Sorosieši saglabā ietekmi Saeimā, nomainot nogurušākās sejas
Apmēram puse no 13. Saeimas vēlēšanās kandidējušajiem sorosiešiem – Džordža Sorosa finansēto organizāciju esošajiem un bijušajiem vadītājiem, darbiniekiem un Sorosa stipendiātiem – ir iekļuvuši parlamentā un turpmāk piedalīsies Latvijas politiskajā procesā tieši, nevis it kā no malas, uzstājoties visdažādāko jomu ekspertu lomā, sev nepieņemamo nežēlīgi kritizējot, bet patīkamo ceļot vai debesīs.
Līdz ar to sabiedrība varēs tieši novērtēt šo sorosiešu patiesās spējas valsts pārvaldē.
Faktiski sorosiešu nometnē pagurušākos biedrus (Lolita Čigāne, Atis Lejiņš, Aleksejs Loskutovs, Ilmārs Latkovskis, Veiko Spolītis, Juris Viļums) nomainījušas svaigas, bagātinātākas asinis.
5 : 5
No pašu sorosiešu dibinātās partijas Par, kas vēlēšanās startēja divu partiju apvienībā ar partiju Latvijas attīstībai, Saeimā iekļuvuši 6 pārstāvji. Pārējie 7 šīs apvienības Attīstībai/Par Saeimā iekļuvušie nāk no Jura Pūces vadītās partijas Latvijas attīstībai.
Tomēr tieši paristi ir uz Saeimu virzījuši sorosiešu eliti – kā teiktu bijušais Eiropas komisārs cilvēktiesību jautājumos Nils Muižnieks, homo sorosensus. Kā jau NRA.lv rakstīja, terminu homo sorosensus N. Muižnieks definēja programmatiskā rakstā Sorosa fonda tīmekļa izdevumā Open Society News 2009. gadā – tie ir «Atvērtās sabiedrības institūta struktūrvienību štata veterāni, valžu locekļi, grantu saņēmēji».
Cita starpā jāatgādina, ka, pēc N. Muižnieka domām, pamazām sabiedrībā jāizveido jaunu «atvērtās sabiedrības cilvēku» vairākums; savukārt tiem, kas tādi nav, vajadzētu «lēnām izplēnēt vēstures pelnos». Kad homo sorosensus izveide sekmētos, tad «no dziļas tumsas lēnām sprauktos gaismas stars, gaiša aleja, kura pārtaptu par spilgti izgaismotu galveno ielu uz jauno sabiedrību, kuru mēs veidotu», 2009. gadā patētiski prognozēja N. Muižnieks.
Tātad, sekojot N. Muižnieka definīcijai, no Attīstībai/Par Saeimā iekļuvuši pieci homo sorosensus – bijusī Sorosa fonds Latvija un tā dibinātās politiskās organizācijas Providus direktore, kā arī Dž. Sorosa Atvērtās sabiedrības institūtu starptautiskās asociācijas PASOS direktore un valdes priekšsēdētāja Vita Anda Tērauda (3. rezultāts partijas Rīgas sarakstā), Providus dibinātāja un attīstības direktore, PASOS valdes locekle Marija Golubeva (5. rezultāts Rīgā) un bijusī Dž. Sorosa finansētās Delnas vadītāja Inese Voika (no 7. pozīcijas pacēlusies uz 4. vietu partijas Rīgas sarakstā). Tāpat Saeimā ievēlēts Sorosa stipendiāts Daniels Pavļuts (1. vieta Rīgas sarakstā) un bijušais Sorosa organizāciju darbinieks Artis Pabriks (1. vieta partijas Vidzemes sarakstā).
No apvienības Attīstībai/Par saraksta Saeimā nav iekļuvuši arī pieci sorosieši: Dž. Sorosa finansētās Geju, lesbiešu, biseksuāļu, transpersonu un viņu draugu apvienības Mozaīka bijusī valdes locekle Evita Goša, bijusī Sorosa fonds Latvija programmu direktore Liesma Ose, bijušais Delnas direktors Kristaps Petermanis, Dž. Sorosa Atvērtās sabiedrības institūta struktūrvienības COLPI (Constitucional and Legal Policy Institute) bijusī programmu vadītāja Ilze Bērziņa- Ruķere un Sorosa finansētās Eiropas kustības Latvijā bijušais prezidents Ainārs Dimants.
Nils Muižnieks: homo sorosensus ir «Atvērtās sabiedrības institūta struktūrvienību štata veterāni, valžu locekļi, grantu saņēmēji».
Veiksmes un neveiksmes
Iepriekš sorosiešus pat kā atsevišķu frakciju (Lietussargu grupu jeb Meierovica biedrības kvotu Pilsoniskajā savienībā) pieņēmusī Vienotība (nu jau Jaunā Vienotība) 13. Saeimā ieguvusi 8 vietas, no kurām divas aizpildīs tādi, kuri atbilst N. Muižnieka homo sorosensus augstajam standartam – Ainārs Latkovskis (par Dž. Sorosa naudu ieguvis izglītību ASV) un Andrejs Judins (bijis Providus pētnieks un saņēmis Providus «grantus» pat Saeimas deputāta statusā). Pēdējā panākums jāatzīmē īpaši, jo A. Judinam izdevies no ceturtās vietas pakāpties uz trešo, par nieka 33 balsīm apsteidzot un tādējādi izspiežot no Saeimas zināmās aprindās populāro ministru Kārli Šadurski.
