Septembrī preču eksporta vērtība palielinājusies par 12,7 %
2014. gada septembrī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi preču eksporta vērtība faktiskajās cenās palielinājās par 12,7% un importa – par 15,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.
Septembrī Latvija eksportēja preces 914,0 milj. eiro apmērā, bet importēja – par 1 138,2 milj. eiro. Ārējās tirdzniecības bilance nedaudz pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 44,5% (2014. gada augustā – 45,1%).
Augu valsts produktu eksports septembrī salīdzinājumā ar augustu sezonalitātes ietekmē pieauga par 37,7 milj. eiro jeb 2,4 reizes. Visvairāk augu valsts produktu eksportu ietekmēja kviešu, kviešu un rudzu maisījuma eksporta pieaugums – par 32,9 milj. eiro jeb 10,7 reizes. Septembrī visvairāk tas tika eksportēts uz Irānu – 13,5 milj. eiro, Spāniju – 8,0 milj. eiro, Turciju – 6,5 milj. eiro un Dāniju – 2,7 milj. eiro.
Svarīgākās izmaiņas eksportā septembrī, salīdzinot ar augustu: pārtikas rūpniecības ražojumu eksports palielinājās par 18,3 milj. eiro jeb 22,4%,ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports pieauga par 11,2 milj. eiro jeb 19,9%,minerālproduktu eksports palielinājās par 10,4 milj. eiro jeb 13,9%,parasto metālu un to izstrādājumu eksports samazinājās par 3,1 milj. eiro jeb 3,9%.
Svarīgākās izmaiņas importā septembrī, salīdzinot ar augustu: satiksmes līdzekļu un to aprīkojumu imports palielinājās par 26,9 milj. eiro jeb 54,4%, mehānismu un mehānisko ierīču; elektroiekārtu imports pieauga par 25,3 milj. eiro jeb 12,8%,minerālproduktu imports palielinājās par 18,7 milj. eiro jeb 12,6%,ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu imports palielinājās par 14,2 milj. eiro jeb 15,4%,
tekstila un tekstilizstrādājumu imports pieauga par 10,7 milj. eiro jeb 20,8%.
Septembrī svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (19,4% no eksporta kopapjoma), Igaunija (11,8%), Vācija (6,5%) un Polija (5,2%), bet nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (18,5% no importa kopapjoma), Vācija (10,8%), Polija (10,6%) un Somija (7,3%).
Nozīmīgākais partneris tirdzniecībā ar trešajām valstīm bija Krievija, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā septembrī veidoja 12,4%, bet importā – 7,5%.
Alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu eksporta palielināšanos 2014. gada septembrī salīdzinājumā ar 2013. gada septembri ietekmēja stipro alkoholisko dzērienu eksporta pieaugums par 11,8 milj. eiro jeb 32,6%. Savukārt dzelzs un tērauda eksports samazinājās, sarūkot dzelzs atkritumu un lūžņu eksportam par 12,7 milj. eiro jeb 66,9%.
Dzelzs un tērauda importa palielināšanos 2014. gada septembrī salīdzinājumā ar 2013. gada septembri visvairāk ietekmēja plakanu dzelzs un neleģētā tērauda velmējumu importa pieaugums par 4,7 milj. eiro jeb 27,9%. Savukārt minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu importa samazinājumu ietekmēja dīzeļdegvielas importa kritums par 15,5 milj. eiro jeb 13,6%.
Vēl par tēmu:
Biedrība “Dzīvnieku brīvība”: Igaunijas parlaments pirmajā lasījumā atbalstījis dējējvistu sprostu aizliegumu
Ceturtdien, 23. aprīlī, Igaunijas parlamentā pirmajā lasījumā tika pieņemts Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumu likumprojekts, kura mērķis ir izbeigt dējējvistu turēšanu sprostos...
Lasīt tālākDatorkrēsls kā svarīgs elements darbavietas komfortam
Mūsdienu sabiedrībā darbs ar datoru ir kļuvis par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Daudzi cilvēki stundām ilgi sēž pie rakstāmgalda gan birojā, gan mājās, tāpēc darba vietas iekārtojums...
Lasīt tālākVai mākslīgais intelekts ietekmē bezdarbu Latvijā?
[caption id="attachment_34449" align="alignnone" width="300"] Hands using computer[/caption] Strauja tehnoloģiju attīstība, mākslīgā intelekta ienākšana un demogrāfiskās pārmaiņas būtiski...
Lasīt tālākSaeima atbalsta 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu “airBaltic” stabilitātes nodrošināšanai
Saeima ceturtdien, 16.aprīlī, deva piekrišanu AS “Air Baltic Corporation” piešķirt valsts īstermiņa aizdevumu 30 miljonu eiro apmērā, lai mazinātu Tuvo Austrumu reģiona konflikta negatīvo...
Lasīt tālākFebruārī eksporta kritumu noteica koksnes un lauksaimniecības preču samazinājums
2026. gada februārī Latvijas preču eksports veidoja 1,55 miljardus eiro, kas gada periodā bija par 5,0% mazāk. Arī mēneša periodā eksporta dinamika saglabājās vāja – salīdzinājumā ar janvāri...
Lasīt tālāk“LaTS”: Mazumtirdzniecības cenas ietekmē gan reālie tirgus faktori, gan pircēju noskaņojums
2026. gada pavasarī Latvijā mazumtirdzniecības cenu dinamika veidojas sarežģītā kombinācijā starp reāliem ekonomiskiem faktoriem un pircēju uztveri, norāda veikalu tīkla “Latvijas Tirgotāju...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālākLuminor: katrs sestais mazais uzņēmums aizdevumu izmanto iekārtu iegādei
[caption id="attachment_34449" align="alignnone" width="300"] Hands using computer[/caption] Mazie Latvijas uzņēmumi arvien biežāk izvēlas investēt savā attīstībā, tostarp ieviešot jaunas...
Lasīt tālākFM: rūpniecības izaugsmi februārī nodrošināja elektroenerģijas un gāzes apgāde
Rūpniecības produkcijas apjoms šā gada februārī pieauga par 4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaugumu noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes palielinājums...
Lasīt tālākPTAC aicina iedzīvotājus Lieldienās iegādāties zemo cenu groza produktus
Tuvojoties Lieldienām, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina patērētājus laikus plānot pirkumus un izvēlēties izdevīgākos piedāvājumus, iegādājoties zemo cenu groza...
Lasīt tālāk
