• Tweet

Lai arī jau kopš savas piedzimšanas brīža cilvēce tiecas pēc vienotības un kristietībā visos laikos tiek uzsvērta ekumenisma nozīme, Rīgas Sv. Pētera baznīcas īpašumtiesību jautājums draud apslāpēt ekumenisma liesmu vismaz Latvijā – tik veiksmīgi aizsākto kustību par kristiešu konfesiju vienotību un dialogu ar sabiedrību.

Šobrīd, kad Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija atgriezusies pie jautājuma par to, kuram turpmāk uzticēt Pēterbaznīcas atslēgas, uz jautājuma zīmes nokļuvusi arī kristiešu vienotības veicināšana.

Proti, Valsts prezidents Egils Levits rosinājis veidot nodibinājumu tikai no četriem dalībniekiem: valsts, šā brīža apsaimniekotāja – Rīgas domes –, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) un Vācu Svētā Pētera baznīcas draudzes. Arī Rīgas domes deputāts Jurģis Klotiņš (NA) paudis, ka gadījumā, ja likumdevējs nevēlas turpināt iepriekšējā Saeimā lemto un atjaunot īpašumtiesības LELB Vācu Svētā Pētera draudzei, tad īpašuma tiesības jānodibina LELB, bet Svētā Pētera baznīcas pārvalde jāīsteno kopīgam nodibinājumam ar LELB, Vācu Svētā Pētera draudzes un Rīgas pašvaldības līdzdalību. Visi gan, šķiet, aizmirsuši par Romas Katoļu baznīcu, kas ir Pēterbaznīcas vēsturiskā īpašniece un lielākā kristīgā baznīca pasaulē un viena no vecākajām institūcijām pasaulē, kuru nav iespējams apiet, ja runājam par Pēterbaznīcas nākotni un ekumenismu.

Jāsaka, ka iepriekšējos gados centieni uzturēt ekumenismu bija samērā pamanāmi; tā, piemēram, ik gadu tradicionālo konfesiju vadītāji un ticīgie vienojas Lūgšanu nedēļā par kristiešu vienotību, tāpat arī vienojas valsts svētkos, tai skaitā Latvijas Republikas proklamēšanas dienā 18. novembrī. Pēterbaznīcā regulāri tika rīkotas Tēzē lūgšanas, kas vienoja visas kristīgās konfesijas. Tāpat visi atceramies 2017. gadu, kad Romas katoļi pēc 493 gadu pārtraukuma Sv. Pētera baznīcā noturēja savu pirmo Sv. Misi, un turpmāk šādi kupli apmeklēti svētbrīži baznīcā ir tikuši svinēti regulāri.

Saistībā ar katoļu atstāšanu nostatus no jautājuma par Pēterbaznīcas īpašumtiesībām – kā ar augstu vilni pacēlušās dažādas publikācijas un komentāri sociālajos tīklos, kas atgādina sabiedrībai pat par tādiem vēsturiskiem un sāpīgiem notikumiem kā Svētbilžu grautiņi, kad protestantu pūļi iebruka Rīgas katoļu baznīcās un katoļi tika padzīti no pilsētas, un baznīcas tika nodotas luterāņiem. Daudzi atgādina, ka Pēterbaznīca jau sākotnēji bija Romas Katoļu baznīcas dievnams, kas loģiski rada jautājumu, kāpēc arī šobrīd – 21. gadsimtā – katoļi ir nostumti malā? Ja runājam par īpaša nodibinājuma veidošanu Sv. Pētera baznīcas pārvaldei, vai tas nebūtu tikai loģiski, ja Romas katoļi būtu tā sastāvdaļa?

Par konfesiju vienotības nepieciešamību ir runājis gan Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, sakot, ka viens no ļaunākajiem ienaidniekiem un kopības sajūtas postītājiem, kas mums jāpārvar, ir aizvainojums. Arī Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs ir aicinājis uz kristiešu vienotību.

Šāda virspusēja attieksme vai pat protestantu ļaunība pret katoļiem tos sāpina un neapšaubāmi atstāj uz jautājuma zīmes arī visus līdzšinējos kristīgā ekumenisma sasniegumus Latvijā. Šajā gadījumā ir iespējams tikai viens ceļš – visām iesaistītajā pusēm ir jāreaģē uz notiekošo un jāiekļauj diskusijās par Pēterbaznīcas nākotni arī Romas katoļi. Tikai tad mēs varēsim runāt par vienotu kristīgo draudžu dialogu, kas būtu arī spilgts ekumenisma piemērs Eiropā un visā pasaulē.

Foto: F64