Skaidros, kādā veidā notikusi informācijas noplūde saistībā ar VID vadītāja amatu kandidātiem

Tiesībsargājošajām iestādēm lūgts izvērtēt, kā ir notikusi informācijas noplūde par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amata kandidātiem, pavēstīja Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš.
Krieviņš pauda nožēlu, ka šāda situācija ir izveidojusies. “Tas mūs ļoti apbēdina,” viņš piebilda, uzsverot, ka šādas noplūdes nedrīkst notikt un tā kaitē centralizētajai vadītāju atlasei.
Mirklī, kad saņemtas ziņas par informācijas noplūdi, viņš vērsies tiesībsargājošās iestādēs ar lūgumu noskaidrot, kādā veidā informācijas noplūde ir radusies. Kolīdz Valsts kanceleja saņems informāciju no tiesībsargājošajām iestādēm, tā tikšot paziņota.
Jau vēstīts, ka arī finanšu ministre Dana Reizniece – Ozola pauda nožēlu, ka publiskajā telpā jau izskanējuši kandidātu vārdi, kas pieteikušies konkursam, un izteica cerību, ka tas netraucēs komisijai izvērtēt kandidātus.
Kā zināms, ka Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amata pretendentu izvērtēšana norisināsies vēl līdz 1.novembrim. Pašlaik tiek gaidīti trešās kārtas rezultāti – personāla atlases kompānijas veiktais kompetenču vērtējums.
Kandidātu vidū ir Andris Ņikitins, kas ir Latvijas Bankas finanšu stabilitātes pārvaldes vadītāja vietnieks, kurš savulaik bijis “Rīgas miesnieka” valdes priekšsēdētājs, vēlāk strādājis AS “Nordeka” un AS “Balta”. Uz amatu pretendē arī pašreiz apdrošināšanas kompānijās “Balta” un “Gjensidige Baltija” strādājošā Ilze Cīrule un Kaspars Rumba, kas ir nodokļu plānošanas speciālists no auditorfirmas “Deloitte Latvia”.
Jau ziņots, ka konkursā uz VID ģenerāldirektora amatu tika saņemti 19 pieteikumi.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa: Šis ir labākais iespējamais budžets esošajos apstākļos
Vakar, 4. decembrī, 2. galīgajā lasījumā Saeimā tika apstiprināts 2026. gada valsts budžets. Kā norāda Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, laikā, kad valsts kopējā prioritāte ir...
Lasīt tālākAtsevišķiem pārtikas produktiem samazināts PVN
[caption id="attachment_35061" align="alignnone" width="300"] Fresh vegetables on display in a farmers market.[/caption] Atsevišķiem pārtikas pamatproduktiem no nākamā gada vidus noteikta pievienotās...
Lasīt tālākSaeima noteic lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem
Lai sniegtu lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem, no nākamā gada palielināsies vairāku valsts sociālo pabalstu apjoms. To noteic trešdien, 3. decembrī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie...
Lasīt tālākPieaugs akcīzes nodoklis alkoholam, tabakai, saldinātajiem dzērieniem
Lai mazinātu videi un veselībai kaitīgu vai neveselīgu produktu patēriņu, kā arī nodrošinātu papildu ieņēmumus valsts budžetā, Saeima ceturtdien, 4. decembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja...
Lasīt tālākJau astoto mēnesi apstrādes rūpniecības produkcijas apjomi turpināja augt
Saglabājoties stabilam ārējam pieprasījumam, apstrādes rūpniecības izlaide oktobrī pieauga gandrīz visās apakšnozarēs. Izaugsme turpinājās jau astoto mēnesi pēc kārtas. 2025. gada...
Lasīt tālākBaltijas pētījums: cilvēki vēlas strādāt organizācijā ar labu reputāciju un talantīgiem kolēģiem
Nozīmīgākie motivējošie faktori Baltijā, kas nosaka darba devēja izvēli, ir uzņēmuma laba reputācija, talantīgi cilvēki kolektīvā, kā arī iedvesmojoša uzņēmuma attīstības vīzija...
Lasīt tālākBiedrība: Ceturtdaļai spēlētāju nav svarīgi, vai azartspēļu vietne ir legāla
2025. gadā strauji palielinājies to regulāro spēlētāju īpatsvars, kuriem ir pilnīgi nesvarīgi, ka azartspēļu operators, kura interneta vietnē tas spēlē, ir licencēts Latvijā: 24,8%...
Lasīt tālākSaeima rīt galīgajā lasījumā sāks skatīt nākamā gada valsts budžeta projektu
Saeima trešdien, 3. decembrī, sāks skatīt 2026. gada valsts budžeta projektu. Sēdes darba kārtībā otrajā – galīgajā – lasījumā ir likuma projekts “Par valsts budžetu 2026. gadam...
Lasīt tālākVidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1835 eiro
2025. gada 3. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1835 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2024. gada 3. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums...
Lasīt tālākFM: ražojošās nozares trešajā ceturksnī nodrošina ekonomiskās izaugsmes paātrinājumu
Latvijas ekonomikas izaugsme pēc krituma iepriekšējos divos gados šogad ir atjaunojusies un trešajā ceturksnī paātrinājusies līdz 2,5% pret pagājušā gada attiecīgo ceturksni, liecina...
Lasīt tālāk