Samazinātā PVN likme augļiem, ogām un dārzeņiem – ieguvums gan pircējiem, gan ražotājiem

Ceturtdien, 19. oktobrī, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas padomes priekšsēdētājs Valdis Turlais un Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs parakstīja sadarbības memorandu par samazinātās piecu procentu pievienotās vērtības nodokļa likmes piemērošanu Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs: “Esam spējuši pārliecināt valdību par to, ka arī Latvijā nepieciešams piemērot samazināto pievienotās vērtības nodokli, kaut arī sākotnēji tikai svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Un šim solim ir vairāki pozitīvi ieguvumi: pircēji turpmāk vairāk un lētāk pirks Latvijā izaudzētos svaigos produktus, tātad arī veselīgāk ēdīs un dzīvos, mazināsies dažādi krāpnieciski darījumi tirdzniecībā, bet mūsu augļkopji un dārzeņkopji būs konkurētspējīgāki salīdzinājumā ar citu valstu ražotājiem.”
Sadarbības memoranda nosacījumi paredz Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijai un Latvijas Tirgotāju asociācijai nodrošināt, ka to biedri, nosakot cenu svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem, no 2018. gada 1. janvāra piemēros samazināto piecu procentu likmi līdzšinējās 21 procenta likmes vietā, nodrošinot atbilstošu gala cenas samazinājumu. Tādējādi tiks aizsargāta patērētāju pirktspēja un veicināts Latvijai raksturīgo augļu, ogu un dārzeņu noiets.
Pārtikas tirgotāji apņēmās veikt arī pircēju informēšanas pasākumus, lai izceltu pievienotās vērtības nodokļa samazinājumu svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem.
Atbalstu memoranda mērķa sasniegšanā aicināti sniegt arī citi mazumtirdzniecības uzņēmumi.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, parakstot memorandu, solīja sekot līdzi tam, vai tirgotāji vienošanos izpildīs. Arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes priekšsēdētājs Edgars Treibergs piebilda, ka lauksaimnieki rūpīgi sekos, vai tirgotāji ievēro vienošanos un gādā par iespējami īsākām pārtikas piegādes ķēdēm.
Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas padomes priekšsēdētājs un “Rimi Latvia” valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais izteica gandarījumu, ka ideja par samazinātu pievienotās vērtības nodokļa likmi svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem ir nonākusi līdz realizācijai. “Šis memorands ir mūsu solījums pircējiem, ka nodokļu likmes samazinājums būs jūtams ikvienam. Mēs ceram, ka tas būs nozīmīgs atbalsts Latvijas zemniekiem, bet iedzīvotājiem ļaus maksāt mazāk par šiem produktiem un veicinās veselīgākus ēšanas paradumus un ikdienu.”
Jau ziņots, ka samazināto piecu procentu pievienotās vērtības nodokļa likmi no nākamā gada piemēros:
- ogām: aronijām, avenēm, brūklenēm, cidonijām, citronliānas un irbenes ogām, dzērvenēm, ērkšķogām, jāņogām, kazenēm, kazeņavenēm, korintēm, krūmmellenēm, lācenēm, mellenēm, meža zemenēm, pīlādžu, plūškoka, sausserža un smiltsērkšķu ogām, upenēm un zemenēm,
- augļiem: āboliem, bumbieriem, ķiršiem un plūmēm,
- dārzeņiem un kartupeļiem: burkāniem, cukurkukurūzai, fenhelim, galda bietēm un rāceņiem, galviņkāpostiem, ziedu un lapu kāpostiem un tamlīdzīgiem pārtikas kāpostaugiem, brokoļiem, gurķiem, kabačiem, cukini, kartupeļiem, kāļiem, kolrābjiem, mārrutkiem, ķiplokiem, ķirbjiem, melnajiem rutkiem, pastinakiem, patisoniem, pētersīļu saknēm, pupām un pupiņām, puraviem, redīsiem, selerijām (sakņu, kātu, lapu), sīpoliem un šalotēm, sparģeļiem, tomātiem, topinambūriem, turnepšiem un zirņiem,
- un arī dārza salātiem (galviņsalātiem) un cigoriņiem (tai skaitā lapu cigoriņiem), garšaugiem (tai skaitā dillēm, lapu pētersīļiem, bazilikam, koriandram jeb kinzai, piparmētrām un tml.), ķiploku lokiem, salātu dārzeņiem (tai skaitā romiešu salātiem, ozollapu salātiem, rukolai, endīvijām, mizunai), skābenēm, spinātiem, rabarberiem, mangoldam un sīpollokiem.
Foto:Pexels/https://pixabay.com/en/users/Pexels-2286921//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
2025. gadā rūpniecības produkcijas apjoms pieaudzis par 4%
[caption id="attachment_33753" align="alignnone" width="300"] Fresh vegetables on display in a farmers market.[/caption] 2025. gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, rūpniecības produkcijas apjoms salīdzināmajās...
Lasīt tālākTiek atceltas plānotās izmaiņas Skultes un Siguldas vilcienu kustības grafikā
VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) informē, ka plānotās izmaiņas vilcienu kustības grafikā Skultes un Siguldas virzienā, kurām bija paredzēts stāties spēkā no 4. februāra, netiek ieviestas. LDz...
Lasīt tālākPTAC: patērētāju informētība par zemo cenu grozu ir laba, taču nepieciešams plašāks preču klāsts
61% Latvijas iedzīvotāju ir dzirdējuši par zemo cenu pārtikas produktu groza iniciatīvu, savukārt 47% aptaujāto ir pamanījuši šī groza produktus veikalos. Tas secināts sabiedriskās domas...
Lasīt tālākPasažieru pārvadātāji aicina satiksmes ministru A. Švinku nemaldināt sabiedrību un atsaukt nepatieso informāciju par nozari
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija, kas pārstāv 25 pasažieru pārvadātājus, ir negatīvi pārsteigta par ministra publiskajiem uzbrukumiem nozarei LTV raidījumā “Šodienas jautājums”...
Lasīt tālākPasažieru pārvadātāji vēršas pie ministru prezidentes, aicinot atstādināt no amata satiksmes ministru Švinku
Ņemot vērā, ka Satiksmes ministrija un valsts SIA ”Autotransporta direkcija” (ATD) gada laikā tā arī nav spējušas konstruktīvi risināt samilzušās problēmas pasažieru pārvadājumos...
Lasīt tālākPētījums: 45% sociālo mediju lietotāju iegādājas produktus influenceru ietekmē
45% sociālo mediju lietotāju ir iegādājušies produktus ietekmētāju satura rezultātā, savukārt 70% gadījumu ietekmētāju saturs veicinājis papildu informācijas meklēšanu par produktu...
Lasīt tālākFaktiskā bezdarba līmenis decembrī bija 7,1 %
2025. gada decembrī faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 7,1 %, un kopš novembra tas palielinājies par 0,2 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķins. Salīdzinot...
Lasīt tālākVairāk nekā ceturtdaļa Latvijas uzņēmumu neuzskata kiberdrošību par prioritāti
Kiberuzbrukumu skaits pieaug un apdraudējumu līmenis 2025. gadā Latvijā bija augstākais kāds jebkad redzēts, ziņo CERT. Vienlaikus vēl aizvien ir uzņēmumi, kuriem kiberdrošības jautājumi...
Lasīt tālākRīgas, Liepājas un Ventspils ostās 2025. gadā pārkrauti 32,15 miljoni tonnu kravu
2025. gadā Rīgas, Liepājas un Ventspils ostās pārkrauti 32,15 miljoni tonnu kravu. Saskaņā ar ostu datiem Rīgas ostas termināļos kopā pārkrauti 16,75 miljoni tonnu kravu, Ventspilī 8,53...
Lasīt tālākVeikalā “Mere” izņem produktus ar beigušos derīguma termiņu
Pārtikas un veterinārais dienests SIA “Latprodukti” pārtikas tirdzniecības vietā “MERE”, Līksnas ielā 9a, Rīgā, no tirdzniecības izņēmis dažādus gaļas produktus ar beigušos...
Lasīt tālāk