Septembrī būvniecības izmaksas palielinājušās par 0,2%
2014. gada septembrī, salīdzinot ar augustu, būvniecības izmaksas Latvijā palielinājās par 0,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.
Strādnieku darba samaksa pieauga par 0,3%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas– par 0,2% un būvmateriālu cenas – par 0,1%. Strādnieku vidējās darba samaksas līmeni visvairāk ietekmēja strādnieku atalgojums dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecībā, kamēr transporta objektos strādnieku vidējās darba samaksas līmenis nedaudz pazeminājās.
Salīdzinot ar iepriekšējā gada septembri, vidējais būvniecības izmaksu līmenis palielinājās par 0,4%. Strādnieku darba samaksa pieauga par 3,5%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,1%, bet būvmateriālu cenas pazeminājās par 0,2%.
2014. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2013. gada 3. ceturksni, būvniecības izmaksas palielinājās vidēji par 0,2%. Strādnieku darba samaksa pieauga par 3,0%, izmaksas mašīnu un mehānismu uzturēšanai un ekspluatācijai – par 0,1%, bet būvmateriālu cenas kritās par 0,6%.
2014. gadā datus par būvniecības resursu cenām sniedz ap 180 būvuzņēmumu un ap 30 tirdzniecības uzņēmumu. Būvizmaksu indeksa aprēķinos tiek izmantotas arī būvmateriālu cenas, ko uzņēmumi sniedz rūpniecības ražotāju un importa cenu indeksu aprēķiniem.
Cenu apsekojuma izlasē iekļauti būvuzņēmumi, kam 2013. gadā bija lielākais pašu spēkiem veiktais būvdarbu apjoms. 64% no apsekotajiem uzņēmumiem pašu spēkiem veikto darbu apjoms pārsniedza 1,4 milj. eiro gadā, no tiem 20% uzņēmumu darbu apjoms bija virs 7 milj. eiro gadā. Tirdzniecības uzņēmumu atlases kritērijs ir to apgrozījuma lielums un specializācija.
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk