Septembrī pieaugušas patēriņa cenas
2019. gada septembrī, salīdzinot ar 2018. gada septembri, vidējais patēriņa cenu līmenis* palielinājās par 2,6 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 2,4 % un pakalpojumiem – par 3,0 %.
Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2019. gada septembrī bija par 8,9 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 7,3 %, bet pakalpojumiem – par 13,1 %.
Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada septembrī, salīdzinot ar 2018. gada septembri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei.
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 2,4 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+8,9 %), konditorejas izstrādājumiem (+5,0 %), miltiem un citiem graudaugiem (+10,1 %). Gada laikā cenas pieauga cūkgaļai (+11,4 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+3,0 %), gaļas izstrādājumiem (+6,8 %), mājputnu gaļai (+1,8 %). Dārgāki bija arī kartupeļi (+19,3 %), šokolāde (+7,9 %), olas (+5,3 %), konservētas vai pārstrādātas zivis un jūras velšu izstrādājumi (+4,9 %), makaronu izstrādājumi (+6,2 %) un rīsi (+12,3 %). Savukārt lētāki bija svaigi augļi (-9,5 %), kafija (-4,7 %), piens (-5,6 %), svaigas vai atdzesētas zivis (‑6,5 %).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis palielinājās par 4,8 %. Alkoholisko dzērienu cenas pieauga par 4,9 %, ko galvenokārt ietekmēja alus un stipro alkoholisko dzērienu cenu pieaugums. Tabakas izstrādājumu cenas kāpa vidēji par 4,9 %.
Gada laikā ar mājokli saistītās preces un pakalpojumi sadārdzinājās par 4,0 %. Dārgāka kļuva elektroenerģija, siltumenerģija, atkritumu savākšana, cietais kurināmais, mājokļa īres maksa, materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam, kā arī mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi. Savukārt lētāka bija dabasgāze.
Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis pieauga par 2,1 %, ko galvenokārt ietekmēja cenu kāpums zobārstniecības pakalpojumiem, ārstu speciālistu pakalpojumiem, kā arī farmaceitiskajiem produktiem.
Ar atpūtu un kultūru saistītās preces un pakalpojumi kļuva dārgāki par 4,6 %. Cenas palielinājās kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem, barībai lolojumdzīvniekiem un televīzijas abonēšanas maksai.
Restorānu un viesnīcu pakalpojumu cenas pieauga vidēji par 3,7 %, ko galvenokārt ietekmēja restorānu un kafejnīcu pakalpojumu cenu sadārdzinājums par 4,8 %. Ēdnīcu pakalpojumi bija dārgāki par 3,9 %.
Būtiska ietekme uz cenu kāpumu gada laikā bija arī apģērbiem, telekomunikāciju pakalpojumiem, personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem, pasažieru aviopārvadājumiem, personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam. Savukārt vidējais cenu līmenis samazinājās degvielai (-2,1 %), autotransportlīdzekļu apdrošināšanai.
2019. gada septembrī, salīdzinot ar 2019. gada augustu, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,1 %. Precēm cenas pieauga par 0,2 %, savukārt pakalpojumiem samazinājās par 0,3 %. Lielākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam apģērbiem un apaviem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem.
Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 1,2 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kritumu grupā sezonālo faktoru ietekmē bija dārzeņiem (-9,3 %) un svaigiem augļiem (-7,8 %). Cenas samazinājās pienam (-4,3 %), piena produktiem (-1,7 %), svaigām vai atdzesētām zivīm (-6,0 %) un kafijai (‑1,1 %). Savukārt dārgākas bija olas (+2,5 %), šokolāde (+2,4 %), mājputnu gaļa (+1,0 %), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+0,5 %), augu eļļa (+4,1 %).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis samazinājās par 0,7 %, ko galvenokārt ietekmēja cenu samazinājums stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.
Sākoties jaunās sezonas preču tirdzniecībai, cenas apaviem pieauga par 10,3 %, apģērbiem – par 2,8 %.
Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās par 0,7 %, ko galvenokārt ietekmēja cenu kritums pasažieru aviopārvadājumiem un pasažieru pārvadājumiem pa jūru. Noslēdzoties vasaras sezonai, lētāka bija vieglo automašīnu noma. Degvielai vidējais cenu līmenis saglabājās nemainīgs. Benzīnam cenas samazinājās par 0,9 %, savukārt dīzeļdegviela bija par 0,6 % dārgāka.
Atpūtas un kultūras grupā vidējais cenu līmenis palielinājās par 0,9 %. Pieauga ārpusskolas pulciņu apmeklēšanas maksa, sadārdzinājās barība lolojumdzīvniekiem un daiļliteratūras grāmatas.
Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas pieauga vidēji par 2,1 %, ko noteica cenu kāpums personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem. Savukārt vidējā maksa par bērnu aprūpes pakalpojumiem samazinājās.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais sadārdzinājums bija augstākajai izglītībai, atkritumu savākšanai, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem. Savukārt lētāka bija pirmsskolas izglītība, mājokļa īres maksa un viesnīcu pakalpojumi.
Vēl par tēmu:
Zemākais algas nodokļu plaisas īpatsvars kopš 2020. gada
Jaunākais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktais algas nodokļu – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) – plaisas novērtējums...
Lasīt tālākSaeima pieņem likuma grozījumus latviešu valodas lietojuma stiprināšanai kredītiestādēs
Saeima ceturtdien, 12.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, lai stiprinātu valsts valodas lietojumu kredītiestādēs. “Kredītiestādēs darba valodai...
Lasīt tālākPētījums: Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024. gadā turpinājis mazināties
Atbilstoši jaunākajiem Rīgas Ekonomikas augstskolas – Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” datiem, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024....
Lasīt tālākFM: degvielas cenas uz brīdi piebremzē inflācijas kāpumu
Patēriņa cenu pieaugums Latvijā maijā ir kļuvis nedaudz lēnāks – pret iepriekšējo mēnesi cenas ir samazinājušās par 0,1%, bet pieaugums pret pērnā gada attiecīgo mēnesi sarucis līdz...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija galīgajam lasījumam atbalsta principu “parāds seko dzīvoklim”
Par dzīvokļa parādiem atbildīgs būs tā jaunais īpašnieks, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā otrdien, 3. jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi Dzīvokļa...
Lasīt tālākVidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1757 eiro
2025. gada 1. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1757 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati (vidējās algas aprēķins veikts pēc darba dienu un sezonāli...
Lasīt tālākBudžeta komisija: arī mikrouzņēmumiem paredzēta atvieglota PVN piemērošana
Arī mikrouzņēmumi varēs izmantot atviegloto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu, paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā trešdien, 28. maijā, galīgajam lasījumam...
Lasīt tālākLatvijas Banka: Latvijas pārtikas cenu inflācija jārisina ar konkurences veicināšanas instrumentiem
Šodien Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks tikās ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini un Konkurences padomes priekšsēdētāja p. i. Ievu Šmiti, lai iepazīstinātu ar Latvijas Bankas...
Lasīt tālākPētnieki: Dzīvojamo telpu īres likums veicinājis īres tirgus attīstību Latvijā
Dzīvojamo telpu īres likums ir veicinājis īres tirgus attīstību Latvijā. Tas atzīts, veicot likuma ex-post ietekmes izvērtējumu. 29. maijā Valsts kanceleja sadarbībā ar Ekonomikas ministriju...
Lasīt tālākBaltijas valstu ekonomikas ministri: aizsardzības jomas attīstīšana ir mūsu visu interesēs
Šodienas sanāksmē Rīgā Baltijas valstu ekonomikas ministri vienojās, ka spēcīga investīciju vide ir izdevīga visām trim valstīm. Galvenās jomas ir stratēģiskās investīcijas, sadarbība...
Lasīt tālāk