Sestdien Dzintaru koncertzālē uzstāsies Baleta zvaigznes no visas pasaules
Šo sestdien, 4. augustā, Dzintaru koncertzālē norisināsies jau 19. Starptautiskais baleta festivāls “Baleta zvaigznes Jūrmalā”, kurā šogad viesosies baleta izcilības no Vācijas, Šveices un Horvātijas baleta trupām, pārstāvot Koreju, Meksiku, Itāliju, Ukrainu, Spāniju, Baltkrieviju un Austrāliju. Festivāla programmā, kā jau ierasts, būs arī Latvijas Nacionālā baleta jaunākie un spilgtākie darbi.
Festivāla viesu vidū būs Štutgartes Baleta teātra vadošā soliste Hjodžuna Kana (Hyo-Jung Kang) (Koreja), kura dejos pārī ar solistu Marti Fernandesu Paišu (Martí Fernández Paixà) no Katalonijas. H. Kana apguvusi baletu Seulā un Kirova baleta akadēmijā Vašingtonā. Marti Fernandess Paiša baleta izglītību ieguva Katalonijas pilsētā Reusā (Reus) un Džona Kranko (John Cranko) baleta skolā Štutgartē, kuru absolvēja 2014. gadā. Viņu izpildījumā baudīsim Marko Gekes darbu “Ugunsputna pas de deux” un britu horeogrāfa Duglasa Lī (Douglas Lee) duetu “Arkādija”, ko kritiķi raksturo kā izsmalcinātu ķermeņa skulptūru deju iztēlotā idilliskā vietā.
Īpaši viesi Jūrmalā būs arī divi itāļu dejotāji no Ženēvas Lielā teātra – Simone Repele (Simone Repele) un Saša Riva (Sasha Riva). Jūrmalā redzēsim S. Rivas horeogrāfiju duetā “Tabula Rasa” un populārās slovāku horeogrāfes Natalijas Horečnas (Natalia Horečna) divdeju “For Terry”. Abi dejotāji mācījušies Džona Noimaijera baletskolā Hamburgā. Saša Riva izglītību papildinājis arī intensīvajos vasaras kursos Nīderlandes Dejas teātrī. Ievērības vērts ir Ženēvas baleta trupas darbības modelis. Kompānijā nav tradicionālās hierarhijas – mājaslapā ir rakstīts tikai “dāmas” un “kungi”. Trupa lepojas ar savu 2003. gadā radikāli mainīto repertuāra politiku un tēlu, kā rezultātā kompānija ne tik daudz veicina savu stabilo statusu, bet tiecas atrasties ārpus līdzsvara un dzīvot radošu jautājumu pasaulē. Trupas izvēles ir oriģinālas, ambiciozas un drosmīgas. Ženēvas balets dod priekšroku jauniem horeogrāfiem, ļaujot tiem strādāt bez jebkādiem ierobežojumiem. Šādi kompānija cer radīt situāciju, kurā modernas idejas nepārrauj saikni ar pagātni, bet drīzāk ir pagātnes bagātību atbalss, un rada to dinamiku nākotnes virzienā. Ženēvas Lielais teātris ir bijis starta laukums tādām mūsdienu horeogrāfijas zvaigznēm kā Saburo Tešigavara (Saburo Tesigavara), Bendžamins Milpjē (Benjamin Millepied), Sidi Larbi Čerkaui (Sidi Larbi Cherkaoui), Andoniss Foniadakiss (Andonis Foniadakis), Emanuels Gats (Emanuel Gat) un citiem.
Skatītājus priecēs arī intriģējošs pāris no Horvātijas Nacionālā teātra baleta trupas Splitā. Ķīniešu izcelsmes austrālietis Ārons Koks (Aaron Kok) dejos duetā ar ukrainieti Evu Karpilovsku (Eva Karpilovska). Ārons Koks pēc baleta studijām Sidnejā studējis arī Amsterdamas Mākslu universitātē, savukārt Eva Karpilovska pēc baletskolas absolvēšanas un, jau strādājot Horvātijas Nacionālā teātra baleta trupā, ieguvusi pedagoga un horeogrāfa kvalifikāciju Kijevā.
Jūrmalā gaidāma arī tuvāku kaimiņu – Baltkrievijas baleta – pārstāves Jekaterinas Oleinikas (Ekaterina Oleynik) viesošanās, kura dejos pārī ar Latvijas Nacionālā baleta solistu Avetiku Karapetjanu.
Vēl viena festivāla tradīcija ir tikšanās ar iemīļotajiem pašmāju māksliniekiem no Latvijas Nacionālās Operas un Baleta ar atskatu uz sezonas spilgtākajiem darbiem. Dzintaros dejos Latvijas Nacionālā baleta solisti Elza Leimane, Annija Kopštāle, Jūlija Brauere, Arturs Sokolovs, Marija Burceva, Antons Freimans, Kārlis Cīrulis, Ieva Rācene, Anna Ruske, Alise Tomkoviča, Andris Pudāns un Germans Ševčenko, izpildot fragmentus no iestudējumiem “Antonija#Silmači” un “Diana un Akteons”, kā arī citus priekšnesumus.
Pateicoties festivāla ilggadējā vadītāja un dvēseles – Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskā vadītāja Aivara Leimaņa – aizrautībai un baleta mākslas mīlestībai, festivāls joprojām aug un pilnveidojas, sagādājot tradicionālos baleta svētkus Latvijas iedzīvotājiem un Jūrmalas viesiem.
Foto: Publicitātes
Vēl par tēmu:
“Straume” iegūst 2025. gada LUX skatītāju balvu
Latvijas režisora Ginta Zilbaloža filma “Straume” otrdien ceremonijā Eiropas Parlamentā Briselē saņēma 2025. gada LUX skatītāju balvu. Latvijas, Francijas un Beļģijas kopražojuma...
Lasīt tālākNeatkarības atjaunošanas 35. gadadienā pilsētvidē apskatāma patriotiska foto portretu sērija
Par godu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 35. gadadienai Rīgas pilsētvidē apskatāma patriotiska foto portretu sērija. Foto portretu sērija Rīgas pilsētvidē ir vizuāls veltījums...
Lasīt tālākTapusi dokumentālā filma Kārli Bardeli
Dokumentālā filma “Aizsniegt dzelmi” ir stāsts par pirmo cilvēku Pasaules vēsturē, kurš airu laivā šķērsojis Kluso okeānu no Dienvidamerikas līdz Āzijai. Ekspedīcija ilga 715 dienas...
Lasīt tālākSpožas zvaigznes, jauniestudējumi uz zelta klasika Rīgas Operas festivālā
Rīgas Operas festivāls no 1. līdz 20. jūnijam aicina skatītājus uz spilgtu, daudzveidīgu un mākslinieciski augstvērtīgu programmu. Jau vairāk nekā divdesmit piecus gadus Rīgas Operas festivāls...
Lasīt tālākNKC 4. maija Latvijas filmu maratons 2025 izsludina programmu
Latvijas animācija un jo īpaši stāsti par kaķiem, filmu pirmizrādes un jubilejas, Latvijas kultūras personības, patriotiskas noskaņas, vēstures liecības un mākslinieciski izaicinājumi...
Lasīt tālākTop dziesmu spēle “Dumpīgā Rīga” Klāva Meļļa režijā
Latvijas Nacionālajā teātrī, iedvesmojoties no Rutku Tēva vēsturiskā romāna, top jauniestudējums “Dumpīgā Rīga”. Režisors Klāvs Mellis šo stāstu interpretēs dziesmu spēles žanrā,...
Lasīt tālākPirmizrādi piedzīvos sešu valstu kopražojuma dokumentālā filma “Putina spēļlaukums”
Pirmdien, 5. maijā, kinoteātrī “Splendid Palace” Latvijas pirmizrādi piedzīvos poļu režisora Konrāda Šolaiska dokumentālā filma “Putina spēļlaukums”/Putin’s Playground, kas ir...
Lasīt tālākŠogad starptautiskajā akcijā “Muzeju nakts” Latvijas muzeji aicināti stāstīt mūsu vērtību stāstus
Ikgadējā Latvijas muzeju direktoru sanāksmē, kas šodien notika Latvijas Nacionālā Vēstures muzeja telpās Rīgas pilī, Kultūras ministrija (KM) pieteica šā gada starptautiskās “Muzeju...
Lasīt tālākRīgā atzīmēs Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 35. gadadienu
4. maijā šogad tiks atzīmēta 35. gadadiena, kopš Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas. Rīgas pašvaldība sarūpējusi plašu svētku programmu, ko aicināti apmeklēt gan rīdzinieki,...
Lasīt tālākJRT atgriežas režisors Juris Rijnieks un iestudē Tenesija Viljamsa lugu “Stikla zvērnīca”
Amerikāņu dramaturga Tenesija Viljamsa atmiņu spēle “Stikla zvērnīca” pieder pie 20. gadsimta dramaturģijas šedevriem, kas ļauj sajust cilvēka iekšējās pasaules trauslumu un mūsu...
Lasīt tālāk