• Tweet

Lielākajā daļā Eiropas valstu Jaungada sagaidīšanas tradīcijas ir samērā līdzīgas. Vakarā svinētāji mēdz ieturēt svētku vakariņas ģimenes lokā – vai nu mājās, vai kādā no daudzajiem restorāniņiem.

Bet, tuvojoties pusnaktij, visi dodas uz pilsētas centrālo laukumu, kur notiek koncerti, kopīga sekunžu, kas palikušas līdz jaunajam gadam, skaitīšana un salūta skatīšanās, bet pēc tam ballēšanās turpinās klubos un bāros. Jo lielāka pilsēta, jo plašāks piedāvājums un vairāk svinētāju, un pēdējos gados iegājies tā, ka visvairāk kolektīvo Jaungada sagaidītāju pulcējas Berlīnes centrā, bet ar visvērienīgāko salūtu var lepoties Londona. Nakts no 2012. gada 31. decembra uz 2013. gada 1. janvāri nebūs izņēmums, liecina Tourismreview.com, Breakingtravelnews.com, Thenewyearseve.net un Lonely Planet sagatavotie apskati.

«Labākas vietas Jaungada sagaidīšanai par Berlīni nav,» šim apgalvojumam, ko par savu neoficiālo devīzi izvēlējusies Vācijas galvaspilsētas Tūrisma departamenta mājaslapa, droši vien piekritīs daudzi, kuriem gadījies 31. decembrī pabūt Berlīnē. Lielākās svinības tiek organizētas vairāk nekā divus kilometrus garā un kādus pārdesmit metrus platā festivāla joslā, kas stiepjas no Brandenburgas vārtiem līdz pat Tīrgārtenas parkam. Gluži kā mūzikas festivālā te ir viss – tirgotavas, kur iespējams iestiprināties ne tikai ar karstvīnu un piparkūkām, bet arī ar alu un desiņām, dažādas atrakcijas, suvenīru pārdošanas vietas, videoekrāni, uz kuriem tiek translēts pie pašiem Brandenburgas vārtiem notiekošais, un, protams, desmitiem skatuvju un deju telšu.

Pusnakts gaidās tur uzstājas gan šlāgermūzikas grupas, gan popdziedātāji, gan panki, rosās dīdžeji, savu meistarību demonstrē cirka mākslinieki. Tiesības kāpt uz galvenās skatuves izpelnās aptuveni 30 karstākie šovbiznesa pārstāvji un cienījami veterāni, turklāt vācieši demonstrē patriotismu, uzsvaru liekot uz pašmāju zvaigznēm. Tādēļ – nekādu Muse vai Džastina Bībera, bet Die Arzte, vecā labā Nena un ne mazāk vecie un labie Scorpions!

2012. gadu pie Brandenburgas vārtiem sagaidīja aptuveni miljons cilvēku, un arī šogad gaidāms aptuveni tikpat liels ļaužu pieplūdums – ja vien Jaungada nakts nebūs bezdievīgi auksta. Uz svētku pasākumiem akreditējušies jau vairāk nekā 500 žurnālistu, tos gatavojas atspoguļot 350 televīzijas brigāžu. Uzreiz pēc pusnakts, kad izskan tradicionālais Jaungada apsveikums Prosit Neujahr! un sākas salūts, jābūt piesardzīgiem – ar oficiālo uguņošanu vāciešiem parasti nav gana, un svinētāju pūlis ķeras pie savu pirotehnikas krājumu likvidēšanas, raķetes tiek šautas arī no namu logiem.

Parāde pēc uguņošanas

Šķiet, ka nu jau kādus desmit gadus pēc kārtas Londona var lepoties ar to, ka spēj piesaistīt vairāk tūristu nekā jebkura cita Eiropas pilsēta. Šogad ceļotājiem jau bija vismaz divi nopietni iemesli pabūt Lielbritānijas galvaspilsētā – uz karalienes Elizabetes II Dimanta jubilejas svinībām un vasaras olimpiskajām spēlēm. Tomēr tas nav nekāds arguments, lai uz Londonu nedotos sagaidīt arī Jaungadu.

Izvēloties vietu, kur svinēt vecā gada aiziešanu, jāpatur prātā, ka no tās jāredz Londonas acs jeb milzīgais panorāmas rats, kas atrodas Temzas krastā. Jo, ja redzēsiet Londonas aci, tātad redzēsiet arī grandiozo salūtu, kas, piemēram, pērn ilga 15 minūtes. Šogad gan tiek mēļots, ka pirotehnikas krājumi krietni noplicināti jau notikušo pasākumu laikā un uguņošana būs tikai desmit minūšu gara. Tiem, kuri vēlas atrasties pašā svētku drūzmā, jāmeklē leģendārais parlamenta pulksteņtornis – Lielais Bens, kas šogad tika pārdēvēts par Elizabetes II torni. Tieši bez piecām minūtēm pusnaktī sākas kolektīvā laika atskaite, bet pusnaktī salūts izgaismo arī slaveno torni. Turklāt tieši šajā vietā sākas tradicionālā Jaungada parāde, kas aptuveni pēc trim stundām beidzas pāris kilometru attālajā Pikadilijā. Jā, pirms došanās uz Londonu iemācieties dziesmas Auld Lang Syne (tās pašas, kuru vienā no epizodēm savdabīgi interpretēja misters Bīns) vārdus – briti to dzied uzreiz pēc jaunā gada iestāšanās.

Jaungada sagaidīšanu Londonā itin labi iespējams apvienot ar svētku apmeklēšanu Edinburgā. Skoti savas svinības, kas pazīstamas ar nosaukumu Hogmanay, sāk jau 30. decembrī, bet beidz tikai 2. janvārī, ik gadu festivālu apmeklē vairāk nekā 100 000 cilvēku. Grandioza svētku parāde 31. decembrī tiek organizēta arī Dublinā, taču Jaungads Īrijā ir ar savu specifiku – parasti tas tiek svinēts pabos un galu galā svinības īpaši neatšķiras no jebkura cita tusiņa.

Jaungads franču un itāļu gaumē

Romantiski noskaņotākie ļaudis nemūžam nepiedotu, ja starp labākajiem Jaungada svinību galamērķiem nebūtu minēta Parīze. Protams, ka pāris simtus tūkstošus la Reveillon (tā parasti franči dēvē Vecgada vakaru) svinētāju tā ik gadus piesaista. Parīzē ļaudis mēdz pulcēties Elizejas laukos, paturot acīs Eifeļa torni. Atšķirībā no Londonas ar salūtiem Parīzē neaizraujas, uzsvaru liekot uz izsmalcinātākām gaismas spēlēm un lāzeršoviem Žana Mišela Žāra stilā. Kā ekrāns šiem šoviem tiek izmantots jau pieminētais Eifeļa tornis. Pavadīt veco gadu un sagaidīt jauno iespējams arī, dodoties romantiskā izbraucienā ar kuģīti pa Sēnu vai kopā ar citiem svinētājiem piedaloties pusnakts sveču gājienā.

Franču gaumē Jaungadu mēdza sagaidīt arī Briselē, bet tagad, pateicoties savam statusam, Eiropas galvaspilsēta kļuvusi tik kosmopolītiska, ka dažādas tradīcijas tur tiek jauktas. Atrodas pat dīvainīši, kuri ir gatavi raķetes šaut tieši vecpilsētas Grand Place laukumā, lai gan uguņošanai daudz labāk piemērots Alberta parks – turpat netālu no vecpilsētas.

Kārtīgas svinības (La Festa di San Silvestro) ar uguņošanu, mūziku un dejām Vecgada vakarā tiek rīkotas Itālijas pilsētās, turklāt tradīcijas mēdz atšķirties. Piemēram, Boloņā notiek Resnā vērša gadatirgus – kā jau saprotams pēc nosaukuma, tā galvenais personāžs ir kārtīgi nobarots vērsis, kuru izrotā ar ziediem un lentēm, bet īsi pēc pusnakts izlozē īpašā loterijā. Diezin ko ar šādu vinnestu lai iesāk tūrists, kurš Boloņā ieradies tikai uz divām dienām…

Neapolē savulaik diezgan spēcīga bijusi Lo Sciuscio tradīcija – Vecgada vakarā bērni, spēlējot tradicionālos mūzikas instrumentus, klīduši no mājas uz māju, prasot saldumus. Savukārt Venēcijā, Lido salā, drosminieki mēdz piedalīties Jaungada peldējumā. Romā lielākās kolektīvās svinības tiek rīkotas Piazza del Popolo laukumā, kur, tuvojoties pusnaktij, ierodas arī valsts prezidents un citi politiskās elites pārstāvji. Savukārt 1. janvārī ļaudis dodas uz Svētā Pētera laukumu, lai noklausītos tradicionālo Romas pāvesta uzrunu. Itālijā Jaungada naktī jābūt piesardzīgiem, jo pilsētnieki saskaņā ar senu tradīciju mēdz pa dzīvokļu logiem mest ārā vecas, nevajadzīgas mantas.

Alternatīva ir vienmēr

Lonely Planet atgādina, ka ne vienmēr pašas izslavētākās svinības ir pašas interesantākās, tādēļ allaž ir alternatīva pašiem populārākajiem maršrutiem. Piemēram, tiem, kuri vēlas svētkus pavadīt pavisam nepiespiestā gaisotnē un apreibināties ar pārējā Eiropā nelegālo zālīti, jādodas uz Amsterdamu. Ļaudīm, kuriem nepatīk uguņošanas, pati piemērotākā būs Budapešta, bet tiem, kuri to ciena, ir vērts doties uz Prāgu, kur notiek īstas pirotehniskās izvirtības. Savs šarms ir gan Jaungada sagaidīšanai Sarkanajā laukumā Maskavā, gan kameriskām svinībām Stokholmas brīvdabas muzejā Skansen, gan tādām siltajām zemēm kā Madeira vai Dubrovnika.

Avots: nra.lv /Māris Krūmiņš