Septembrī preču eksporta vērtība palielinājusies par 12,7 %
2014. gada septembrī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi preču eksporta vērtība faktiskajās cenās palielinājās par 12,7% un importa – par 15,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.
Septembrī Latvija eksportēja preces 914,0 milj. eiro apmērā, bet importēja – par 1 138,2 milj. eiro. Ārējās tirdzniecības bilance nedaudz pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 44,5% (2014. gada augustā – 45,1%).
Augu valsts produktu eksports septembrī salīdzinājumā ar augustu sezonalitātes ietekmē pieauga par 37,7 milj. eiro jeb 2,4 reizes. Visvairāk augu valsts produktu eksportu ietekmēja kviešu, kviešu un rudzu maisījuma eksporta pieaugums – par 32,9 milj. eiro jeb 10,7 reizes. Septembrī visvairāk tas tika eksportēts uz Irānu – 13,5 milj. eiro, Spāniju – 8,0 milj. eiro, Turciju – 6,5 milj. eiro un Dāniju – 2,7 milj. eiro.
Svarīgākās izmaiņas eksportā septembrī, salīdzinot ar augustu: pārtikas rūpniecības ražojumu eksports palielinājās par 18,3 milj. eiro jeb 22,4%,ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports pieauga par 11,2 milj. eiro jeb 19,9%,minerālproduktu eksports palielinājās par 10,4 milj. eiro jeb 13,9%,parasto metālu un to izstrādājumu eksports samazinājās par 3,1 milj. eiro jeb 3,9%.
Svarīgākās izmaiņas importā septembrī, salīdzinot ar augustu: satiksmes līdzekļu un to aprīkojumu imports palielinājās par 26,9 milj. eiro jeb 54,4%, mehānismu un mehānisko ierīču; elektroiekārtu imports pieauga par 25,3 milj. eiro jeb 12,8%,minerālproduktu imports palielinājās par 18,7 milj. eiro jeb 12,6%,ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu imports palielinājās par 14,2 milj. eiro jeb 15,4%,
tekstila un tekstilizstrādājumu imports pieauga par 10,7 milj. eiro jeb 20,8%.
Septembrī svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (19,4% no eksporta kopapjoma), Igaunija (11,8%), Vācija (6,5%) un Polija (5,2%), bet nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (18,5% no importa kopapjoma), Vācija (10,8%), Polija (10,6%) un Somija (7,3%).
Nozīmīgākais partneris tirdzniecībā ar trešajām valstīm bija Krievija, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā septembrī veidoja 12,4%, bet importā – 7,5%.
Alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu eksporta palielināšanos 2014. gada septembrī salīdzinājumā ar 2013. gada septembri ietekmēja stipro alkoholisko dzērienu eksporta pieaugums par 11,8 milj. eiro jeb 32,6%. Savukārt dzelzs un tērauda eksports samazinājās, sarūkot dzelzs atkritumu un lūžņu eksportam par 12,7 milj. eiro jeb 66,9%.
Dzelzs un tērauda importa palielināšanos 2014. gada septembrī salīdzinājumā ar 2013. gada septembri visvairāk ietekmēja plakanu dzelzs un neleģētā tērauda velmējumu importa pieaugums par 4,7 milj. eiro jeb 27,9%. Savukārt minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu importa samazinājumu ietekmēja dīzeļdegvielas importa kritums par 15,5 milj. eiro jeb 13,6%.
Vēl par tēmu:
Plauktos būs vairāk Latvijas preču
LatvijasTirgotāju asociācija (LTA) š.g. 16. jūnijā plkst. 14.00 uz tikšanos bija aicinājusi Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi, biedrību...
Lasīt tālākNākošgad tiks pārceltas divas darba dienas
2026. gadā tiks pārceltas divas darba dienas. Darba diena 2. janvārī, kas ir piektdiena un iekrīt starp svētku dienu ceturtdienu – 1. janvāri, un sestdienu – 3. janvāri, tiks pārcelta...
Lasīt tālākZemnieku Saeima: Satiksmes ministrijas reforma apdraud pakalpojumu pieejamību lauksaimniekiem
Biedrība “Zemnieku Saeima” ir neizpratnē par Satiksmes ministra Ata Švinkas piektdienas rītā raidījumā “Rīta Panorāma” pausto viedokli, ka Satiksmes ministrija ir gatava Ceļu satiksmes...
Lasīt tālākPublisko izdevumu komisija: “airBaltic” piemērs rāda, ka nepieciešamas izmaiņas kapitālsabiedrību pārvaldībā
Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija, pamatojoties uz Valsts kontroles (VK) veikto revīziju par valsts uzraudzību Covid-19 laikā veiktajiem ieguldījumiem Latvijas nacionālajā lidsabiedrībā...
Lasīt tālākApstrādes rūpniecībā izaugsmes temps paātrinājies, aprīlī sasniedzot 5%
Apstrādes rūpniecības apjoms šā gada aprīlī pieaudzis par 5%, kas ir lielākais pieaugums gada griezumā kopš 2022. gada maija, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Savukārt...
Lasīt tālāk1. ceturksnī palielinās investīciju skaits un vērojams aktivitāšu pieaugums būvniecības nozarē
Kaut arī pasaulē joprojām pastāv augsta nenoteiktība, jaunākie IKP dati liecina par piesardzīgi pozitīvām tendencēm ekonomikā, uz ko norāda gan investīciju skaita palielinājums, gan aktivitāšu...
Lasīt tālākLatvijas Banka: Latvijas pārtikas cenu inflācija jārisina ar konkurences veicināšanas instrumentiem
Šodien Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks tikās ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini un Konkurences padomes priekšsēdētāja p. i. Ievu Šmiti, lai iepazīstinātu ar Latvijas Bankas...
Lasīt tālākMazumtirdzniecības pieaugums aprīlī signalizē par pakāpenisku patēriņa atjaunošanos
Pēc krituma 2025. gada februārī un martā mazumtirdzniecības apgrozījumam aprīlī atkal bija vērojams mērens kāpums. Kaut arī iedzīvotāju pirktspēja ir palielinājusies, patērētāju...
Lasīt tālākLatvijas tirgotāji paraksta vienošanos par cenu samazināšanu
Latvijas Tirgotāju asociācija atbalsta Latvijas valdības vēlmi samazināt pārtikas cenas. "Mūsuprāt, pašreizējā brīvā tirgus un saspringtas konkurences apstākļos Latvijā (3 globālie...
Lasīt tālākMaijā pozitīva tendence uzņēmēju noskaņojumam būvniecībā un rūpniecībā
Uzņēmēju noskaņojums 2025. gada maijā, salīdzinot ar aprīli, uzlabojās apstrādes rūpniecībā un būvniecībā, bet pasliktinājās mazumtirdzniecībā un pakalpojumu, liecina Centrālās...
Lasīt tālāk