Stagnācija vēl uzkavējas, izaugsmi jāpagaida
Šis gads nāk ar divām labām ziņām. Pirmā – inflācija ir un būs zema un pat zemāka, nekā iepriekš prognozēts. Otrā – centrālās bankas sāks mazināt procentu likmes. Tas sola labākus laikus ekonomikā, taču – cik drīz tos varam gaidīt? Jāņem vērā, ka ģeopolitiskie saspīlējumi nav mazinājušies, kas var gan atkal strauji celt cenas, gan kavēt ekonomikas atkopšanos. Turklāt gaidāmā procentu likmju mazināšana ekonomiku ietekmēs ar novēlošanos. Tas nozīmē, ka šogad strauju izaugsmi neredzēsim – IKP augs par slābaniem 1.4%, bet 2025. gadā ceram redzēt nedaudz straujāku izaugsmes tempu: 2.7%.
Centrālās bankas mainīs procentu likmju kursu jau otrajā ceturksnī
Elektrības cenas Latvijā pēdējos mēnešos nav iepriecinājušas, bet kopumā joprojām ir būtiski zemākas nekā 2022. gadā. Eiropas biržās gāzes cenu vidējais līmenis jau ir noslīdējis zem 30 EUR/MWh – pēdējo pāris gadu notikumu kontekstā tas šķiet teju neticami zems līmenis. Līdz ar labvēlīgākām pasaules enerģijas un izejvielu cenām inflācija decembrī bija zema gan Latvijā (0.6%), gan eiro zonā (2.9%). Arī iekšzemes cenu spiedienu raksturojošā pamatinflācija sarukusi līdz attiecīgi 4.4% un 3.4% – ne gluži vēl pie Eiropas Centrālās bankas (ECB) 2% mērķa atzīmes, bet progress ir acīmredzams.
Bažas par inflācijas iespējamu noturību rada joprojām straujais algu kāpums. Piemēram, Eiropā algas aug straujākajā tempā, kāds redzēts vismaz pēdējās pāris desmitgades. Lai gan rādītāji, kas mēra algas darba sludinājumos, norāda, ka tuvākajā laikā kāpuma tempi visdrīzāk saruks, tomēr riski saglabājas.
Riskus rada arī ģeopolitiskais fons. Hutiešu nemiernieku uzbrukumi kuģiem Sarkanajā jūrā likuši pārvadātājiem novirzīt kuģus apkārt visam Āfrikas kontinentam. Tā rezultātā paildzinās piegāžu laiki un strauji augušas konteinerpārvadājumu izmaksas no Ķīnas uz Eiropu. Šis viens faktors visdrīzāk inflācijas stāstu būtiski nemainīs. Taču tālāks Tuvo austrumu konflikta saasinājums, gan var mainīt līdz šim ļoti labvēlīgo pasaules izejvielu cenu dinamiku. Straujāks izejvielu cenu kāpums var atkal nozīmēt inflācijas atgriešanos.
Pamatinflācija vēl visai augsta, un risku netrūkst, tādēļ ECB likmes turēs šajā līmenī līdz aprīlim. Tad pamatinflācija būs vēl zemāka, ekonomika jau ilgstoši būs bijusi vārga, un prognozējam arī tendences maiņu algu kāpuma rādītājos. ECB noguldījumu iespējas uz nakti likme, kam seko arī EURIBOR, no 4% šobrīd saruks līdz 2.5% šī gada beigās. Tālāks kritums būs vērojams arī 2025. gadā, likmei nostabilizējoties pie 1.5%. Arī citas mums svarīgās centrālās bankas sāks samazināt likmes otrajā ceturksnī – Zviedrijā un ASV tas notiks maijā, Apvienotajā Karalistē – jūnijā.
Eksportā atkopšanās sāksies gada otrajā pusē
Viennozīmīgi varam teikt, ka ārējais fons nav labs mūsu eksportētājiem. Eiro zonas ekonomika pērn bijusi švaka. Galvenie kavēkļi – vārga rūpniecība, pieprasījuma kritums un kreditēšanas trūkums augsto likmju ietekmē. Mums svarīgākajās partnervalstīs neiet viegli. 2023. gadā Swedbank vērtējumā Lietuvā, Zviedrijā un Vācijā bijusi stagnācija, bet Igaunijā ticis novērots būtisks ekonomikas kritums 3.4% apmērā.
Tāpēc nav nekāds brīnums, ka Latvijas eksporta rezultāti pēdējā laikā neiepriecina. Preču eksporta apjomi sarūk jau vairāk nekā gadu, bet pērnā gada otrajā pusē saruka arī pakalpojumu eksporta apjomi. Tūrismā un gaisa transportā vēl pieaugums ir, taču viedo pakalpojumu eksporta ieņēmumi stagnē, un kritums vērojams sauszemes transportā un ostās.
Kad varam gaidīt uzlabošanos? Diemžēl, ne drīzumā. Tuvāko mēnešu eksporta pasūtījumu apjoms rūpnieku vērtējumā joprojām sarūk. Straujāka eksporta atkopšanās sāksies vien tad, kad pozitīvāka attīstība būs vērojama tirdzniecības partnervalstīs. Šogad joprojām Igaunijā, Zviedrijā un Vācijā tiek prognozēta stagnācija. Lietuvas ekonomikā redzēsim nelielu izaugsmi 1.8% apmērā. Gada otrajā pusē, kad vērosim procentu likmju kritumu, arī tirdzniecības partneru ekonomikās iezīmēsies atkopšanās, taču straujākus izaugsmes tempus ceram sagaidīt vien 2025. gadā. Jāsecina, ka šogad kopumā visdrīzāk redzēsim Latvijas eksporta apjomu un ienākumu krituma turpināšanos.
