• Tweet

Mācību ražošanas kombināti pagājušā gadsimta 80. gados darbojās gandrīz visās lielākajās Latvijas pilsētās, dodot iespēju vidusskolēniem līdztekus vispārizglītojošajai programmai apgūt dažādu profesiju pamatus. Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītāja Vadima Jerošenko nesen pausto ierosinājumu atjaunot šo sistēmu pašvaldības un izglītības iestādes vērtē visai piesardzīgi, norādot, ka tā varētu kļūt par profesionāli tehnisko skolu dublieri un prasītu arī krietnus finansiālos ieguldījumus.

Sistēma, kas pastāvēja 10 gadus

Šāda mācību kombinātu sistēma darbojās Latvijā apmēram desmit gadus, un tolaik vidusskolēni vienreiz nedēļā dažādos uzņēmumos un iestādēs apguva profesiju pamatus: šuvējas, bērnudārza audzinātājas, medmāsas, šofera u.c. Šai sistēmai bija savi plusi un mīnusi – atkarībā no tā, kā šos praktiskos pamatus mācīja: ja formāli un nesaistoši, tad vairākums tos apguvušo zaudēja interesi par konkrēto darbu, bet bija arī pozitīvie stāsti.

Izglītības un zinātnes ministrija pašlaik gan šādu iespēju atjaunot mācību kombinātu sistēmu nav izskatījusi, jo uzdevumu pilda profesionālā izglītība. Arī pašvaldības norāda, ka jau tā nācies ieguldīt lielus līdzekļus profesionāli tehnisko skolu modernizēšanā un optimizēšanā, tāpēc vēl tērēties, veidojot paralēlu profesionālās orientācijas sistēmu, nebūtu mērķtiecīgi.

Grūti atrast uzņēmējus

Daugavpils Izglītības pārvaldes pedagoģe, karjeras konsultante Santa Čeirāne, kuras amats šogad pirmo gadu izveidots pilsētā, apšauba nepieciešamību veidot šādu sistēmu. Kā galveno problēmu viņa min grūtības atrast komersantus, kas vēlētos skolēnus uzņemt pie sevis un dalīties amata noslēpumos. Tas nozīmē, ka vienam no darbiniekiem jātērē savs laiks, mācot jauniešus, kā arī papildu tēriņus. Jau mācību ekskursijām un Ēnu dienām neesot viegli sarunāt uzņēmumus, kur nu vēl pastāvīgām mācībām. «Ir jau gan visādas idejas, ko pilsētā vēl varētu darīt profesionālās orientācijas laukā, piemēram, mācīt jauniešiem senos arodus vai veidot jauno uzņēmēju skolu. Pašlaik gan tik tālu neesam tikuši un strādājam pie brīvo darba vietu datu bāzes izveides,» stāsta S. Čeirāne.

Ventspils pilsētas Izglītības pārvaldes vadītājs Aldis Slavinskis uzskata, ka priekšlikums būtu apsverams. To pierādot arī daudzviet ārzemēs esošā sistēma, kas veiksmīgi darbojas, taču – vai tas, ko varēs piedāvāt Ventspilī, būs saistoši jauniešiem? Pilsēta jau mēģinājusi piedāvāt vispārizglītojošo skolu audzēkņiem profesionālās ievirzes programmas, taču lielas atsaucības nav bijis.

Skolas specializējas

Daļa vispārizglītojošo skolu pašas pēc savas iniciatīvas – lai piesaistītu skolēnus, gan piedāvā dažādas papildu specializācijas. Piemēram, Jelgavas 1. ģimnāzija sadarbībā ar Latvijas Universitāti piedāvā saviem audzēkņiem apgūt inženiertehniskās zinātnes un informācijas tehnoloģijas, un, pabeidzot šo programmu, jaunieši iegūst sertifikātu, kas dod bonusu, iestājoties augstskolā. Brocēnu vidusskolas direktors Egons Valters teic, ka, lai konkurētu ar profesionāli tehniskajām skolām, kuras arvien vairāk vidusskolām atņem audzēkņus, vispārizglītojošām skolām nāksies domāt par piedāvājumiem arī praktisko iemaņu apguvē. Viņa vadītajā skolā jaunieši papildus varēs mācīties programmu, kura sagatavos bērnu auklītes. «Programmu apguvušajiem izsniegs arī diplomu, līdz ar to viņi varēs vieglāk dabūt auklītes darbu, kas ir pieprasīts gan šeit, gan ārzemēs,» skaidro E.Valters, norādot, ka specialitāti izvēlējušies, izpētot darba tirgu, kā arī ņemot vērā to, ka tās apguvei nav jāiegulda lieli līdzekļi.

Limbažu novadā visvairāk profilējusies ir Limbažu 3. vidusskola: tajā var mācīties ne tikai komerczinības, bet arī šuvēja modelētāja amatu. Arī pamatskolas audzēkņi apgūst praktiskās iemaņas: meitenes mājsaimniecības, bet zēni – galdniecības. Madonas novadā bez obligātajiem mācību priekšmetiem atsevišķās skolās var mācīties tūrisma un viesu uzņemšanas zinības, tomēr tiekot domāts arī par tuvāk lauksaimniecībai esošiem darbiem.

«Šīs lietas noteikti nav virzāmas no augšas, bet gan pašvaldībās – jāpēta pieprasījums un piedāvājums. Bet skaidrs ir viens – praktiskās iemaņas skolās noteikti būs jāmāca vairāk,» pārliecināta Madonas novada Izglītības nodaļas izglītības darba speciāliste Vivita Vecozola.

Avots: nra.lv