• Tweet

Sociālo darbinieku biedrības rīcībā ir nonākusi informācija, ka prioritāšu sarakstā, kas tiek virzītas papildus budžeta pieprasījumam 2019. gadā, Labklājības ministrija nevirza 2018. gadā atjaunoto mērķdotāciju sociālajiem darbiniekiem, kuri strādā ar ģimenēm ar bērniem, nodrošināšanu. Ja tas atbilst patiesībai, biedrība vēlas norādīt, ka šāds lēmums ir pretrunā gan iepriekš solītajam un reālajām vajadzībām sociālā darba jomā pašvaldībās, gan sociālo pakalpojumu attīstības virzieniem Latvijā.

Šī mērķdotācija tika atjaunota (iepriekš līdzīga mērķdotācija tika piešķirta arī 2008. un 2009. gadā) pēc tam, kad sabiedrību šokēja vairāki gadījumi, kuros 2017. gadā vecāku nolaidības dēļ dzīvību zaudēja vairāki bērni (Liepājā pazuda zēns Ivans, kurš vēlāk atrasts miris, Dobelē tika atrasts miris zīdainītis un viņa vecāki, kuri bija pārdozējuši narkotikas). Pirmā sabiedrības, uzraugošo iestāžu un mediju reakcija bija saistīta ar sociālā dienesta sociālo darbinieku darba kvalitātes apšaubīšanu, kaut arī vēlāk pierādījās tieši pretējais. Šie gadījumi uzskatāmi parādīja, kādos apstākļos strādā sociālie darbinieki ar ģimenēm ar bērniem, proti, sociālās situācijas klientu ģimenē ir sarežģītas, sociālie darbinieki ievēro savus darba pienākumus, tomēr sabiedrībā pastāv tendence vainīgos meklēt tieši sociālā darba profesijā. Minētais norāda uz to, ka tieši sociālie darbinieki, kas strādā ar ģimenēm ar bērniem, kurās ir augsti sociālie riski, ir īpaši pakļauti paaugstinātai emocionālajai spriedzei un šis darbs prasa kompleksas zināšanas un prasmes.

Arī Labklājības ministrijas un nodibinājuma “Baltic Institute of Social Sciences” veiktā pētījuma “Ex-ante izvērtējums pašvaldību sociālo dienestu darbības efektivitātes novērtēšanai”1 rezultāti parāda, ka augstā darba slodze un papildu personāla resursu trūkums sociālajos dienestos ir uzskatāms par vienu no būtiskākajiem iemesliem, kāpēc nav attīstīts preventīvais sociālais darbs, lai izvērtētu iespējamos riskus un novērstu krīzes situācijas. Pētījuma 19. rekomendācijā teikts, ka sociālā darba speciālistu augstā intelektuālā un emocionālā slodze kopā ar zemo profesijas prestižu sabiedrībā un zemo atalgojuma konkurētspēju, salīdzinot ar privāto sektoru, ir būtiski faktori, kas mazina sociālā darbinieka vēlēšanos strādāt profesijā.

Mērķdotāciju piešķiršana 2018. gadā daudzviet Latvijā ļāva samazināt ilgstoši neaizpildītas vakances un nostabilizēt personāla resursus sociālā darbinieka darbam ar ģimenēm ar bērniem amatā, kas pierāda šāda pasākuma mērķtiecīgumu – uzsvērt šīs sarežģītās specializācijas īpašo nozīmi sociālo pakalpojumu jomā, kā arī veicināt sociālo darbinieku izvēli strādāt šajā specializācijā. Ja mērķdotācijas izmaksa tiek pārtraukta, sasniegtais tiks zaudēts un prognozējams, ka salīdzinoši īsā laikā nonāksim iepriekšējā situācijā, kad veidojas ilgstošās vakances, savukārt esošo darbinieku slodze pieaug līdz faktiski neīstenojamam apjomam. Kā rāda iepriekšējā pieredze, tas strauji palielina darba nespēju skaitu un darbinieku izdegšanu.

Viena no Labklājības ministrijas prioritātēm ir “Ģimeniskā vidē balstītas ārpusģimenes aprūpes sistēmas attīstības veicināšana bez vecāku gādības palikušiem bērniem [..] kopumā virzoties uz sabiedrībā balstītiem sociālajiem pakalpojumiem”. Lai šo prioritāti īstenotu, pašvaldībās ir jāstrādā motivētiem un novērtētiem sociālajiem darbiniekiem, kuri ne tikai dzird skaistus vārdus, bet arī redz nozares vadošās iestādes reālas darbības, kas apliecina šādu novērtējumu. Bez valsts un pašvaldības līmenī novērtētiem sociālajiem darbiniekiem Labklājības ministrijas prioritātes īstenot nebūs iespējams.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, aicinām politiķus un Labklājības ministrijas ierēdņus nodrošināt mērķdotāciju piešķiršanu 2019. un turpmākajos gados, tādējādi atbildīgi izturoties pret savu prioritāšu īstenošanu un solījumiem. Aicinām aizstāvēt sociālā darba profesijas vajadzības un ar savu rīcību un lēmumiem apliecināt sociālo darbinieku ar ģimenēm ar bērniem novērtējumu.

Foto: Pexels