Sola izrāvienu piena pārstrādē
A/s Rīgas piena kombināts (RPK) un a/s Valmieras piens (VP) jaunie īpašnieki vakar stāstīja par abu uzņēmumu apvienošanu ar zīmolu Food Union.
RPK ir lielākais, bet VP – viens no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Latvijā. Nelaime tikai tā, ka pēdējos gados tie balansējuši starp peļņu un zaudējumiem, kuri laikam tomēr pārsniedz peļņu. Tas lika atdot uzņēmumus jauniem saimniekiem, kuri spētu ne tikai segt uzņēmumu uzkrātos parādus. Jaunie saimnieki sola milzīgas investīcijas un apvienotā uzņēmuma izrāvienu gan Latvijas tirgū, gan eksportā. Ar to domāts eksports galvenokārt uz Krieviju.
Vakardienas solījumi atsauca atmiņā gadījumu pirms gadiem desmit, kad zviedri pārņēma Jelgavas un Liepājas maiznīcas ar tādiem pašiem vārdiem – jau gandrīz esot galvenais maizes cepējs Latvijā, tūlīt izvērsīšoties Skandināvijā utt. Īstenībā apvienotā uzņēmuma resursi tika izvazāti pāris gadu laikā. Uz šāda fona atklājas argumenti, kāpēc vēsture, cerēsim, neatkārtosies. Toreiz pircējs bija pensiju fonds. Tā darbinieki, pirmkārt, apsaimniekoja svešu naudu un, otrkārt, paši neorientējās maizes cepšanā. Viņi uzticēja uzņēmumu cilvēkiem, kuri visvairāk solīja tieši tāpēc, ka, visticamāk, pat nedomāja šos solījumus pildīt. Piena kombinātu gadījumā abi faktori darbojas pretēji. Uz Latviju ir atnākuši cilvēki ar, pirmkārt, savu naudu un, otrkārt, piena pārstrādes nozarē nopelnītu naudu. Jā, arī viņi ir pārdevuši savu biznesu Krievijā, bet pretēju iemeslu dēļ, nekā tie, kam nācās piena biznesu pārdot Latvijā. Proti, uzņēmēji Krievijā strādājuši ar peļņu un izlēmuši to fiksēt, pārdodot savus īpašumus par naudu, kuras daudzums Latvijas mērogā ir daudz iespaidīgāks, nekā tas pats naudas daudzums Krievijā.
Food Union valdes priekšsēdētāja pienākumus uzņemsies Sergejs Beshmeļņickis, kas iepriekš bijis Neatkarīgo Valstu Savienībā (NVS) lielākā piena pārstrādes uzņēmuma Unimilk komercdirektors. Food Union saldējuma segmentu virzīs NVS valstīs vadošā saldējuma ražotāja Inmarko dibinātājs un bijušais ģenerāldirektors Dmitrijs Dokins.
Viņi jau daudzkārt sadarbojušies ar Krievijas zīmolvedības aģentūru Mildberry, kuru vakar pārstāvēja tās vadītājs Oļegs Berijevs.
Vakar izteiktajiem solījumiem vēl piemita vispārīgs raksturs. Gaidīsim, ka skaidrību viesīs ziņas par atsevišķiem produktiem un produktu grupām. Stāstam par saldējumiem vajadzētu izskanēt tūlīt pēc Jāņiem.
Avots: nra.lv /Arnis Kluinis
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk