• Tweet

Uz samitu Rīgā šonedēļ atbrauca gandrīz visu valstu prezidenti un premjeri. Jau pirms Rīgas samita ārvalstu analītiķi sprieda, ka tas Ukrainai un Gruzijai radīs vilšanos. Konkrētības nebūs, būs tikai miglaini solījumi. Pirms gada Viļņā Eiropa apdedzinājās, tad Rīgā Eiropas līderi būs piesardzīgi mēreni. Pirms ierašanās Rīgā jau Berlīnē kanclere Merkele pieteica, ka “nevajadzētu modināt dažām valstīm viltus cerības”. Un lielvalstis pie šīs kancleres domas pieturējās, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Pirms samita Ukraina bija izvērsusi plašu mediju kampaņu, lai izdarītu spiedienu uz Eiropu, jo īpaši Vāciju sākt sarunas ar Ukrainu par iestāšanos savienībā. Kuluaros runāja ka ukraiņi sapratuši, ka plāns nav palīdzējis. Uz galveno sanāksmi Porošenko piektdien no rīta ieradās kā pēdējais no visu valstu līderiem un neizskatījās īpaši apmierināts. Sagadīšanās vai nē – tā saucamajā valstu līderu “ģimenes foto” Porošenko un Merkele bija nostādīti katrs savā kopbildes pusē.

Somijas premjers Aleksanders Stubbs uz raidījuma jautājumu – vai Eiropas reakcija par Ukrainu joprojām nav pārāk vāja un nenoteikta atbild, ka viss, ko Eiropa varot darīt, esot izdarīts: “Ja jūs paraugieties plašāk – šī krīze jau ilgst vairāk nekā gadu. Un šī gada laikā mēs esam noteikuši stingras sankcijas, diemžēl esam iesaldējuši dažāda veida sadarbību, kas mums bija ar Krieviju. Eiropas Savienības rokās ir ekonomiski instrumenti. Un arī miera pārrunas kancleres Merkeles un prezidenta Oulanda vadībā rit veiksmīgi,” sacīja Stubbs.

13 lapu garajā deklarācijā Krievijas vārds minēts tikai vienu reizi – un arī tikai runājot par gāzes piegādēm caur Ukrainu uz Eiropu. Par Krievijas atbildību saistībā ar asinsizliešanām Ukrainā – ne vārda. Par Krieviju runāja visi un visur, tikai ne gala dokumentā. Neoficiāli zināms, ka par Krievijas agresiju runāts arī pie vakariņu galda Melngalvju namā. Daži Eiropas līderi brīdinājuši par Krievijas iespējamiem tālākiem agresīviem plāniem savās kaimiņvalstīs.

“Mums vēl ir aptuveni mēnesis priekšā pirms Eiropadomes. Kā attīstīsies situācija Ukrainā. Vienu brīdi bija bažas, ka atkal varētu eskalēties nopietna militāra darbība, iespējami uzbrukumi Mariopolei. Šobrīd izskatās, ka atkal situācija ir nedaudz nomierinājusies, bet šeit šīs izmaiņas ir iespējamas burtiski katru dienu. Jebkurā gadījumā Eiropas Savienība pēc mēneša atgriezīsies pie jautājuma par Minskas vienošanās izpildes gaitu un par to, vai pagarināt sankcijas pret Krieviju vai nē. Pagaidām spēkā ir marta lēmums – ja vienošanās nav izpildīta – tad sankcijas tiks pagarinātas,” apstiprināja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Jau vēstīts, ka Eiropas Savienības (ES) valstu līderi vienojušies, ka ekonomiskās sankcijas pret Krieviju būs spēkā līdz 2015.gada beigām, kad paredzēts pilnībā īstenot Minskas pamieru. ES Padomes prezidents Donalds Tusks cer, ka Eiropas valstis atbalstīs ideju par sankciju noteikšanu līdz 2015. gada beigām.