Šogad Dziesmu svētkos kopumā būs 40 600 dalībnieku
Dziesmu un deju svētku dalībnieku skaits šogad būs gandrīz tikpat liels kā pirms pieciem gadiem. Ņemot vērā iedzīvotāju skaita kritumu, radošā aktivitāte pat pieaugusi – uz 1000 cilvēkiem ir 20 (iepriekš 19) dziedātāji vai dejotāji.
Pārsteidzoša ir dalībnieku vecuma amplitūda: jaunākā māksliniece ir pusgadu veca, bet vecākais – goda virsdiriģents Roberts Zuika – šogad nosvinēja 100 gadu jubileju.
Dejotāju krietni vairāk
Šogad svētkos kopumā būs 40 600 dalībnieku, bet pirms pieciem gadiem to bija 40 750. «Faktiski vērojama pozitīva dinamika, jo 2008. gadā kopumā bija 2 191 000 iedzīvotāju, tātad uz 1000 iedzīvotājiem bija 19 svētku dalībnieki. Šogad, pēc neoficiāliem datiem, Latvijā dzīvo gandrīz divi miljoni, un tas nozīmē, ka mums ir 20 svētku dalībnieki uz 1000 iedzīvotājiem,» preses konferencē teica Latvijas Nacionālā kultūras centra vadītāja Dace Melbārde un norādīja, ka vislielāko uzrāvienu piedzīvojuši deju kolektīvi – šogad to būs 603, kas ir par 100 vairāk nekā iepriekšējos svētkos. Tālāk aktivitātes ziņā seko kori un vokālie ansambļi. Tāpat pieaugumu piedzīvojuši mazākumtautību kolektīvi – 2008. gadā to bijis 53, bet šogad – 96. Rekordliels būs arī ārvalstu latviešu dalībnieku skaits – gaida, ka uz svētkiem atbrauks 1300 cilvēku no dažādām kopienām. Interesanti, ka svētkos piedalīsies arī pusgadu vecā Elīna, kura kopā ar savu mammu demonstrēs savus apģērbus tautas tērpu skatē, bet kopkora priekšā stāsies goda virsdiriģents – simtgadnieks R. Zuika. Viņš vakar ieradās no ASV Rīgā, un D. Melbārde uzsvēra, ka tas ir svarīgs notikums svētku rīkotājiem.
Biļetes vēl nopērkamas
Svētku rīkotāji lēš, ka uz pasākumiem kopumā varētu ierasties 200 000 – 400 000 skatītāju. Grūti esot prognozēt cilvēku aktivitāti, lai gan izpirkto biļešu skaits liecinot par pastiprinātu vēlmi būt klāt dažādās lielā kultūras notikuma norisēs. Pašlaik esot pārdotas 78 200 biļetes, bet vēl uz sešiem pasākumiem tās ir iegādājamas. Viens no tiem – Saieta namā, kas svētku laikā darbosies starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā. Tur varēs baudīt interesantu programmu arī ģimenes ar maziem bērniem, norādīja D. Melbārde, piebilstot, ka svētku programma veidota tā, lai spētu uzrunāt dažādas gaumes un vecuma auditoriju.
Dalībnieku priekšrocības
Rīgas domes izpilddirektors Juris Radzēvičs informēja, ka no galvaspilsētas budžeta svētkiem papildus iztērēti pusmiljons latu: 230 000 latu – tērpu atjaunošanai, transportam – 60 000 latu, 80 000 latu – pilsētas noformējumam, bet 200 000 latu, lai svētku dalībnieki varētu izmantot sabiedrisko transportu bez maksas. Viņš paskaidroja, ka viņiem tiks piešķirts īpašs etalons, kas, iekāpjot transportā, noteikti jāaktivizē. Bet, uzrādot dalībnieka identifikācijas karti, varēs iegādāties vilciena biļeti braucienam Rīgas robežās. D. Melbārde atgādināja, ka šim dokumentam ir vairākas citas priekšrocības – iespēja apmeklēt vairākus pasākumus bez maksas vai ar ievērojamām atlaidēm. Šogad dalībniekiem būs iespēja noskatīties arī noslēguma koncertu, un visas stāvvietas (apmēram 20 000) Mežaparka estrādē paredzētas tikai viņiem. Tas nozīmējot arī to, ka šā sarīkojuma apmeklētājiem jārēķinās ar lielu ļaužu pieplūdumu, tāpēc uz šo un arī citiem pasākumiem labāk ierasties jau laikus, lai bez liekas nervozēšanas varētu iekļūt notikuma vietā.
Notiekošais – arī ekrānos
Sekot līdzi galvaspilsētā notiekošajam varēs arī lielajos ekrānos, kas būs uzstādīti vairākās vietās Rīgā un arī citviet Latvijā – Jelgavas novada Vilces pagastā, Valmierā, Kuldīgā, Liepājā, Siguldā, Līgatnē un Smiltenē.
Svētku rīkotāji arī atgādina, ka oficiālajā svētku atklāšanas dienā 420 Latvijas vietās tiks pacelts īpašais katra novada svētku karogs (ar iedziedāto zīmi) brīdī, kad saule ir visaugstāk zenītā. Savukārt svētku noslēguma dienā pašvaldībām tiks lūgts izlikt Latvijas valsts karogu. «Esam pārliecināti, ka Dziesmu un deju svētki ir nacionāli svarīga tradīcija, un pēc šiem svētkiem jāpanāk, lai Dziesmu svētku noslēguma diena būtu oficiāla atzīmējama diena,» pauda D. Melbārde.
Avots: nra.lv /Aisma Orupe
Vēl par tēmu:
Uzsākta biļešu tirdzniecība uz VIII Starptautisko Operetes festivālu Ikšķilē
No 9. līdz 15. augustam Ikšķilē norisināsies VIII Starptautiskais Operetes festivāls – viens no nozīmīgākajiem vasaras muzikālā teātra notikumiem Latvijā, kas jau astoto gadu pulcē izcilus...
Lasīt tālākLaikmetīgās dejas festivāls HOROS ar četrām izrādēm pirmo reizi viesosies Rīgā
Divos vasaras vakaros 30. un 31. jūlijā kultūras telpā Hanzas perons notiks laikmetīgās dejas festivāls HOROS 2026. Šogad ar vadmotīvu Starp cilvēkiem. Kas paliek festivāls piedāvās četras...
Lasīt tālākNotiks jau ceturtais Pļavas festivāls
Pašā vasaras pilnbriedā – 4. jūlijā – Latvijas Dabas fonds aicina uz jau ceturto Pļavas festivālu. Šogad tas ar devīzi “Kur pļava satiek dārzu” notiks LU Botāniskajā dārzā, Rīgā,...
Lasīt tālākGrupa MUSIQQ apvieno spēkus jaunā dziesmā ar dziedātāju Tikasha Sakama
Grupa „Musiqq” klausītāju vērtējumam nodod savu jaunāko singlu no gaidāmā albuma ar nosaukumu - „Tu zini mani no galvas”. Dziesma tapusi īpašā sadarbībā ar dziedātāju Tikashu Sakamu,...
Lasīt tālākRīgā svinēs Starptautisko bērnu aizsardzības dienu
Ar dažādiem koncertiem, pasākumiem, radošām aktivitātēm un bērnu festivālu Rīgā 30. un 31. maijā svinēs Starptautisko bērnu aizsardzības dienu. Maija pēdējā nedēļas nogalē galvaspilsētā...
Lasīt tālākLU Botāniskajā dārzā uzplaukst Baltijā lielākā rododendru kolekcija
Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā (LU BD) iesākas gada spilgtākā un daudzu apmeklētāju iemīļotākā sezona – rododendru ziedēšana. Šogad apmeklētāji tiek aicināti piedalīties...
Lasīt tālākDivdesmit otrās Muzeju nakts norises Latvijā pulcē vairāk nekā 148 700 apmeklētāju; līderis – Rotko muzejs
Piedāvājot daudzveidīgas norises, vairāk nekā 260 kultūrvietas un citas sabiedrisko dzīvi veidojošas organizācijas 23. maijā, Eiropas Muzeju naktī, bez maksas uzņēma apmeklētājus. Valsts...
Lasīt tālākZināmi pirmie jauno vokālistu programmas “Elīna Garanča. Baltijas jaunās balsis” dalībnieki
Par jauno vokālistu programmas Elīna Garanča. Baltijas jaunās balsis pirmajiem dalībniekiem kļuvuši soprāni Gunta Greisle, Paula Mihailova un mecosoprāns Agneta Otaņķe no Latvijas, kā arī...
Lasīt tālākKannās parakstīts Latvijas un Francijas līgums par kopražojuma filmām
Pēc Francijas Nacionālā kino centra (CNC) ierosinājuma Kannu kinofestivāla laikā parakstīts Latvijas Republikas valdības un Francijas Republikas valdības līgums par kino kopražojumiem, lai sekmētu...
Lasīt tālākKoncertzālē “Latvija” pirmatskaņojumu piedzīvos Krista Auznieka jaundarbs “Bezgalīgi mirdzošs ceļš”
Ceturtdien, 21. maijā, plkst. 19.00 koncertzālē “Latvija” sezonas noslēguma koncerttūri sāks Valsts kamerorķestris “Sinfonietta Rīga”. Īpaša vieta koncertā atvēlēta latviešu komponista...
Lasīt tālāk