Sociālās apdrošināšanas iemaksas pilnā apmērā veiktas par 98,7% darba ņēmēju
Sociālās apdrošināšanas iemaksas par 98,7% darba ņēmējiem veiktas pilnā apmērā, liecina Labklājības ministrijas (LM) apkopotā informācija par faktiski veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām laikā no 2011.gada janvāra līdz 2014.gada martam.
Kopumā analizēta informācija par visiem darba ņēmējiem, kuri no 2011.gada janvāra līdz 2014.gada martam reģistrēti Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA).
Konstatēts, ka līdz 2014.gada 1.jūlijam divdesmit astoņi cilvēki paši ir veikuši iemaksas pensiju apdrošināšanai. No tām trīs cilvēkiem VSAA jau veikusi pārmaksāto iemaksu atmaksu.
Tāpat ziņojumā iekļauta informācija par nokavēto iemaksu piedziņu, jo Ministru kabinets uzdeva Valsts ieņēmumu dienestam (VID) prioritāti piedzīt valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu parādus. Saskaņā ar nodokļu maksātāju iesniegtajiem pārskatiem kopumā 2014.gada pirmajā pusgadā tika aprēķinātas (deklarētas) valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) summas 1,075 mljrd. eiro apmērā, savukārt darba devēji VSAOI faktiski bija veikuši 1,072 mljrd. eiro apmērā (t.sk. maksājumi par iepriekšējiem periodiem, nokavējuma nauda). Uz 2014.gada 1.jūliju VSAOI parāds bija 182,6 milj. eiro.
Ar informatīvo ziņojumu Par faktiski veikto valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu pensiju apdrošināšanai ietekmi uz personu sociālo nodrošinājumu otrdien, 16.septembrī, LM iepazīstināja valdību.
Atgādinām, ka no 2011.gada 1.janvāra likums Par valsts sociālo apdrošināšanu paredz, ka cilvēks ir sociāli apdrošināts pensiju apdrošināšanai, ja par viņu faktiski ir veiktas obligātās iemaksas. Ja darba devējs iemaksas nav veicis, tad cilvēkam, sasniedzot pensionēšanās vecumu, ir tiesības pašam veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju apdrošināšanai.
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk