarīgi tas ir tieši šī gada divpadsmito klašu absolventiem, kuri norāda – izvēlētajam studiju virzienam jābūt interesantam un saistošam (80% pret 68% vidēji). Būtiski retāk (49%) topošie studenti izvērtē pelņas perspektīvas izvelētajā profesijā. Savukārt ceturtdaļai izvēli nosaka iespēja apgūt profesiju par valsts budžeta līdzekļiem (26%), un pieprasījums pēc attiecīgās jomas speciālistiem darba tirgū (25%). Jāpiebilst, ka tuvojoties skolas absolvēšanai, budžeta vietām ir daudz izšķirošāka nozīme – teju puse (47%) divpadsmito klašu skolēni atzīst, ka šis kritērijs viņiem ir nozīmīgs. Tāpat interesanti, ka Rīgas un Pierīgas reģionā dzīvojošie jaunieši salīdzinoši lielāku uzmanību pievērš iespējai nākotnes profesijā labi nopelnīt (svarīgi 63% rīdzinieku pretstatā 49% skolēnu vidēji).
Lai arī paredzams, ka līdz ar tehnoloģiju attīstību un automatizāciju, kas pārņem dažādu nozaru ikdienas darbu, jau tuvākajā laikā izzudīs vairākas tradicionālās profesijas, novērtējot tehnoloģiju attīstības laikmeta ietekmi uz studiju virziena izvēli un plānoto nodarbošanos, teju katrs ceturtais jaunietis (23%) atzīst, ka par to vispār nav domājis. Savukārt 41% skolēnu norāda, ka šim aspektam ir niecīga vai maznozīmīga ietekme.
“Jaunieši ir tehnoloģiju sniegto iespēju atvērtākā sabiedrības grupa, tomēr satraucoši šķiet, ka tikai 37% jeb mazākā daļa skolēnu apzinās tehnoloģiju un automatizācijas ietekmi uz darba vidi, domājot, ka šīs nākotnē sagaidāmās pārmaiņas neietekmē viņu šī brīža studiju izvēli. Tehnoloģijas attīstās arvien straujāk, kas nozīmē – iedzīvotājiem gan šobrīd, gan arī tuvākajā nākotnē būs jāspēj mainīt kvalifikāciju uz citu profesiju, iespējams, pat vairākas reizes dzīves laikā. Šādos mainīgos apstākļos īpaši svarīgi attīstīt prasmes un iemaņas, kas nav saistītas tikai ar vienu noteiktu profesiju, bet gan personības īpašībām kopumā, kā, piemēram, radošumu, kritisko domāšanu, empātiju, sociālās prasmes, kas ļaus vieglāk piemēroties pārmaiņām. Ir svarīgi, ka jaunieši to izvērtē un ņem vērā studiju virziena un augstskolas izvēles brīdī,” uzsver Evija Kropa.
Pozitīvi vērtējams, ka par svarīgākajiem priekšnoteikumiem labi apmaksāta darba iegūšanai, vidusskolēni līdztekus profesionālajām iemaņām (25%) izvirza arī personības īpašības (25%). Izteikti mainīgas vides apstākļos, kāda tā ir šobrīd, personības īpašības veido būtisku daļu no 21.gadsmita prasmēm, kas būs augsti novērtētas no teju jebkura darba devēja puses. Savukārt labai izglītībai un darba pieredzei jaunieši piešķir mazāk izšķirošu nozīmi (attiecīgi 19% uzskata to par būtisku). Zīmīgi, ka viszemāko ticību labai izglītībai kā drošākajam ceļam uz labi apmaksātu darbu demonstrē šā gada 12.klašu absolventi (3% pretstatā 19% vidēji), tā vietā daudz lielāku akcentu liekot uz personības īpašību (33% pretstatā 25% vidēji) un darba pieredzes ietekmi (26% pretstatā 19% vidēji).
Foto:Unplash/https://pixabay.com/en/users/Unsplash-242387//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0
Vēl par tēmu:
Teju 100 karavīri no valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma turpinās aktīvo dienestu
Gandrīz 100 karavīri no valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma turpinās aktīvo dienestu, piektdien intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" norādīja NBS komandieris Leonīds Kalniņš. Viņš...
Lasīt tālākJaunnedēļ gaidāms vēsāks laiks
Jaunnedēļ laiks kļūs aukstāks un nokrišņiem bagātāks, vietām naktīs termometra stabiņš varētu noslīdot zem 0° atzīmei, un var veidoties stipra salna. Nedēļas nogalē laika apstākļi...
Lasīt tālāk4. maijā Rīgā sabiedriskais transports būs bez maksas
Maija brīvdienās, no 4. līdz 6. maijam, būs izmaiņas klientu apkalpošanas centru un autostāvvietu darba laikā, kā arī sabiedriskais transports kursēs pēc brīvdienu grafika. Tāpat 4. maijā...
Lasīt tālākValsts valodas zināšanas būs jāapliecina plašākam Krievijas pilsoņu lokam
Arī tiem Krievijas pilsoņiem, kuri saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saskaņā ar tā saukto ārvalstnieku likumu, būs jākārto valsts valodas prasmes pārbaude. To ceturtdien,...
Lasīt tālākBāriņtiesu ētikas pārkāpumus izskatīs pašvaldības izveidota ētikas komisija
Lai ieviestu vienotu bāriņtiesu ētikas pārkāpumu izskatīšanas kārtību, Saeima ceturtdien, 2.maijā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumu Bāriņtiesu likumā. Bāriņtiesas savā...
Lasīt tālākVARAM ministre: Valdība šobrīd ir atbalstījusi tikai Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam
Izņemot Varakļānus, novadu karte pašlaik nebūtu jāmaina, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa...
Lasīt tālākSodi par rupjiem atļautā braukšanas ātruma pārkāpumiem būs lielāki
Sodi par rupjiem atļautā braukšanas ātruma pārkāpumiem, proti, pārsniedzot ātrumu par vairāk nekā 60 kilometriem stundā, būs lielāki. To paredz Saeimā ceturtdien, 2.maijā, galīgajā...
Lasīt tālākLembergs: Kariņš ir amerikānis un tam atbilstoši arī uzvedas
Es nedomāju, ka vēlētāji atteiksies no Krišjāņa Kariņa, tā intervijā ventasbalss.lv norādīja partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Kā zināms,...
Lasīt tālākNodrošinās telefonisku palīdzību iedzīvotājiem atkarības jautājumos
Šī gada 6. maijā darbu uzsāks konsultatīvais tālrunis iedzīvotājiem 67037333, kuriem nepieciešams atbalsts atkarības problēmu risināšanā. Atkarību izraisošo vielu lietošana ir plaši...
Lasīt tālākVK: KM jāuzlabo darbs ar datiem un jāveicina valsts teātru un koncertorganizāciju pakalpojumu plašāka pieejamība
Latvijas kultūrpolitikas īstenošanai Kultūras ministrijas (KM) rīcībā ir instruments – 14 kapitālsabiedrības, kurās KM ir 100 % kapitāla daļu turētāja un kas darbojas profesionālās...
Lasīt tālāk