• Tweet

Ventspils mēra Aivara Lemberga lietas apsūdzības uzturētāji šonedēļ lūdza tiesu Lembergam piemērot konkrētu drošības līdzekli un sodu. Šāds lēmums pieņemts, neraugoties uz to, ka pret Lembergu desmit gadu garumā pieļauti vairāki cilvēktiesību pārkāpumi un soda sankcijas piespriestas jau vairākkārt, savukārt skaidri pierādījumi lietā tā arī nav tikuši uzrādīti – viss balstījies uz politiķa nelabvēļu liecībām un iespējamu prokuroru atriebības kāri.

Kā zināms, prokuratūra ceturtdien, 7. martā, pieprasījusi Lembergam piemērot 8 gadu cietumsodu ar mantas konfiskāciju un 150 minimālo mēnešalgu jeb 64 500 eiro lielu sodu. Pēc tam, kad Lembergs izplatījis paziņojumu, kurā norādīja, ka “pildot Šveices blēža Rūdolfa Meroni finansiāli koruptīvo pasūtījumu un tieslietu ministra Jāņa Bordāna politisko uzstādījumu, prokurors Juris Juriss & Co pieprasīja tiesai piespriest viņam astoņu gadu ieslodzījumu”, prokuratūra, gluži vai atriebjoties, lūdza, lai Lembergam piemēro procesuālo piespiedu drošības līdzekli apcietinājumu.

Iespējams, tieši Lemberga bezbailīgā attieksme un pārliecība par to, ka taisnība ir viņa pusē, ko pierāda politiķa paziņojumi, ka “prokuroru apsūdzība tiks pilnībā “iznīcināta”, ja kāds to vēlēsies dzirdēt”, likusi prokuratūrai atbildēt ar aresta draudiem.

Šī gan nav pirmā reize, kad prokuratūra uz Lemberga centieniem aizstāvēties reaģējusi ar soda sankcijām. Tā, piemēram, nespējot izskaidrot atsevišķas apsūdzības epizodes un to, kas tajās pateikts, prokurori tiesai pieprasīja piemērot procesuālo sankciju, bet tiesa, kā jau pierasts, pakalpīgi apmierināja prokuroru iegribas.

Tāpat arī vaina par tiesas procesa vilcināšanu, kas acīmredzot notikusi prokuroru visatļautības un bezatbildības dēļ, tiek novelta uz Ventspils mēra pleciem, jo sankcijas par to visos gadījumos piemērotas tieši Lembergam. Savā ziņā tas darīts arī tāpēc, lai liegtu Lembergam tiesības celt prasību par lietas izbeigšanu, jo tā nav izskatīta saprātīgā termiņā, ko apstiprina fakts, ka Lembergs pats it kā novilcina tiesas procesu, lai gan realitātē viņš ne reizi vien ir iestājies par atklātu tiesas procesa izskatīšanu, kas viņam ir tikusi liegta.

“Šī tiesas sēde nostiprina manī pārliecību, ka maniem advokātiem tiesu debatēs neļaus uzstāties – neļaus veikt manu aizstāvību. Prokurors Juris Juriss visu laiku leks kājās, norādot tiesai, ka mani advokāti nepareizi runā. Tiesa tam piekritīs. Līdz ar to varu teikt, ka pēc būtības tiesas process ir noslēdzies, izņemot, ja nu mani advokāti iedomāsies teikt, ka esmu pilnīgi un galīgi vainīgs. Tad gan viņiem ļaus runāt. Tiesas sēdi turpina vadīt nevis tiesa, bet gan prokurors Juris Juriss,” intervijā žurnālistiem pēc tiesas sēdes teica Lembergs.

Šķiet, ka draudi un soda sankcijas ir vienīgais veids, kā prokuratūra spēj sarunāties ar Lembergu, kurš, acīmredzami, nav iebaidāms un ir gatavs pierādīt prokuroru un tiesnešu angažētību.

Jāpiezīmē gan, ka prokuroru kukuļošana nav nemaz tik neierasta prakse. Piemēram, 2009. gadā rezonansi izsauca kukuļošanas skandāls, kura gaitā no amata sakarā ar aizdomām par it kā 25 000 latu kukuļa izspiešanu tika atstādināta no amata un apcietināta Jūrmalas prokurore Irina Bogdanova, no amata aizgāja Jūrmalas virsprokurore Sigita Priede un cietumā nonāca pārvadājumu firmas SIA Konkordija AB īpašnieks Boriss Rjazanskis. Konkrētajā lieta pieminēts arī par atrašanos nelikumīgā ietekmējamā stāvoklī iepriekš sodītais prokurors Andis Mežsargs, kurš zināms kā bijušais Aivara Lemberga krimināllietas prokurors.

Tiesneši gan, acīmredzami, neņem vērā aizdomas par prokuroru iespējamo saistību ar Lemberga lietas novilcināšanu un likuma burta neievērošanu attiecībā uz Ventspils mēru. Tā vietā, lai, piemēram, sāktu vērtēt Šveices advokāta Rūdolfa Meroni, iespējams, krāpniecisko rīcību ar viņam atbildīgā glabāšanā uzticēto mantu, kurai ir uzlikts arests tā dēvētās Lemberga krimināllietas ietvaros, tiesneši gadiem ilgi turpina izskatīt lietu, kas tostarp veicina sabiedrības neapmierinātību un neuzticēšanās vienam no valsts varas atzariem – tiesu varai. Ja soda sankcijas ir kļuvušas par vienīgo instrumentu, lai neļautu Lembergam un viņa advokātiem runāt, tad kā mēs varam noticēt, ka Latvijā katram tās pilsonim tik tiešām ir tiesības uz aizstāvību?

Foto: F64