Septembrī vidējā elektroenerģijas cena Latvijā pieaugusi par vairāk nekā 40%

Septembrī Latvijā pirmo reizi kopš elektroenerģijas tirgus atvēršanas mēneša vidējā cena veidojās no trīsciparu skaitļa, sasniedzot 123,50 EUR par megavatstundu (EUR/MWh), kas ir par 41,4% vairāk nekā augustā, bet attiecībā pret 2020. gada septembri cena bija vairāk nekā trīs reizes augstāka.
Elektroenerģijas cenas būtiski pieaugušas arī citur Eiropā – tā Polijā septembrī cena bija 102,26 EUR/MWh, pārējās Baltijas valstīs, Dānijā un Zviedrijas 4. tirdzniecības apgabalā – 120 līdz 124 EUR/MWh robežās, bet Vācijā, Francijā, Beļģijā, Nīderlandē un Austrijā vidējā mēneša cena svārstījās ap 135 EUR/MWh, liecina atvijas pārvades sistēmas operatora AS “Augstsprieguma tīkls” sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.
Cenu pieaugums Latvijā galvenokārt ir saistīts ar šādiem iemesliem: būtiski ir pieaugušas gāzes un CO2 kvotu cenas, mazāks ir ūdens rezervuāru piepildījums Norvēģijā, zemāka vēja parku izstrāde, kā rezultātā elektroenerģijas biržas robežcenu noteica energoavoti ar augstāku piedāvāto cenu. Īslaicīgus cenu pieaugumus atsevišķās dienās Baltijā izraisīja arī starpsavienojumu nepieejamība apkopes darbu dēļ.
Septembrī par 33% ir samazinājies elektroenerģijas imports uz Baltiju no trešajām valstīm un arī par 19% no Eiropas Savienības valstīm attiecībā pret augustu. Izmaiņas importā saistītas ar ražošanas apjoma palielinājumu Baltijā pēc ļoti zemā ražošanas līmeņa šī gada augustā, un noteiktajiem tehniskajiem ierobežojumiem. No 15. septembra Lietuvas regulējošo iestāžu lēmuma dēļ par 19% ir samazinātas līniju caurlaides spējas no Krievijas uz Baltiju, salīdzinot ar mēneša pirmo pusi, lēmuma mērķis ir neļaut Baltijas valstu tirgū nonākt elektroenerģijai no Baltkrievijā uzceltās Astravjecas atomelektrostacijas.
Savukārt importa samazinājums no Eiropas skaidrojams ar faktu, ka četras dienas Lietuvas – Zviedrijas starpsavienojumam tika veikti apkopes darbi un tas nebija pieejams elektroenerģijas tirdzniecībai, tāpat trīs dienas apkopes darbi tika veikti Somijas – Igaunijas starpsavienojumam un tirgum nebija pieejami 35% no tā jaudas.
No oktobra AST apskats tiks papildināts vairākas reizes mēnesī, saglabājot savu līdzšinējo datu analīzes periodu – viens mēnesis. Mēneša sākumā līdz 5. datumam tiks publicēti dati par cenām un starpvalstu starpsavienojumu noslodzi, kā arī Baltijā importētās elektroenerģijas apjomu un elektroenerģijas balansēšanas tirgu Baltijā, bet līdz mēneša 20. datumiem tiks publicēta oficiāli apstiprināta Latvijas elektroenerģijas tirgus bilance – dati par elektroenerģijas ģenerāciju un patēriņu Latvijā, ģenerācijas veidiem un to izmaiņām mēneša griezumā.
Vēl par tēmu:
Aptauja: kuri Baltijā dāvanas pērk ātrāk un kuri tērē vairāk?
Bankas Citadele aptaujas dati rāda, ka Ziemassvētku dāvanu pirkšanas tempi un budžeti Baltijā būtiski atšķiras – lietuvieši iepērkas visagrāk un tērē vairāk, latvieši visaktīvāk...
Lasīt tālāk“Rail Baltica” pamattrases projektēšanas vadību nodod nacionālajam ieviesējam
Decembrī tika parakstīts trīspusējs līgums starp kopuzņēmumu “RB Rail” AS, SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas” un Satiksmes ministriju par “Rail Baltica” pamattrases Latvijā projektēšanas...
Lasīt tālākOktobrī eksporta un importa apjomi turpināja uzrādīt pieauguma tendenci
Oktobrī preču eksports turpināja pieaugt, un gada griezumā saglabājas stabila izaugsmes tendence. Eksporta attīstību lielā mērā nodrošina uzņēmēju spēja ātri un elastīgi pielāgoties...
Lasīt tālāk3. ceturksnī Latvijā bija 19,2 tūkstoši brīvu darbavietu
2025. gada 3. ceturksnī Latvijā bija 19,2 tūkstoši brīvo darbavietu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Privātajā sektorā bija 10,8 tūkstoši brīvo darbavietu, bet sabiedriskajā...
Lasīt tālākTikai 4% daudzdzīvokļu māju renovēti: Valsts kontrole atklāj šķēršļus un piedāvā risinājumus
Latvijā ir vairāk nekā 39 500 daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku un atjaunošana nepieciešama vismaz 26 600 mājām, taču līdz šim renovēti vien ap 4 % no tām. Dzīvokļu iemītnieki ik gadu...
Lasīt tālākPakalpojumu un pārtikas cenu lejupslīde mazina inflācijas spiedienu
Novembrī patēriņa cenu samazinājums atbilda ierastajām sezonālajām tendencēm, ko parasti nosaka lētāki pakalpojumi. Tomēr šogad cenu kritumu īpaši pastiprināja pārtikas preču cenas,...
Lasīt tālākSaeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa: Šis ir labākais iespējamais budžets esošajos apstākļos
Vakar, 4. decembrī, 2. galīgajā lasījumā Saeimā tika apstiprināts 2026. gada valsts budžets. Kā norāda Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, laikā, kad valsts kopējā prioritāte ir...
Lasīt tālākAtsevišķiem pārtikas produktiem samazināts PVN
[caption id="attachment_35061" align="alignnone" width="300"] Fresh vegetables on display in a farmers market.[/caption] Atsevišķiem pārtikas pamatproduktiem no nākamā gada vidus noteikta pievienotās...
Lasīt tālākSaeima noteic lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem
Lai sniegtu lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem, no nākamā gada palielināsies vairāku valsts sociālo pabalstu apjoms. To noteic trešdien, 3. decembrī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie...
Lasīt tālākPieaugs akcīzes nodoklis alkoholam, tabakai, saldinātajiem dzērieniem
Lai mazinātu videi un veselībai kaitīgu vai neveselīgu produktu patēriņu, kā arī nodrošinātu papildu ieņēmumus valsts budžetā, Saeima ceturtdien, 4. decembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja...
Lasīt tālāk