Bet kā Meierovica biedrības dibinātājs pie sorosiešiem pieskaitāms arī Ojārs Ēriks Kalniņš.
«Aiz borta» Jaunās Vienotības sarakstā palikuši sorosieši –
bijušie Sorosa fonds Latvija valdes locekļi Guntars Catlaks un Uģis Rotbergs, Sorosa stipendiāti Veiko Spolītis un Aleksejs Loskutovs, kā arī Delnas biedrs Atis Lejiņš.
«Pareizā saraksta» efekts
Abi partijas Saskaņa sorosieši ir guvuši spožus panākumus – ievēlēts gan Sorosa fonds Latvija valdē īsu brīdi pabijušais Vjačeslavs Dombrovskis, gan Sorosa struktūru bijušais ilggadējais darbinieks un stipendiāts Boriss Cilēvičs.
No Nacionālās apvienības ievēlētas abas kandidējošās Sorosa stipendiātes – Dace Melbārde un Janīna Kursīte-Pakule.
Saeimā iekļuvis Meierovica biedrības pirmais valdes priekšsēdētājs Tālis Linkaits no Jaunās konservatīvās partijas.
Bet Saeimā nav iekļuvusi partija Progresīvie, līdz ar to «aiz borta» palikuši divi redzamākā starptautiskā finanšu oligarhijas pārstāvja Džordža Sorosa «uzticamie bruņinieki» – bijušais Delnas vadītājs Roberts Putnis un šīs organizācijas biedrene Inga Liepa-Meiere. Tāpat nav ievēlēta Gundega Rupenheite, «gender» trenere, «Diena, kad Kārlis bija Karlīna» un «Diena, kad Rūta bija Rihards» projekta vadītāja.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Lembergs: Latvijas valdība nevirza notikumus ne nacionālā, ne starptautiskā līmenī
Pie varas esošie no manis baidās, jo es par visām nejēdzībām prasītu paskaidrojumus, TV intervijā “Nra.lv sarunas” sacīja partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs...
Lasīt tālākLembergs: Kariņš ir amerikānis un tam atbilstoši arī uzvedas
Es nedomāju, ka vēlētāji atteiksies no Krišjāņa Kariņa, tā intervijā ventasbalss.lv norādīja partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Kā zināms,...
Lasīt tālāk“Latvijas attīstībai” valde: Nepieņemami, ka “Jaunā Vienotība” turpina vadīt valdību
Latvijas politiskās dzīves bezprecedenta gadījumā, kad atklājušies fakti, kur valdošā partija "Jaunā Vienotība", iespējams, ne tikai maksājusi aplokšņu algas partijas un premjera birojā,...
Lasīt tālākValsts prezidents uzdod ģenerālprokuroram izmeklēt izskanējušos apgalvojumus par iespējamu iejaukšanos vēlēšanu norisē
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Latvijas Republikas ģenerālprokuroru Juri Stukānu, lai apspriestu š.g. 24. aprīlī sabiedriskajā medijā izskanējušās ziņas par...
Lasīt tālākSaeima atjauno deputāta mandātu Krišjānim Kariņam
Saeima ceturtdien, 25. aprīlī, atjaunoja 14. Saeimas deputāta mandātu Krišjānim Kariņam. K.Karinš tika ievēlēts 14. Saeimā un deputāta mandātu lūdzis atjaunot, jo beidzis pildīt ārlietu...
Lasīt tālākĀrlietu ministre Baiba Braže nosauc biroja komandu
Ārlietu ministres Baibas Bražes komandai pievienosies padomniece stratēģiskās komunikācijas un publiskās diplomātijas jautājumos Signe Znotiņa-Znota un padomnieks drošības un sabiedrības...
Lasīt tālākSiliņa: Pārlieku lielā birokrātija Latvijā ir problēma
Pārlieku lielā birokrātija Latvijā ir problēma, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"), norādot, ka valdība ļoti...
Lasīt tālākLembergs šaubas, ka Kariņu sagaida politiskais noriets
Es nedomāju, ka Krišjānim Kariņam būs politiskais noriets, ziņu portālam ventasbalss.lv sacīja partijas "Latvijai un Ventspilij" valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. “Es pat esmu...
Lasīt tālākSaeima ārlietu ministres amatā apstiprina Baibu Braži
Saeima piektdien, 19. aprīlī, izteica uzticību ārlietu ministrei Baibai Bražei. Braži atbalstīja 66 deputāti, pret bija 11, bet atturējās 9 deputāti. Pirms apstiprināšanas ministres...
Lasīt tālākSaeima lems par uzticības izteikšanu ārlietu ministrei
Saeima šodien, 19. aprīlī, sanāks uz ārkārtas sēdi, kurā lems par uzticības izteikšanu ārlietu ministrei Baibai Bražei. "Kā jau paredzēts, lielais vairākums Saeimā ir vienoti par...
Lasīt tālāk