Saņemts EK saskaņojums “Altum” atbalstam Covid-19 skartajiem uzņēmumiem
Ekonomikas ministrija saņēmusi Eiropas Komisijas (EK) saskaņojumu š.g. oktobrī valdības apstiprinātajām izmaiņām Altum īstenotajām atbalsta programmā par kapitāla ieguldījumiem komersantos, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 izplatība. Līdz ar to turpmāk atbalstam kapitālieguldījumiem var pieteikties ne tikai lielie komersanti, bet arī daļa no vidējo komersantu kategorijas – uzņēmumi ar vismaz 150 darbiniekiem. Atbalsta programma komersantiem pieejama līdz 2022. gada 30. jūnijam.
“Mums ir svarīgi visi uzņēmēji, kuri eksportē savas preces un pakalpojumus, un rada cita veida pievienoto vērtību Latvijas ekonomikai. Lai mazinātu Covid-19 negatīvo ietekmi uz šiem uzņēmumiem un sekmētu to tālāku izaugsmi, esam paplašinājuši iespēju atbalstu kapitālieguldījumiem saņemt arī komersantiem, kuri nodarbina 150 darbiniekus. Tas ļaus atbalstam kvalificēties vēl vairākiem desmitiem uzņēmumu, kuru vidū ir Latvijas vadošie tehnoloģiju, pārtikas pārstrādes, kūdras ieguves, mazumtirdzniecības, veselības aprūpes un citu jomu uzņēmumi, kas cita starpā būtisku daļu no saviem darbiniekiem nodarbina valsts reģionos,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.
Līdz šim šis atbalsts bija pieejams komersantiem, kuri nodarbina vizmas 250 darbiniekus vai kuru gada apgrozījums pārsniedz 50 000 000 eiro un gada bilances kopsumma pārsniedz 43 000 000 eiro. Tomēr praksē tika konstatēti gadījumi, kad uzņēmums pēc Regulas definīcijas nav uzskatāms par lielo komersantu, bet Latvijas mērogā tas ir uzskatāms par lielu komersantu ar būtisku ietekmi uz tautsaimniecību, taču nevar pieteikties atbalsta saņemšanai. Tāpēc EM rosināja veikt izmaiņas atbalsta programmā un paplašināt potenciālo atbalsta saņēmēju loku ar uzņēmumiem ar vismaz 150 darbiniekiem.
Alternatīvo ieguldījumu fonds Covid-19 krīzes ietekmēto uzņēmumu atbalstam izveidots ar mērķi atbalstīt labi pārvaldītus, perspektīvus uzņēmumus, kas nonākuši pagaidu grūtībās vīrusa COVID-19 izraisītās krīzes ietekmē, kā arī lielos uzņēmumus, kuri vīrusa ietekmes rezultātā ir gatavi pielāgot savu līdzšinējo darbību, mainot biznesa modeli, pielāgojot produktu izstrādi, ieviešot jaunas tehnoloģijas, izejot jaunos eksporta tirgos.
Fonda investīcijas mērķētas uz ekonomiski dzīvotspējīgiem un labi pārvaldītiem komersantiem, vienlaikus tādiem, kas darbojas industrijās ar augstu pievienoto vērtību, nodarbina lielu skaitu cilvēku un veic augstas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās un iedzīvotāju ienākuma nodokļa iemaksas valsts budžetā, nodarbojas ar inovācijām un/vai ražo inovatīvus produktus, sistēmiski nozīmīgs uzņēmums noteiktā nozarē u.c.
Fonda kopējais apjoms ir 100 miljoni eiro. Alternatīvo ieguldījumu fonds veic ieguldījumus uzņēmumu kapitālā, korporatīvajās obligācijās kā arī izsniedz aizdevumus apjomā līdz 10 miljoniem eiro. Finansējumu līdz šim saņēmuši pieci uzņēmumi par kopējo apjomu gandrīz 33 miljoni eiro.
Fonds darbojas uz komerciāliem principiem. Veicot ieguldījumus uzņēmumos, fonda pārvaldnieks vērtē uzņēmumu ekonomisko dzīvotspēju un redzējumu, kā tiks pārvarēta vīrusa radītā ietekme uz uzņēmuma saimniecisko darbību. Fonda pārvaldnieks arī veic novērtējumu par katra ieguldījuma skaidru un reālu izejas stratēģiju pēc investīcijas perioda, kas būs orientējoši četri līdz pieci gadi. Fonda ieguldījumi nav paredzēti uzņēmumiem, kuri ir nonākuši finanšu grūtībās pirms 2019. gada 31. decembra.
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk