Sorosieši saglabā ietekmi Saeimā, nomainot nogurušākās sejas

Apmēram puse no 13. Saeimas vēlēšanās kandidējušajiem sorosiešiem – Džordža Sorosa finansēto organizāciju esošajiem un bijušajiem vadītājiem, darbiniekiem un Sorosa stipendiātiem – ir iekļuvuši parlamentā un turpmāk piedalīsies Latvijas politiskajā procesā tieši, nevis it kā no malas, uzstājoties visdažādāko jomu ekspertu lomā, sev nepieņemamo nežēlīgi kritizējot, bet patīkamo ceļot vai debesīs.
Līdz ar to sabiedrība varēs tieši novērtēt šo sorosiešu patiesās spējas valsts pārvaldē.
Faktiski sorosiešu nometnē pagurušākos biedrus (Lolita Čigāne, Atis Lejiņš, Aleksejs Loskutovs, Ilmārs Latkovskis, Veiko Spolītis, Juris Viļums) nomainījušas svaigas, bagātinātākas asinis.
5 : 5
No pašu sorosiešu dibinātās partijas Par, kas vēlēšanās startēja divu partiju apvienībā ar partiju Latvijas attīstībai, Saeimā iekļuvuši 6 pārstāvji. Pārējie 7 šīs apvienības Attīstībai/Par Saeimā iekļuvušie nāk no Jura Pūces vadītās partijas Latvijas attīstībai.
Tomēr tieši paristi ir uz Saeimu virzījuši sorosiešu eliti – kā teiktu bijušais Eiropas komisārs cilvēktiesību jautājumos Nils Muižnieks, homo sorosensus. Kā jau NRA.lv rakstīja, terminu homo sorosensus N. Muižnieks definēja programmatiskā rakstā Sorosa fonda tīmekļa izdevumā Open Society News 2009. gadā – tie ir «Atvērtās sabiedrības institūta struktūrvienību štata veterāni, valžu locekļi, grantu saņēmēji».
Cita starpā jāatgādina, ka, pēc N. Muižnieka domām, pamazām sabiedrībā jāizveido jaunu «atvērtās sabiedrības cilvēku» vairākums; savukārt tiem, kas tādi nav, vajadzētu «lēnām izplēnēt vēstures pelnos». Kad homo sorosensus izveide sekmētos, tad «no dziļas tumsas lēnām sprauktos gaismas stars, gaiša aleja, kura pārtaptu par spilgti izgaismotu galveno ielu uz jauno sabiedrību, kuru mēs veidotu», 2009. gadā patētiski prognozēja N. Muižnieks.
Tātad, sekojot N. Muižnieka definīcijai, no Attīstībai/Par Saeimā iekļuvuši pieci homo sorosensus – bijusī Sorosa fonds Latvija un tā dibinātās politiskās organizācijas Providus direktore, kā arī Dž. Sorosa Atvērtās sabiedrības institūtu starptautiskās asociācijas PASOS direktore un valdes priekšsēdētāja Vita Anda Tērauda (3. rezultāts partijas Rīgas sarakstā), Providus dibinātāja un attīstības direktore, PASOS valdes locekle Marija Golubeva (5. rezultāts Rīgā) un bijusī Dž. Sorosa finansētās Delnas vadītāja Inese Voika (no 7. pozīcijas pacēlusies uz 4. vietu partijas Rīgas sarakstā). Tāpat Saeimā ievēlēts Sorosa stipendiāts Daniels Pavļuts (1. vieta Rīgas sarakstā) un bijušais Sorosa organizāciju darbinieks Artis Pabriks (1. vieta partijas Vidzemes sarakstā).
No apvienības Attīstībai/Par saraksta Saeimā nav iekļuvuši arī pieci sorosieši: Dž. Sorosa finansētās Geju, lesbiešu, biseksuāļu, transpersonu un viņu draugu apvienības Mozaīka bijusī valdes locekle Evita Goša, bijusī Sorosa fonds Latvija programmu direktore Liesma Ose, bijušais Delnas direktors Kristaps Petermanis, Dž. Sorosa Atvērtās sabiedrības institūta struktūrvienības COLPI (Constitucional and Legal Policy Institute) bijusī programmu vadītāja Ilze Bērziņa- Ruķere un Sorosa finansētās Eiropas kustības Latvijā bijušais prezidents Ainārs Dimants.
Nils Muižnieks: homo sorosensus ir «Atvērtās sabiedrības institūta struktūrvienību štata veterāni, valžu locekļi, grantu saņēmēji».
Veiksmes un neveiksmes
Iepriekš sorosiešus pat kā atsevišķu frakciju (Lietussargu grupu jeb Meierovica biedrības kvotu Pilsoniskajā savienībā) pieņēmusī Vienotība (nu jau Jaunā Vienotība) 13. Saeimā ieguvusi 8 vietas, no kurām divas aizpildīs tādi, kuri atbilst N. Muižnieka homo sorosensus augstajam standartam – Ainārs Latkovskis (par Dž. Sorosa naudu ieguvis izglītību ASV) un Andrejs Judins (bijis Providus pētnieks un saņēmis Providus «grantus» pat Saeimas deputāta statusā). Pēdējā panākums jāatzīmē īpaši, jo A. Judinam izdevies no ceturtās vietas pakāpties uz trešo, par nieka 33 balsīm apsteidzot un tādējādi izspiežot no Saeimas zināmās aprindās populāro ministru Kārli Šadurski.
Bet kā Meierovica biedrības dibinātājs pie sorosiešiem pieskaitāms arī Ojārs Ēriks Kalniņš.
«Aiz borta» Jaunās Vienotības sarakstā palikuši sorosieši –
bijušie Sorosa fonds Latvija valdes locekļi Guntars Catlaks un Uģis Rotbergs, Sorosa stipendiāti Veiko Spolītis un Aleksejs Loskutovs, kā arī Delnas biedrs Atis Lejiņš.
«Pareizā saraksta» efekts
Abi partijas Saskaņa sorosieši ir guvuši spožus panākumus – ievēlēts gan Sorosa fonds Latvija valdē īsu brīdi pabijušais Vjačeslavs Dombrovskis, gan Sorosa struktūru bijušais ilggadējais darbinieks un stipendiāts Boriss Cilēvičs.
No Nacionālās apvienības ievēlētas abas kandidējošās Sorosa stipendiātes – Dace Melbārde un Janīna Kursīte-Pakule.
Saeimā iekļuvis Meierovica biedrības pirmais valdes priekšsēdētājs Tālis Linkaits no Jaunās konservatīvās partijas.
Bet Saeimā nav iekļuvusi partija Progresīvie, līdz ar to «aiz borta» palikuši divi redzamākā starptautiskā finanšu oligarhijas pārstāvja Džordža Sorosa «uzticamie bruņinieki» – bijušais Delnas vadītājs Roberts Putnis un šīs organizācijas biedrene Inga Liepa-Meiere. Tāpat nav ievēlēta Gundega Rupenheite, «gender» trenere, «Diena, kad Kārlis bija Karlīna» un «Diena, kad Rūta bija Rihards» projekta vadītāja.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju turpmāk vadīs Inese Lībiņa-Egnere
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju turpmāk vadīs Inese Lībiņa-Egnere, ceturtdien, 11. jūnijā, lēma komisijas deputāti. “Vadot komisiju, savu darbu veltīšu cilvēktiesību...
Lasīt tālākValsts prezidents: Rietumbalkānu reģiona drošība un stabilitāte ir būtiska visas Eiropas drošībai
3. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Jūrmalas rezidencē tikās ar Albānijas parlamenta priekšsēdētāju Niko Aleksu Peļešu (Niko Aleks Peleshi). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālākDarbu sāk Andra Kulberga valdība
Ceturtdien, 2026. gada 28. maijā, Saeima ārkārtas sēdē izteica uzticību jaunajam Ministru kabinetam, ko vadīs Ministru prezidents Andris Kulbergs. Jaunās valdības jeb Latvijas 43. Ministru...
Lasīt tālākSaeima apstiprina Raivi Melni aizsardzības ministra amatā
Ceturtdien, 28. maijā, Saeima izteica uzticību Andra Kulberga izveidotajai valdībai, aizsardzības ministra amatā apstiprinot atvaļināto pulkvedi Raivi Melni. Pārņemot nozares vadību, jaunais...
Lasīt tālākEvika Siliņa nodod amata pilnvaras jaunajam Ministru prezidentam Andrim Kulbergam
Ceturtdien, 28. maijā, līdzšinējā Ministru prezidente Evika Siliņa simboliskā ceremonijā Ministru kabinetā piestiprināja Ministru prezidenta karoga kātā īpašu sudraba naglu, uz kuras...
Lasīt tālākEvikas Siliņas valdības paveiktais – stiprināta valsts drošība, veicināta ekonomikas izaugsme, sniegts atbalsts ģimenēm, mazināta birokrātija
Ministru prezidentes Evikas Siliņas valdība jeb 42. Ministru kabinets darbu sāka 2023. gada 15. septembrī. Ņemot vērā arī starptautisko dienas kārtību un izaicinājumus, šī valdība vienojās...
Lasīt tālākValsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālākValsts prezidents: barikādes atgādina, ka valsts nav tikai robežstabi, ēkas un lozungi. Valsts ir cilvēki
“Kopš 1991. gada barikādēm pagājuši 35 gadi, bet dažs vēl aizvien atceras ugunskurus, šāvienu trokšņus pie Bastejkalna, satraukumu. Tajās dienās Latvijas patrioti iemainīja savu personīgo...
Lasīt tālāk