Patēriņš palīdzēs vilkt ekonomiku
Latvijas ekonomika ir stagnācijā – Swedbank vērtējumā pērn IKP sarucis par 0.4%. Šogad ekonomika augs par slābaniem 1.4%. Ir skaidrs, ka eksports ekonomiku šogad nebalstīs. Privātās investīcijas atkopsies tad, kad procentu likmes būs zemākas un pieprasījums ekonomikā – spēcīgāks. Visas cerības uz publisko investīciju turpināšanos, kas jau pērn stutēja Latvijas ekonomiku, kā arī uz atkopšanos mājsaimniecību patēriņā.
Patēriņš pērn saruka, taču jau gada beigās aina rādījās optimistiskāka. Gada pēdējā ceturksnī mazumtirdzniecībā bija redzams uzlabojums, un Swedbank karšu dati, kas koriģēti ar cenu izmaiņām, uzradīja kāpumu salīdzinājumā ar pērno gadu. Prognozējam, ka patēriņš 2024. gada sākumā augs ļoti pakāpeniski. Straujākus tempus varētu gaidīt, sākot ar gada vidu.
Priekšnoteikums patēriņa kāpumam ir zudušās pirktspējas atgriešanās. Inflācija tiek prognozēta ļoti zema – 2024. gadā vidēji vien 1.5% apmērā, savukārt algas augs joprojām strauji (8%). Tas nozīmē, ka darba ņēmējs turpinās redzēt savas pirktspējas uzlabošanos. Taču tā pilnībā atkopsies un sasniegs līdz šim augstāko – 2021. gada nogales – līmeni vien rudenī. Līdz šim fantastiski noturīgajā darba tirgū būs vērojama pasliktināšanās. Bezdarba kāpums gan tiek prognozēts salīdzinoši ļoti neliels – darba meklētāju īpatsvars sasniegs vien 6.7% augstākajā punktā 2024. gada sakumā. Bet jau, sākot ar nākamā gada vidu, darba tirgus situācija atkal palēnām uzlabosies.
Vēl par tēmu:
Krievijas Federācijas pensijas izmaksās līdz 10. septembrim
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no Krievijas Federācijas (KF) Pensiju un sociālās apdrošināšanas fonda ir saņēmusi aktulizētos pensiju saņēmēju sarakstus Krievijas...
Lasīt tālākLatvijā vidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1808 eiro
2025. gada 2. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1808 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2024. gada 2. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums...
Lasīt tālākJūlijā inflācija nemainīga – 3,8%, pārtika joprojām galvenais cenu kāpuma virzītājs
Patēriņu cenu gada inflācija 2025. gada jūlijā bija līdzīga kā mēnesi iepriekš, jūnijā, atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, proti, 3,8%. Mēneša laikā...
Lasīt tālākKādos gadījumos var atteikt ceļojuma apdrošināšanas atlīdzības izmaksu?
Iedzīvotāji arvien biežāk ceļo un, lai izvairītos no neparedzētiem izdevumiem, iegādājas ceļojuma apdrošināšanu. Tomēr ir reizes, kad apdrošinātājs atsaka atlīdzības izmaksu. Latvijas...
Lasīt tālākLDDK: Izdienas pensiju sistēmā jāveic ilgi apspriestās izmaiņas
Kā vienu no valsts budžeta izdevumu mazināšanas pasākumiem Evikas Siliņas valdība ir iezīmējusi izdienas pensiju sistēmas pārskatīšanu. Tas ir jautājums, kuram jau ilgstoši ir trūkusi...
Lasīt tālākKad ir īstā sezona elektrības iegādei par fiksētu cenu?
Aktīva sekošana līdzi sava mājokļa elektroenerģijas patēriņam un biržas cenu svārstībām var kļūt par aizraujošu paradumu, kas ļauj jūtami ietaupīt. Tomēr arī īstajā brīdī noslēgts...
Lasīt tālākEmocionāla iepirkšanās – kad tā kļūst par problēmu un kā to kontrolēt?
Daudziem pazīstama situācija – dodies uz veikalu tikai pēc viena konkrēta pirkuma, bet mājās atgriezies ar vairākiem pilniem iepirkuma maisiem. Emocionālā iepirkšanās ir izplatīts paradums...
Lasīt tālākKrāpnieki uzdodas par “Elektrum”
Izmantojot Elektrum identitātes elementus un ziņojot par it kā nesamaksātiem rēķiniem un elektrības atslēgšanu, krāpnieki šobrīd izplata viltus paziņojumus. Uzmanīgi pārbaudiet sūtītāja...
Lasīt tālākJoka pēc ierakstīts maksājuma mērķis var bloķēt maksājuma izpildi
Caur bankām tiek veikti tūkstošiem naudas pārskaitījumu, bet vairāki simti maksājumu ik dienu tiek aizturēti uz papildu pārbaudi, veicot darījumu uzraudzību atbilstoši normatīvo aktu prasībām....
Lasīt tālākLatvijas ekonomika stagnē, kamēr kaimiņi aug: arī 2025. gadā Latvijai prognozē zemāko IKP pieaugumu Baltijā
Pieaugoša ģeopolitiskā nenoteiktība un spriedze pasaules tirdzniecībā iezīmē arī 2025. gada ekonomisko ainavu Baltijā, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākais...
Lasīt tālāk