• Tweet

Bordāna partijas Saeimas frakcijas vadītāja Juta Strīķe apsaukā Neatkarīgo un atsaka sadarboties Annas/Jutas Potapovas pagātnes noslēpuma atklāšanā.

Pagājušajā pirmdienā pēc vienošanās panākšanas starp Bordāna partiju, KPV LV, Nacionālo apvienību, Attīstībai /Par un Jauno Vienotību par valdības izveidi Neatkarīgā vienai no valdības veidošanas sarunu dalībniecei – J. Strīķei – vaicāja, vai viņa pati nebūtu ar mieru atļaut Latvijas Universitātes (LU) arhīvam iepazīstināt Neatkarīgo ar viņas lietu. Iepriekš šādu jautājumu Neatkarīgā J. Strīķei bija uzdevusi arī rakstiski.

Izdzirdējusi vārdus Neatkarīgā Rīta Avīze, J. Strīķe paziņoja: «Es ar propagandas laikrakstiem nerunāšu! Jūs neesat žurnālists, bet gan propagandists!»

Pēc šiem paziņojumiem viņa nezin kāpēc skriešus metās lejā pa Ministru kabineta galvenajām, ar paklāju segtajām marmora kāpnēm.

J.Strīķes pretimnākšana varētu būtiski paātrināt administratīvi sarežģīto piekļūšanas procesu LU arhīvā esošajiem bijušās Juridiskās fakultātes studentes personīgās lietas dokumentiem. Tiesvedība nebūtu vajadzīga, ietaupītos valsts līdzekļi.

Savukārt dokumenti palīdzētu izgaismot patiesību par pašreizējās valdošās koalīcijas politiķes J. Strīķes pagātni un noskaidrot, kādēļ viņa vārdu «Anna» nomainīja pret vārdu «Juta» un kāpēc šo vārdu maiņu viņa tik spītīgi negrib atzīt.

Jāatgādina, ka Neatkarīgā pērn oktobrī publicēja autobiogrāfiju, ko savulaik personīgi bija sarakstījusi un parakstījusi Anna Potapova, kura 1988. gadā vēlējās uzsākt studijas Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotās P. Stučkas Latvijas Valsts Universitātes Juridiskajā fakultātē, ko viņa arī pabeidza pēc pieciem gadiem jau ar Jutas vārdu.

Lai rastu iespēju iepazīties ar LU arhīvā esošajiem dokumentiem, pērnā gada 19. septembrī Neatkarīgā uzsāka saraksti ar LU un pēc tam arī ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM). Atbildes vēstulē 28. septembrī LU administrācijas vadītājs Ansis Grantiņš norādīja, ka var atkārtoti apstiprināt masu medijos izskanējušo faktu, ka iepriekšminētā persona ir studējusi LU Juridiskajā fakultātē no 1988. gada līdz 1993. gadam, iegūstot tiesību zinātņu bakalaura grādu un jurista kvalifikāciju, taču LU neesot tiesiska pamata sniegt atbildes uz pārējo informācijas pieprasījumu vai ļaut iepazīties ar dokumentiem klātienē.

Neatkarīgā atbildi 18. oktobrī apstrīdēja IZM, norādot, ka LU ir jāizvērtē un jāsabalansē divas pamattiesības – vārda brīvība un fiziskās personas privātās dzīves neaizskaramība.

Neilgi pirms jaunā gada – 27. decembrī – Neatkarīgā beidzot saņēma atbildes vēstuli no IZM. Tajā cita starpā minēts: «..konstatējams, ka lēmumu par atteikumu sniegt Jums informāciju ir pieņēmis Latvijas Universitātes administrācijas vadītājs A. Grantiņš. .. Augstskolu likuma 10. panta piektā daļa nosaka, ka personas, kuras nav augstskolas personāla sastāvā, augstskolas izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu augstskolas rektoram. Rektora pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likuma noteiktā kārtībā. .. Ievērojot, ka lēmumu par atteikumu izsniegt informāciju nav pieņēmis Latvijas Universitātes rektors, Jūsu iesnieguma izskatīšana nav piekritīga Izglītības un zinātnes ministrijai, bet gan Latvijas Universitātes rektoram.»

Tad Neatkarīgā atteikumu sniegt informāciju 4. janvārī pārsūdzēja LU rektoram. Atbilde joprojām nav saņemta.

Pērn Neatkarīgā J. Strīķei kā Saeimas deputātei nosūtīja oficiālu vēstuli ar lūgumu ļaut iepazīties ar viņas LU arhīva lietu, taču viņa neatbildēja, kas pats par sevi no amatpersonas puses arī skaitās pārkāpums.

Foto: Saeimas kanceleja