• Tweet

Diskusijas par partnerības likumprojektu nebūs, kas ir rupjš demokrātijas pārkāpums, LTV raidījumā “Rīta Panorāma” norādīja Saeimas opozīcijas deputāts Edvards Smiltēns.

“Es gribu norādīt uz ļoti lielām dīvainībām. Pirmkārt, neviens īsti neuzņemas likt parakstu uz šiem dokumentiem, tātad šis nav gājis cauri valdībai. Normālā kārtā tādiem sarežģītiem un lieliem jautājumiem būtu jāiziet cauri valdībai, ministrijām un jānāk no MK iesniegtiem likumprojektiem Saeimā. Šoreiz tas nāk no Juridiskās komisijas, pie tam ļoti ātrā tempā,” sacīja Smiltēns.

Viņš norādīja: “Šobrīd Saeimā klīst runas, ka tikai viena diena būs dota šī [partnerības] likumprojekta paketei priekšlikumiem, un jau nākamajā ceturtdienā tas viss tiks pieņemts galīgajā lasījumā, tātad būtībā diskusijas par šo nebūs. Manuprāt, tas ir rupjš demokrātijas pārkāpums.”

Kā zināms, lai izpildītu Satversmes tiesas 2020. gada 12. novembra spriedumu, tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere iesniegusi izskatīšanai Saeimas Juridiskajā komisijā likumprojektu pakotni, ar kuru Latvijā plānots ieviest jaunu tiesību institūtu – partnerību. Partnerība būs jauns veids, kādā juridiski nostiprināt divu pilngadīgu personu attiecības un paredzēt tām noteikta veida sociālo un ekonomisko aizsardzību.

Ziņas par partnerības nodibināšanu un izbeigšanu būs ierakstāmas Fizisko personu reģistrā. Pakotnē ietvertie grozījumi Notariāta likumā nosaka partnerības noslēgšanu un izbeigšanu pie notāra, paredzot, ka, ierodoties personīgi pie zvērināta notāra, partnerību var noslēgt divas pilngadīgas personas, kuru starpā ir tuvas, personiskas attiecības un nepastāv ierobežojumi tās noslēgšanai, piemēram, tuva radniecība. Izstrādāti arī saistīti grozījumi Maksātnespējas likumā, likumos “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, “Par valsts pensijām”, “Par valsts sociālo apdrošināšanu” un Pacientu tiesību likumā, kas nodrošinās noteiktus ekonomiskā un sociālā atbalsta pasākumus.

Paredzēts, ka pēc partnerības nodibināšanas partnerim būs tiesības pieņemt lēmumus, kas saistīti ar otra partnera ārstniecību, ja viņš pats nebūs spējīgs par sevi parūpēties vai brīvi paust savu gribu, iegūt sociālās garantijas, piemēram, saņemt partnerim aprēķinātās pensijas summas, kas nav izmaksātas līdz viņa nāvei, kā arī iegūt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus savstarpējiem dāvinājumiem un aizdevumiem.

Uz valsts amatpersonas partneri attieksies tie paši interešu konflikta novēršanas ierobežojumi, kas šobrīd attiecināmi uz valsts amatpersonas radiniekiem. Līdzīgi maksātnespējas administrators nevarēs pildīt amata pienākumus, ja administratora partneris tajos būs personiski vai mantiski ieinteresēts.

Plānots, ka normatīvo aktu grozījumi par partnerības ieviešanu stātos spēkā 2024. gada 1. jūlijā.

Foto: Valsts kanceleja