Šis gads noslēgsies ar desmitgades straujāko ekonomikas izaugsmi
Kā liecina Eiropas Komisijas (EK) publicētās prognozes, šis gads eirozonā noslēgsies ar desmitgades straujāko ekonomikas izaugsmi, Latvijai šogad sagaidāms IKP pieaugums 4,2% apmērā.
EK priekšsēdētaja vietnieks Valdis Dombrovskis norāda, ka galvenais iemesls šādam kāpumam ir investīciju plūsmas atjaunošanās, kā arī spēcīgs iekšzemes un ārējais pieprasījums.
Ekonomiskā izaugsme arī pēc “Swedbank” ekonomista Mārtiņa Kazāka prognozēm paaugstināsies līdz 4,5% – 5% apmēram, savukārt Dombrovkis novērojis strauju algu kāpumu, kas šogad pietuvosies 10%.
“Valsts budžeta deficīts tiek prognozēts ap 1% no IKP. Salīdzinot ar iepriekšējo prognozi, budžeta deficīts ir samazinājies, jo ir īstenoti kompensējošie pasākumi, lai mazinātu nodokļu reformas negatīvo fiskālo ietekmi,” sacīja Dombrovskis.
Arī nākamie gadi tiek prognozēti patīkami un tiek prognozēta izaugsme aptuveni 3%-3,5% robežās, bet eirozonā kopumā – ap 2%.
Savukārt Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs gan aicina būt piesardzīgiem, norādot, ka Latvijai ir divi, divi ar pusi gadi laika, lai sagatavotos iespējamai pasaules finanšu krīzei.
„Sarežģītākais laiks mūs gaida 2020./2021. gadā, kad aiz muguras būs Latvijas simtgades svinības, kas prasīs pietiekami lielus tēriņus, aiz muguras būs 2018./2019. gads, kad gaidāmi lielākie Eiropas struktūrfondu ieplūdes apjomi. Sāksies šo struktūrfondu atplūde. Mūsu rīcībā ir divi, divi ar pusi gadi, kuru laikā būti ļoti piesardzīgi jārīkojas ar valsts budžeta naudu, neuzaudzējot tēriņus,” sacīja Rimšēvičs.
Arī Eiropas Savienības ekonomikas komisārs Pjērs Moskovisi aicina dalībvalstīs rīkoties, lai nodrošinātu gan ilglaicīgu ekonomikas izaugsmi, gan to, lai no tās vienlīdz lielā mērā iegūst plaša sabiedrība.
Foto: Shutterstock
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk