Snoras notikumi raisa bažas par airBaltic likteni
Lai gan amatpersonas un eksperti apgalvo, ka Lietuvas bankas Snoras nacionalizācija nekādas būtiskas izmaiņas Latvijā neradīs, tomēr Latvijas Krājbankas klientiem jau ir jāsaskaras ar zināmiem ierobežojumiem. Vienlaikus pastāv bažas, ka notikumi ar Snoras banku var ietekmēt arī airBaltic glābšanu.
Latvijas Krājbankas klientu neērtības, protams, nevar salīdzināt ar ierobežojumiem, ar kuriem jārēķinās Snoras bankas klientiem, – viņi no bankomāta skaidrā naudā var izņemt tikai 500 litus (aptuveni 102 latus). Saskaņā ar Lietuvas bankas rīcībā esošo informāciju līdz vakardienai šādā veidā bija izņemti jau aptuveni 45 miljoni litu jeb nepilni 10 miljoni latu. Tomēr ierobežojumus ir plānots mīkstināt, no rītdienas skaidru naudu atļaujot izsniegt arī Snoras bankas klientu apkalpošanas nodaļās.
Latvijas Krājbankai, kuras lielākais akcionārs ir Snoras banka, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome noteica aizliegumu veikt debeta operācijas jebkurā valūtā, tajā skaitā ar internetbanku, bankomātiem un skaidrā naudā, par summu, kas pārsniedz 100 000 eiro jeb aptuveni 70 000 latu viena kalendārā mēneša laikā. Ierobežojumi būs spēkā līdz 17. decembrim.
Latvijas Krājbankas valdes un padomes sastāvā vakar līdz darba dienas beigām nekādas izmaiņas nebija veiktas. Padomē joprojām darbojās Raimonds Baranausks, V. Antonovs, Naglis Stanciks un citi, bet valdes priekšsēdētāja amatā bija Ivars Priedītis. Viņš pagājušās nedēļas beigās skaidroja, ka ir plānots bankas pamatkapitālu palielināt par 40 līdz 50 miljoniem latu un pirmdien šo jautājumu apspriest ar Lietuvas valdības iecelto Snoras bankas administratoru. Vakar Neatkarīgajai gan neizdevās gūt apstiprinājumu, ka iecerētais panākts.
Līdztekus darījumiem finanšu tirgū notikumi ar Snoras banku var ietekmēt arī airBaltic glābšanu, jo šajā procesā ir iesaistīta arī Snoras banka. Tiesa, līdzšinējās saistības ir izpildītas – SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BIS) ir izpildījusi solīto – tā airBaltic kontā ir pārskaitījusi 14 miljonus latu. Taču saskaņā ar 3. oktobra vienošanos, kas ir parakstīta starp airBaltic akcionāriem un finansētājiem, BIS līdz gada beigām jāpārskaita vēl 37,7 miljoni latu. Vienošanās tika parakstīta starp Latvijas Republiku satiksmes ministra Ulda Auguļa personā, SIA BIS, Latvijas Krājbanku, Snoras, AKB Investbank, Taurus Asset Management Fund Limited, Trasatlantic Holdings Company S.A. un SIA KD Jet.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk