Studenta mēneša izdevumi krasi pārsniedz mēneša ienākumus
Nesen kāda banka un Banku augstskola izstrādāja plašu pētījumu “Studentu budžets”, kura galvenais mērķis bija noskaidrot kāda ir optimālā naudas izdevumu summa pārtikas, nepārtikas preču un pakalpojumu patēriņa vajadzībām.
Pētījumā tikai noskaidrots, ka studentam nepieciešamā summa sasniedz 456,58 eiro mēnesī, jeb 5,61 eiro dienā. Noskaidrojies, ka studenta ieņēmumi ir vidēji 248,08 eiro, un starpība, ko būtu jāsedz stipendijām un studējošo kredītam, ir 208,51 eiro.
Lielākos izdevumus veido pārtikas preces, jeb 37% no kopējiem ieņēmumiem.Nepārtikas preču izdevumi veido 26% no visiem kopējiem izdevumiem.
Vidējās studenta pārtikas izmaksas gadā ir 2048,86, pārsniedzot vesela gada studiju maksu, kas ir 18550 eiro. Pētījumā tika secināts arī tas, ka gaļēdājiem pārtikas izmaksas uz vienu dienu būtu visaugstākās, bet veģetāriešiem jau mazliet mazākas.
Pētījuma eksperti jauniešiem iesaka savas ikdienas maltītes sabalansēt, jo tas sasniegtu iespēju samazināt pārtikas izmaksas līdz pat 5,36 eiro.
Paši studenti ir nonākuši pie secinājuma, ka studentu patēriņa groza struktūra būtiski atšķiras no līdz nesenam laikam pastāvējušā patēriņa preču un pakalpojumu iztikas minimuma groza.
Jaunieši ir ievērojuši, ka pašlaik preču piedāvājums veikalos ir ievērojami plašāks kā agrāk. Ir brīva izvēle pēc produktiem, liela cenu dažādība, iespēja izvēlēties pārtikas preces valsti un dažādus citus kritērijus.Turklāt pozitīvs ir fakts, ka preces, kuras agrāk bija grūti pieejamas un tika pieskaitītas pie luksus precēm tagad ir brīvi nopērkamaas un ikdienišķas.
Turpmāk gan pētījumā būtu jāiekļauj arī produkti par kuru cenām nav pieejama viegli un regulāri atjaunojama informācija.
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākAptauja: katrs otrais Baltijas iedzīvotājs uzskata, ka elektroauto ir pārāk dārgi
Lai arī elektroauto kļūst arvien populārāki, augstā cena joprojām ir galvenais šķērslis, kas attur no to iegādes, liecina Citadele Leasing veiktā Baltijas iedzīvotāju aptauja. Salīdzinājumā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākLatvijā otrs augstākais strādājošo pensionāru īpatsvars Eiropas Savienībā
Lai gan lielākā daļa eiropiešu, sasniedzot valsts noteikto pensijas vecumu, dodas pelnītā atpūtā, Latvijā 44,2% iedzīvotāju, kas saņem pensiju vecumā līdz 74 gadiem, turpina savas darba...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākPieaug interese par jaunu un energoefektīvu mājokļu iegādi
Šī gada pirmajā ceturksnī vērojama pieaugoša interese par jaunu un energoefektīvu mājokļu iegādi – piektdaļu (26 %) no kopējā izsniegtā hipotekāro kredītu apjoma veido Zaļais hipotekārais...
Lasīt tālākAptauja: teju piektdaļa iedzīvotāju pēc saskarsmes ar krāpniecību izjūt emocionālu stresu
Luminor bankas aptaujas dati liecina – lai gan 69% iedzīvotāju uzskata, ka krāpnieku mēģinājumi viņus tieši neietekmē, gandrīz piektdaļa jeb 17% norāda uz emocionālu stresu kā vienu...
Lasīt tālāk